Pretendentiem jāatbilst sekojošiem nosacījumiem: 

• publiskā sektora iestāde (valsts tiešās pārvaldes iestādes un pašvaldības), 

• jābūt iesaistei VARAM īstenotajā SAM 1.3.1.1. pasākumā (plašāk skat. Nolikumā punktu Nr. 1.1), 

• sprintā izstrādātajiem digitālajiem pakalpojumiem, produktiem vai procesiem jābūt vērstiem uz horizontālo un uz lietotāju orientētu problēmjautājumu risināšanu, kā arī tiem jāatbilst dzīves situācijām. 

Digitālo pakalpojumu inovācijas sprintu pieteikšanās Nolikums, pielikumi un forma pieteikšanās prezentācijai lejupielādējama šeit: 

30. martā plkst. 14.00 tiešsaistē notika informatīva sesija, kurā projekta vadītāja Līga Lindenbauma detalizēti iepazīstināja ar inovācijas sprintu norisi un pieteikšanos sprintu īstenošanai. Ierakstu iespējams noskatīties šajā saitē : https://drive.google.com/file/d/117yad0L8ZfbydRG-MBqI50cJShFm0paz/view?usp=sharing

Ar iepriekš realizētajiem Digitālo pakalpojumu inovācijas sprintiem var iepazīties https://inovacija.mk.gov.lv/lv/inovacijas-sprinti/ sadaļā “Projekts “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” 

Pretendentam piedaloties Inovācijas sprintā jābūt gatavam aktīvu iesaistīties sprinta norisēs. 

Dalība Inovācijas sprintā nozīmē: 

• kopradi jeb darbu komandā, kuru veido pieteicējas institūcijas darbinieki, 

• sadarbību ar iesaistītajām institūcijām, pusēm un gala lietotājiem, 

• dalību vismaz 10 koprades sesijās, kuru kopējais laiks ir 40 – 60 stundas (atkarībā no sprinta komplicētības), 

• papildus darbu starp koprades sesijām, 

• dalību sprinta papildinošajās aktivitātēs – darbnīcas pirms, sprinta laikā un pēc sprinta (2 darbnīcas klātienē Inovācijas laboratorijā, 1 darbnīca tiešsaistē), kā arī mācības par digitālo pakalpojuma dizainu (tiešsaistē). 

Iespējamie turpmāko norišu datumi (var mainīties): 

17. aprīlis – Otrajā atlases kārtā iekļauto pretendentu prezentācijas klātienē Inovācijas laboratorijā. 

21. aprīlis – Rezultātu paziņošana. 

29. aprīlis – Darbnīca Inovācijas sprintu kodolkomandām uzsākot inovācijas sprintus klātienē. Klātiene Inovācijas laboratorijā. 

7. – 21. maijs – Tiešsaistes mācības par digitālo pakalpojuma dizainu, fokuss – satura radīšana digitālajā vidē. Mācības notiek ceturtdienās un otrdienās plkst. 9.00 – 12.00 ar iespēju lekciju ierakstus skatīties arī pēc tiešsaistēm. 

Inovācijas sprintu norise plānota no 2026. maija un līdz 2026. gada novembrim. 

Plašākas informācijas iegūšanai aicinām sazināties ar projekta vadītāju Līgu Lindenbaumu (+371 67082907; liga.lindenbauma@mk.gov.lv).

The post Līdz 9. aprīlim piesakies Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprintiem.  appeared first on Inovācijas laboratorija.

Programma ir Inovācijas laboratorijas mērķtiecīga intelektuālā investīcija, kuras mērķis ir pāreja no reaktīvas birokrātijas apkarošanas uz proaktīvu un jēgpilnu valsts pārvaldes procesu, procedūru un pakalpojumu atvieglošanas dizainu. 

Latvijas sabiedrība pieprasa dinamisku, drosmīgu un starpnozaru sadarbībā balstītu valsts pārvaldi. Mūsdienu izaicinājumi no labklājības celšanas līdz demogrāfiskajām pārmaiņām jau sen nav tehniski atrisināmi viena resora vai nozares ietvaros. 

Mums ir vajadzīga jauna valsts pārvaldes dizaina valoda un sistēmiska drosme, lai ierosinātu adaptīvu problēmu risināšanu atbilstoši to kompleksitātei. 

Vienkāršība valsts pārvaldē ir mērķtiecīga dizaina un sistēmiskas drosmes rezultāts.

Lai pieteiktos, līdz 2026. gada 4. martam jāaizpilda tiešsaistes anketa, kurā jāsniedz atbildes uz konkrētiem jautājumiem (pieejami pieteikšanās anketā): 

Dizains kompleksiem birokrātijas izaicinājumiem – Fill out form   

02.03. informatīvā sesija plkst. 14.00 MS Teams: 

https://teams.microsoft.com/meet/39951191116652?p=XXVTi8jXl6f0UZDvTE

Programmas pieteikšanās prezentācija:

VK INLAB programma_Dizains kompleksiem birokrātijas izaicinājumiem.pdf

Pieeja – sistēmisks dizains un koprade

Programma ir veidota kā trīs mēnešu iteratīvs dizaina darbnīcu cikls (marts–maijs), kurā dalībnieki tiešā Inovācijas laboratorijas vadībā identificēs kompleksus valsts pārvaldes izaicinājumus un atbilstoši modelēs jaunus un jēgpilnus risinājumus. 

Programma ir domāta dziļāku birokrātijas kopsakarību un to negatīvo cēloņu identificēšanai, analīzei un risinājumu iniciēšanai. 

Programmas mērķis ir nodrošināt koprades procesu, kurā tiks apvienota pārresoru un starpnozaru ekspertīze ar dizaina metodoloģiju, lai radītu reālus un mērogojamus valsts pārvaldes attīstīšanas modeļus. 

Šī ir iespēja transformēt birokrātiju no procesa, kas kavē, par sistēmu, kas iespējo.

Programmas periods: 11.03.2026.–27.05.2026. 

Mērķauditorija: Ministrijas, valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības un plānošanas reģioni.

Programma ir veidota, lai virzītos cauri skaidram sistēmiskā dizaina ciklam: 

• Marts | “CO-SENSING”: Izaicinājumu kartēšana un problēmu robežu definēšana. 
• Aprīlis | “CO-ANALYSING”: Cēloņsakarību analīze un risinājumu modelēšana. 
• Maijs | “CO-DESIGN”: Prototipu validēšana, testēšana un ieviešanas ceļa karšu plānošana. 

Programmas arhitektūra ir balstīta uz mērķtiecīgu kolektīvās domāšanas mēroga un režīma maiņu, tādējādi kļūstot par iteratīvu procesu, kas nodrošina ideju filtrāciju un to testēšanu realitātes apstākļos.  

Līdzdalības līmeņi – 15/30/50

Programma iemieso trīs savstarpēji saistītu līdzdalības līmeņu sadarbību, kas nodrošina ideju pakāpenisku attīstību un praktisku pārbaudi. Programmā iespējams pieteikties vienam no šiem trim līdzdalības līmeņiem, kas atbilst dažādām iesaistes intensitātēm un kompetences jomām. 

Dalībniekiem tiek piedāvāti šādi līdzdalības līmeņi: 

• Kodolgrupa (15 dalībnieki) – definē programmas stratēģisko virzienu un identificē 10 lielos valsts pārvaldes izaicinājumu naratīvus, kļūstot par konceptuālo un stratēģisko dzinējspēku visā dizaina procesā. 
• Ekspertu komanda (30 dalībnieki) – veic cēloņsakarību analīzi un taktisko risinājumu modelēšanu, izstrādājot konkrētus risinājumu prototipus un jaunas sadarbības formas. 
• Fokusgrupa (50 dalībnieki) – nodrošina realitātes stresa testu, kopradē ar pārējiem programmas dalībniekiem testējot un validējot izstrādāto prototipu dzīvotspēju.  

Kodolgrupa – 15 dalībnieki

Kas: ministriju pārstāvji un iestāžu vadītāji.

Paredzēta stratēģiskiem vadītājiem un pārmaiņu līderiem. Šis ir augstas intensitātes formāts, kurā dalībnieki definēs programmas virzienu un identificēs 10 kompleksus valsts pārvaldes izaicinājumu naratīvus. Kodolgrupa kļūs par konceptuālo un stratēģisko dzinējspēku visā dizaina procesā, nodrošinot starpnozaru perspektīvu.

Loma: programmas satura kodols ar uzdevumu identificēt 10 kompleksus un savstarpēji ar birokrātiju saistītus nākotnes izaicinājumus, iniciēt to dizaina procesus un nodrošināt pārresoru perspektīvu. 

Iesaiste:  

• “Trešdienu pulss”: obligāta dalība visās kodolgrupas darbnīcās, vēlama dalība visās ekspertu komandas un fokusgrupas darbnīcās (saskaņā ar kalendāru). 
• Naratīvu vadība: 10 komplekso valsts pārvaldes nākotnes izaicinājumu identificēšana un robežu definēšana. 
• Pārrāmēšana (problem reframe): Sintēzes veikšana pēc katra darba cikla, nosakot nākamos taktiskos soļus. 
• Institucionālā līderība: Apņemšanās savā iestādē iniciēt un vadīt iekšēju Inovācijas laboratoriju. 

Ieguvumi: 

• Individuāls mentorings: tieša un nepastarpināta pieeja Inovācijas laboratorijas komandas metodiskam un konsultatīvam atbalstam. 
• Ilgtermiņa atbalsts: garantēts laboratorijas atbalsts iestādes Inovācijas laboratorijai arī pēc programmas noslēguma. 
• Ieskats rītdienas pārvaldē: ekskluzīva līdzdalības iespēja unikālā inovācijas procesā. 
• Dalība sistēmiska dizaina skolā: praktiska pieredze darbā ar modernākajām dizaina metodēm. 
• Starpinstitucionāls tīkls: iespēja strādāt tiešā sinerģijā ar 15 kodolgrupas līderiem un ārējiem fasilitatoriem. 
• Tiesības uz testēšanu: iespēja savās iestādēs testēt programmā radītos prototipus. 
• Atzinība: apliecinājums par apgūto kompetenci kompleksu izaicinājumu definēšanā, risinājumu modelēšanā un testēšanā. 

Ekspertu komanda – 30 dalībnieki

Kas: ministriju, iestāžu, pašvaldību un plānošanas reģionu eksperti.

Orientēta uz nozaru speciālistiem un inovācijas projektu un procesu vadītājiem. Vidējas intensitātes formāts, kura dalībnieki veic taktisko risinājumu modelēšanu un cēloņsakarību analīzi (co-analysing). Šajā līmenī tiks izstrādāti konkrēti darbības modeļu prototipi, jaunas sadarbības formas un procedūru pārkārtojumu principi.

Loma: sistēmiska dizaina līdzradītāji kopā ar kodolgrupu un neitrāliem fasilitatoriem strādās pie konkrētu izaicinājumu risinājumu prototipiem.

Iesaiste: 

• “Trešdienu pulss”: obligāta dalība visās ekspertu komandas darbnīcās, vēlama dalība fokusgrupas darbnīcās (saskaņā ar kalendāru). 
• Prototipēšana: aktīva koprade risinājumu modeļu izstrādē, pārvēršot abstraktus naratīvus taustāmos procesos. 
• Cēloņsakarību analīze: dziļurbuma veikšana birokrātijas cēloņos, izmantojot sistēmiskā dizaina rīkus. 

Ieguvumi: 

• Ieskats rītdienas pārvaldē: ekskluzīva līdzdalības iespēja unikālā inovācijas procesā. 
• Dalība sistēmiska dizaina skolā: praktiska pieredze darbā ar modernākajām dizaina metodēm. 
• Starpinstitucionāls tīkls: iespēja strādāt tiešā sinerģijā ar 15 kodolgrupas līderiem un ārējiem fasilitatoriem. 
• Tiesības uz testēšanu: iespēja savās iestādēs testēt programmā radītos prototipus. 
• Atzinība: apliecinājums par apgūto kompetenci kompleksu risinājumu modelēšanā un testēšanā.

Fokusgrupa – 50 dalībnieki

Kas: interesenti no publiskās sektora.

Piemērota plašam publiskā sektora darbinieku lokam, kas vēlas piedalīties risinājumu validācijā bez ilgstošas piesaistes. Šis ir fokusētas intensitātes formāts, kas nodrošina koprades pieeju “realitātes testa” apstākļos. Fokusgrupas dalībnieki testēs un validēs izstrādātos prototipus, sniedzot kritisku atgriezenisko saiti par to dzīvotspēju ikdienas darbā.

Loma: realitātes testētāji ar uzdevums ir pārbaudīt un validēt izstrādātos prototipus, nodrošinot to dzīvotspēju un institucionālo saderību.

Iesaiste: 

• “Trešdienu pulss”: obligāta dalība visās fokusgrupas darbnīcās (saskaņā ar kalendāru). 
• Validācija: prototipu pārbaude pret institucionālo realitāti jeb “vai tas strādās pie mums?”. 
• Barjeru kartēšana: ziņošana par specifiskiem šķēršļiem, kas varētu traucēt risinājumu ieviešanai praksē. 

Ieguvumi: 

• Ieskats rītdienas pārvaldē: ekskluzīva līdzdalības iespēja unikālā inovācijas procesā. 
• Iesaistes platforma: iespējas tieši ietekmēt topošo valsts pārvaldes transformācijas dizainu, sniedzot atsauksmes izstrādes stadijā. 
• Ekspresmācības: iespēja apgūt dizaina validācijas metodes un piedalīties augstas intensitātes koprades pasākumos. 
• Tīklošanās: saikne ar valsts pārvaldes inovācijas līderiem un ekspertu ekosistēmu. 
• Atzinība: apliecinājums par apgūto kompetenci kompleksu izaicinājumu testēšanā.

Kalendārs – trešdienu pulss

^*Darbnīcas norisināsies klātienē, no 9.00 līdz 16.00.

Programma tiek īstenota Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (Nr. 6.3.1.3.i.0/1/22/I/VK/001) ietvaros.

The post Aicinām pieteikties programmai “Dizains kompleksiem birokrātijas izaicinājumiem” appeared first on Inovācijas laboratorija.

Pērnā gada nogalē aicinājām Ekspertu tīkla, mācību, darbnīcu, iedvesmas stāstu un valsts pārvaldes inovācijas balvas “Celmlauzis” apmeklētājus un dalībniekus novērtēt Inovācijas laboratorijas aizvadītā gada uzskaitītās aktivitātes. Savukārt februārī Ekspertu tīkla dalībnieki bija lūgti piedalīties vienas dienas lietotāju testos, sniedzot atgriezenisko saiti par Inovācijas sprintu rokasgrāmatu un mājaslapas lietojamību. Šie soļi ir daļa no mērķtiecīga procesa – pilnveidot mūsu darbību un sagatavoties mājaslapas integrācijai vienotajā Valsts tīmekļvietņu platformā.

Līdztekus izvērtējumam, uzsākām darbu pie 2026. gada darbības tvēruma definēšanas, kartējot Inovācijas laboratorijas sadarbības virzienus un attīstības prioritātes. Turpmāk tekstā apkopotas galvenās atziņas no novērtējuma un lietotāju testiem, kas kalpo kā rekomendāciju kopums, nosakot Inovācijas laboratorijas pilnveides soļus.

Novērtējuma anketa un lietotāju intervijas ļāva ieraudzīt gan Inovācijas laboratorijas darba stiprās puses, gan attīstības iespējas. Atbildes iezīmē vairākus konsekventus virzienus mūsu mājaslapā – vajadzību pēc praktiskākas un pārskatāmākas informācijas struktūras, kā arī nepieciešamību pēc skaidrākas inovācijas ieviešanas loģikas.

Novērtējuma anketa apliecina, ka Inovācijas laboratorijas darbā augstu tiek vērtētas gan individuālās pieredzes, gan koprade, kas palīdz padziļināti izprast problēmjautājumus un paraudzīties uz tiem no cita skatupunkta. Dalībnieki izceļ lietotāju un iesaistīto pušu dalības nozīmi, kas sniedz iespēju attālināties no pieņēmumiem un sniedz konstruktīvu atgriezenisko saiti. Kā būtiska atzīmēta arī daudzpusīgas komandas un vadības iesaiste procesā, kas ļauj sprintos definētos risinājumus praksē ieviest stratēģiskāk un mērķtiecīgāk. Vienlaikus iezīmējas attīstības iespējas – nepieciešamība skaidrāk strukturēt sprinta noslēgumu, stiprināt pēcsprinta ieviešanas mehānismus un nodrošināt lielāku procesa nepārtrauktību mainīga dalībnieku sastāva apstākļos. Domājot par 2026. gadu, ieteikumus pārdomāsim minēto aktivitāšu darbības tvērumā.

Vienas darba dienas laikā īstenojām sešas lietotāju intervijas ar Ekspertu tīkla dalībniekiem, strukturējot darbu divās daļās. Pirmajā daļā padziļināti analizējām mājaslapas lietošanas paradumus, vajadzības un gaidas, savukārt otrajā daļā dalībnieki veica praktisku kartiņu šķirošanas uzdevumu¹, strukturējot esošās mājaslapas tēmas sev saprotamā ietvarā un kombinācijās. Testā tika izmantots digitālo lietotāju testēšanas rīks Useberry, lai iegūtu uzvedības datus un konkrētus ieteikumus mājaslapas uzlabošanai. Lietotāju vienojošais aspekts bija ciešāka sadarbība ar Inovācijas laboratoriju inovācijas sprintos, dalība mācībās un darbnīcās, kā arī uzsāktais darbs pie dizaina šūnas² izveides savā iestādē. Lietotāju testu rezultāti iezīmēja vairākas būtiskas attīstības vajadzības: nepieciešamību skaidrāk definēt pakalpojumus, tematiski strukturēt jaunumu sadaļu, stiprināt mājaslapu kā sadarbības un metožu platformu, padarīt digitālos resursus praktiskāk izmantojamus un uzskatāmākus. Vienlaikus tika uzsvērta uzticamas informācijas nozīme latviešu valodā, vēlme iepriekš izprast sprintu darba slodzi un Ekspertu tīkla loma kā profesionālās izaugsmes kopiena. Iegūtās atziņas kalpo kā pamats struktūras uzlabojumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Valsts kancelejas kolēģiem, lai jaunā mājaslapas versija būtu lietotājam draudzīgāka un pārskatāmāka. Savukārt darbs pie attālināti pieejamiem digitāliem un analogajiem materiāliem turpināsies 2026. gada ietvarā, pilnveidojoties par praktisku rīku kopumu darbā ar dizainu un inovācijām valsts pārvaldē.

Pārmaiņu īstenošana prasa daudzpusīgu lietotāju iesaisti un skaidru sadarbību starp iesaistītajām pusēm. Inovācijas laboratorija nodrošina vidi, metodoloģisku atbalstu un konsultācijas, taču ilgtspējīgas pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja atbildība un rīcība ir abpusēja. Lietotāju vajadzības laika gaitā mainās, mainās arī auditorija, tādēļ mūsu pieejai jābūt elastīgai. Šī gada ietvaros Inovācijas laboratorija turpinās stiprināt atgriezenisko saiti ar Ekspertu tīklu, meklējot līdzsvaru starp praktisku atbalstu, un saturu. Aicināsim uz inovācijas sprintiem ar pārdomātāku komandu sastāvu un precīzāk definētām problēmām, kā arī piedāvāsim padziļinātas darbnīcas par gada prioritārajām tēmām. Mērķis – soli pa solim stiprināt horizontālu sadarbību un sistemātisku pārmaiņu ieviešanu modernas valsts pārvaldes ikdienas darbā, balstoties vērtībās, kas vieno un virza uz priekšu – cieņa, atvērtība, drosme, dialogs.

Foto no inovācijas sprinta “Brīvprātīgā darba informācijas sistēmas koncepta sagatavošana”.

1. Kartiņu šķirošana (vai kārtošana; card sorting) ir lietotāju pieredzes izpētes metode, ko izmanto, lai izprastu lietotāju domāšanas modeļus un informācijas strukturēšanas loģiku digitālajā vidē. Uz atsevišķām kartiņām ir norādītas dažādas satura vienības, funkcijas vai tēmas, kuras lietotāji grupē atbilstoši savai izpratnei un pašu noteiktiem kritērijiem.  ↩︎
2. Dizaina šūna ir daudzpusīga komanda, kas sistemātiski izzina procesus, analizē cēloņsakarības, eksperimentē un ievieš praksē pārbaudītus risinājumus. Tā darbojas kā organizatoriskās mācīšanās mehānisms, kas pārvērš atsevišķus eksperimentus noturīgās pārvaldības praksēs un attīstības moduļos, attīstoties saskaņā ar Inovācijas laboratorijas izstrādāto kopējo inovācijas ietvaru valsts pārvaldē. ↩︎

The post Ko no Inovācijas laboratorijas gaida publiskā sektora profesionāļi? appeared first on Inovācijas laboratorija.

Līdzīgi jautājumi izskanēja pērnā gada noslēgumā, kad tiekoties darbnīcā “Kas tālāk jeb ko mēs te būvējam?”, risinājām kopā cēloņsakarību, satraucošu un lielu notikumu ietekmi uz katru individuāli un globāli, lokāli. Neviens no tiem nebija vienkārši atbildams. Taču tie pauda cerību par spēju redzēt tālāk par acīmredzamo – par augstāku gatavību kompleksitātei, atsakoties no viena universāla risinājuma meklējumiem un par gatavību jaunam attiecību modelim. Tas iezīmē pāreju no lineāras problēmu risināšanas uz attiecībās un mācīšanās balstītu pieeju.

Inovācijas laboratorija sāk savu trešo attīstības sezonu. Kopā ar sadarbības partneriem publiskajā sektorā Latvijā, Baltijā un Ziemeļvalstīs, iedzīvotāju pārstāvjiem, ekspertiem, uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem un citiem, lai turpinātu kopīgi veidot to, ko jau var dēvēt par ekosistēmu – vietu, kur iespējots eksperiments, sadarbība vienota mērķa un nākotnes labā. Šajā kontekstā Inovācijas laboratorija darbojas kā platforma sistēmiskai mācīšanās un pārmaiņu arhitektūrai, ne tikai kā atsevišķu projektu īstenotāja. Kopīgi turpināsim darbu pie “Valsts pārvaldes inovācijas laboratoriju darbības vadlīniju” prakses, lai attīstītu to jaunā attiecību, domāšanas un izziņas modelī ar nemainīgu vektoru radīt drošāku, adaptīvāku, demokrātiskāku nākotni visiem iedzīvotājiem.

Foto no NVA inovācijas sprinta “Lietotāj-orientēti uzlabojumi CV portālā”

Pēdējo divu gadu laikā kopradēs un konsultācijās trīs sadarbības iestādēs ir redzama kustība iekšējo dizaina šūnu attīstībā – Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un Valsts zemes dienestā (VZD). Šī kustība iezīmē pāreju no eksperimentiem uz noturīgām organizatoriskām struktūrām. Dizaina šūna jeb inovācijas komanda ir patstāvīgas pārmaiņu un mācīšanās struktūras organizācijas iekšienē. Pretēji projekta komandām, dizaina šūnas nav īslaicīgas iniciatīvas, bet ilgtermiņa vienības. Līdzīgi kā dabaszinātnēs tās var būt skaitliski nelielas, bet dzīvotspējīgas, jo ir iekšēji adaptīvas. Spēja izzināt procesus, izprast cēloņsakarības, eksperimentēt, modelēt, testēt un ieviest noteiktos rezultātus prakses kultūrā, ietekmējot plašākas organizācijas darbības struktūras, ir organizatoriskās mācīšanās mehānisms, kas ļauj pārvērst atsevišķus eksperimentus noturīgās pārvaldības praksēs un strukturētos mācīšanās un attīstības moduļos.

Attiecību tīklam ir kāds kopīgs vienotais punkts. Mums ir Valsts pārvaldes inovācijas laboratoriju darbības vadlīnijas¹. Šis ietvars nodrošina, ka dizaina šūnas attīstās nevis kā izolēti eksperimenti, bet kā daļa no kopīgas valsts pārvaldes inovācijas sistēmas. Laikmetīgās dizaina prakses pētījumā par attiecībām starp dizainu un pārvaldi šīs ontoloģiskās attiecības pētnieces iedala savstarpēji papildinošos modeļos: instrumentālās, improvizētās un ģeneratīvās². Šie modeļi palīdz arī interpretēt to, kā praksē veidojas dizaina šūnas Latvijas valsts pārvaldē. Savienojumi un izvēles nav viennozīmīgi, jo tie saikņojas vērtībās, tvērumā, lokālajā kontekstā, darbības līmenī, dizainam esot šo attiecību emulsijai. Turpinot jaunu gadu, mēs, Inovācijas laboratorijā, vēlamies spert soli pretim ne tikai improvizētām attiecībām, bet arī ģeneratīvām – tādām, kas rada jaunas prakses, jaunas lomas un jaunu sadarbības kultūru. Mūsu sadarbības partneri Zviedrijā, “Experio Lab” savu attiecību raksturošanai ar veselības nozari izmanto “recepšu grāmatas” metaforu, un raksta par dizainu un tā attiecībām ar politiku izstrādi kā par majonēzes sastāvdaļām, kur politikas zinātne ir ola jeb stabilizētājs, bet dizains ir kā eļļa, kas piešķir formu³, bet kopā tas veido politikas dizaina emulsiju. Šī metafora atspoguļo arī Latvijas kontekstu, kur dizains nevis aizstāj politiku plānošanu, bet piešķir tai citādāku formu, balstītu reālās dzīves situācijās, orientē vairāk uz lietotāju un pielietojamību praksē. Inovācijas laboratorijai ir “Outlab” jeb ekspertu tīkls – prakses kopiena, kura attiecību triangulācijās saskata vienotu kompleksitāti, kopīgi par to domā, sarunājas, uzklausa, mācās, dara un rada risinājumus, kas veicina vērtību praktisku iemiesošanu. Tādējādi veidojas profesionāļu prakses kopiena, kas stiprina dizaina kā rīka klātesību.

Foto no Inovācijas laboratorijas ekspertu tīkla darbnīcas “Ziemas simpozijs. Kas tālāk jeb ko mēs te būvējam?”

Inovācijas laboratorija DAP, NVA, VZD dizaina šūnu modeļu attīstībā ir partneris. Tā viņi to atzīst paši. Šajā modelī Inovācijas laboratorija pilda sistēmiskā savienotāja un starpnieka lomu starp politiku, organizācijām un lietotāju pieredzi. Akcentēta arī Inovācijas laboratorija kā ekosistēmas savienotāja, jo iesaistām citu problēmjautājumu risināšanas procesos un profesionālās kompetences spēcināšanas aktivitātēs (mācības, starptautiska pieredzes apmaiņa). Esam metodiskais atbalsts procesu, līderības, pārvaldības, sadarbības jautājumos. Tas veido gan vertikālu, gan horizontālu pārmaiņu tīklojumu, kurā attiecības lielā mērā nosaka to dalībnieki, savukārt galalietotājs ir šīs sadarbības iemesls un tiešais ieguvējs.

VZD iespējo dizaina domāšanu, organizējot jau patstāvīgi savus iekšējos dizaina sprintus un koprades sesijas. Līdz šim ir aizvadītas 14 koprades darbnīcas, normalizējot neierastas darba pieejas un sekmējot labāku pakalpojumu kvalitāti un sadarbību ar citiem partnerim, risinot arī starpnozaru jautājumus. Šī gada ietvaros dizaina šūna arī radīs savu vietu organizācijas struktūrā. Simboliski, ka par potenciāli pirmo interjera elementu varētu kļūt arī apbalvojums pērnā gada inovācijas balvā “Celmlauzis” kategorijā “Precedents” – par idejas materializāciju darbā pie vienotā būves datu reģistrācijas procesa. Arī

NVA pakāpeniski integrē dizaina domāšanu, koprades pieeju ikdienas problēmjautājumu risināšanā un iekļauj tapšanas soļus jau organizācijas struktūrā, kas paredz inovētspējas kapacitātes ilgtspēju. Komanda aktīvi iesaistās mācībās, labās prakses pārņemšanā no citām iestādēm Eiropā, konsultējas par piemērotāko metožu izvēli jautājumos, ko spēj patstāvīgāk definēt. Uzsākta organizācijas struktūras pārskatīšana, kuras ietvaros noteikta stratēģiskā prioritāte – klientu pieredzes uzlabošana, lai skaidrāk noteiktu iekšējās atbildības par tās ieviešanu, izstrādāta pakalpojumu digitalizācijas procesa shēma, inovācijas sprintā strādāts pie klienta pieredzes kartējuma CV un vakanču vietnēs. DAP dizaina sprintos tiek pārskatīti iekšējie procesi ar mērķi uzlabot gan darbinieku, gan pakalpojumu saņēmēju pieredzi. Prototipēšana, testēšana un aktīva lietotāju iesaiste, piemēram, mobilo lietotņu izvērtēšanā un risinājumu izstrādē apmeklējuma kvalitātes uzlabošanai Gaujas Nacionālajā parkā un Līgatnes dabas takās, īpaši ģimenēm ar bērniem, kļūst par praksi, radot pakalpojuma uzlabojumus. Daļai sprinta komandas tieši lietotāju pieredzes stāsti bija viens no vērtīgākajiem elementiem, jo tie ļāva izvēlēties sabiedrības gaidām atbilstošākos risinājumus, tostarp gūt jaunu pieeju komunikācijā ar citām publiskās pārvaldes iestādēm.

Dizainā vadīta darba pārstrukturizācija nav tikai cita pieeja. Tā ir paradumu, domāšanas un attiecību maiņa. Spēja atkārtot pieredzi, to pielāgojot problēmu kompleksitātei, ceļ iekšējo kapacitāti darboties patstāvīgāk, biežāk un ar lielāku pārliecību. Praktiskā ceļā veidojas jaunas sadarbības formas un pamats veidot savu dizaina šūnu – no eksperimenta uz strukturālu pārvaldības spēju. Šīs attiecības ir cilvēkcentrētas, kompleksas ar vektoru uz praktiskumu. Tā ir procesu, precedentu un prakšu virkne, kas, stiprinot profesionālo gatavību, ļauj pārvaldei preventīvi un atbildīgi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem, vienlaikus apzinoties, ka nākotne veidojas katrā šodienas lēmumā un darbībā.

1. Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija (2025). Valsts pārvaldes inovācijas laboratoriju darbības vadlīnijas. Pieejams: https://inovacija.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2025/09/Vadlīnijas.pdf ↩︎
2. Richardson, L., Durose, C., Kimbell, L. un Mazé, R. (2025). How do policy and design intersect? Three relationships. Policy & Politics, 54(1), 6.-11. lpp. Pieejams: https://bristoluniversitypressdigital.com/view/journals/pp/54/1/article-p70.xml ↩︎
3. Experio Lab (2025) Experio Reflections 2: An analysis of transdisciplinary work between political science and systemic design in policy development. Karlstad: Experio Lab, 6.-7. lpp. Pieejams: https://experiolab.se/wp-content/uploads/2025/12/Experio-Reflections-2.pdf ↩︎

The post Dizaina šūnas valsts pārvaldē appeared first on Inovācijas laboratorija.

“Uzņēmējiem trūkst izpratnes – kas ir e-rēķins, kā to izrakstīt, kāpēc tas ir nepieciešams un kur to nosūtīt,” atzīst Jānis Upmanis, VID ģenerāldirektores vietnieks. Viņš uzsver, ka inovācijas sprinta laikā šīs problēmas apstiprinājās – ir nepieciešama skaidra komunikācija, praktisks atbalsts un vienkārša pieeja, lai uzņēmēji redzētu e-rēķinos iespēju, nevis risku.

VID Informātikas pārvaldes Attīstības pārvaldības daļas projekta vadītāja Evita Paplavska norāda, ka e-rēķinu forma šobrīd līdzinās digitālam labirintam – strukturēta pēc Eiropas standartiem, taču bieži vien ir sarežģīta vietējam lietotājam. Tieši tāpēc inovācijas sprinta komanda nolēma pievērsties izvirzītajai problēmai. Darba procesā priekšplānā izvirzījās jautājums – kā panākt, lai e-rēķinu aizpildīšanas process kļūtu intuitīvs, loģisks un abpusēji izdevīgs gan uzņēmējam, gan VID. Sprinta laikā tika izstrādāti trīs zemas precizitātes prototipi, kas palīdzēja saprast, kādus risinājumus nepieciešams pilnveidot. “Svarīgi bija radīt formu, kas strādā lietotājam, nevis pret viņu,” uzsver Evita Paplavska.

Dizaina komandas pārstāvis, lietotāju pieredzes (UX) dizainers Edgars Žilde norāda: “Pirmkārt, jānodrošina, lai lietotāja ceļš – no e-rēķina izveides līdz tā nosūtīšanai – būtu saprotams un loģisks. Otrkārt, risinājumam jābūt vērtīgam abām pusēm – tam ir jāstrādā efektīvi gan uzņēmēju, gan valsts pārvaldes vajadzībām.” Šāds līdzsvars starp tehnisko funkcionalitāti un lietotāja pieredzi ir galvenais priekšnoteikums, lai e-rēķinu sistēma tiktu izmantota praksē.

Sprinta procesā būtiska nozīme bija koprades pieejai un lietotāju pieredzes izzināšanai. “Mēs cenšamies iesaistīt pēc iespējas vairāk pušu, lai nodrošinātu dažādu skatījumu klātbūtni. Tieši radošā metodoloģija palīdz nonākt pie jauniem sarežģītu problēmu risinājumiem,” skaidro Jānis Ķesa, viens no inovācijas sprinta fasilitatoriem.

E-rēķinu ieviešana ir ne tikai tehnoloģisks, bet arī stratēģisks solis uzņēmējdarbības attīstībā. Automatizēta rēķinu sagatavošana, nosūtīšana un apstrāde samazina kļūdu risku, paātrina norēķinu apriti un mazina administratīvo slogu. “E-rēķini nav tikai formāls pienākums – tas ir instruments, kas ļauj uzņēmējiem ietaupīt laiku un resursus, kā arī veidot caurspīdīgāku, drošāku un efektīvāku pārvaldību,” uzsver Evita Paplavska.

Inovācijas sprinta noslēgumā komanda testēja, pielāgoja un pilnveidoja risinājumus, lai gala rezultātā radītu vienotu, ērtu un lietotājiem draudzīgu e-rēķinu formu e-adresē. “Novēlu sprinta komandai gandarījumu – jo tas ir svarīgākais, lai pēc procesa beigām būtu sajūta, ka esam paveikuši lietderīgu darbu,” saka Jānis Ķesa.

E-rēķini e-adresē ir solis uz priekšu Latvijas digitālajā pārvaldībā – ceļā uz sistēmu, kurā dati, cilvēki un tehnoloģijas sadarbojas, nevis sacenšas. Kā atzīst sprinta dalībnieki, process nav viegls, taču tas ved uz mērķi – modernu, saprotamu un efektīvu e-rēķinu vidi visiem uzņēmējiem Latvijā.

VID Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “E-rēķinu risinājums e-adresē mazajiem un vidējiem uzņēmējiem” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts. 

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.

The post E-rēķinu risinājums e-adresē appeared first on Inovācijas laboratorija.

DAP sprinta komandas vadītājs Jānis Kotāns uzsver sistēmas jaunās lomas būtību: “Tā vietā, lai lietotājs nonāktu sarežģītu noteikumu un karšu slāņu priekšā, viņam jāsaņem skaidra atbilde: ko drīkst darīt, kurā vietā un kā to paveikt pareizi, un ko vēl šajā sistēmā var darīt.”

Inovācijas sprinta laikā komanda mainīja attieksmi no “sistēmas loģikas” uz “cilvēka centrētu” pieeju: tika veiktas intervijas, koprades sesijas, prototipa testēšana ar reāliem lietotājiem. Dizaina komandas vadītāja Lelde Silava uzsver, ka lietotāju iesaiste palīdzēja precīzāk noteikt, kāda informācija tiešām vajadzīga – piemēram, praktiski padomi par apsaimniekošanu un kompensāciju iespējām, ja īpašumā ir aizsargājamas dabas vērtības. Tas ļāva definēt arī prioritārās funkcijas jaunajai “Ozola” versijai.

Inovācijas sprintā piedalījās dažādu profilu lietotāji. Viens no viņiem – mežu sertifikācijas konsultants – “Ozolu” izmanto ikdienā. Viņš īpaši novērtēja darba koprades formātu: “Mēs bijām seši dažādi lietotāji ar atšķirīgām interesēm – no putnu ekspertiem līdz zālāju apsaimniekotājiem. Tas palīdzēja ieraudzīt, ka nepieciešamā funkcionalitāte ir kopīga daudziem, ne tikai man.” Lietotāju izpēte un koprade ļāvušas validēt virzienu – mazāk birokrātijas, vairāk skaidrības un darbības. Prototips kalpos par pamatu jaunās sistēmas izstrādei, un testēšana ar lietotājiem turpināsies arī nākotnē. Kā rezumē Jānis Kotāns: “Šis risinājums mazinās pārpratumus, ietaupīs laiku un stiprinās uzticēšanos iestādei. Labas pārmaiņas sākas ar spēju ieklausīties, sadzirdēt un vienkāršot – tieši šo ceļu ejam tālāk.”

DAP ģenerāldirektore Laura Anteina uzsver, ka mērķis ir lietotājam draudzīgs “Ozols”, ko var “ielikt kabatā”. “Mēs vēlamies sistēmu, ko ir ērti atvērt tieši tad, kad vajag, un uzreiz saprast ko, kur un kā darīt. Prototips ir gandrīz pabeigts – esam ieviešanas sākumā, un vīzija 2029. gadam ir “Ozols 2”: moderna pakalpojumu un datu platforma ne vien profesionāļiem, bet jebkuram zemes īpašniekam, uzņēmējam, iedzīvotājam.”

Dabas aizsardzības pārvaldes Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “Brīvi pieejamas informācijas saņemšana par īpašuma izmantošanu informācijas sistēmā “Ozols”” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts.

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.

The post “Ozols” – dabas dati Tavā kabatā! appeared first on Inovācijas laboratorija.

Kā skaidro SM Jūrlietu departamenta vecākā referente Olita Magone, līdz šim informācijas plūsma starp kuģi, ostu un valsts iestādēm bijusi ne tikai sarežģīta, bet arī laikietilpīga: “Katrs kuģis, kas dodas no punkta A uz ostu B, sniedz milzīgu daudzumu informācijas – gan ostām, gan valsts institūcijām, gan kontrolējošām iestādēm. Vidēji katram kuģim jāiesniedz sešpadsmit dažādas deklarācijas, lai saņemtu atļauju piestāt jebkurā no ostām. Laiks ir nauda, un, ja šis process nav ātrs un ērts, tas nozīmē reālus zaudējumus komersantiem.”

Sprinta komanda analizēja plašu problēmu loku – sākot ar datu dublēšanos un beidzot ar normatīvā regulējuma sarežģītību. “Secinājām, ka līdzšinējā sadarbība bijusi apgrūtināta, jo iesaistīto pušu ir pārāk daudz un normatīvais regulējums ir sadrumstalots – direktīvas, regulas, nacionālie un iekšējie noteikumi. Tas kavē elastīgu risinājumu ieviešanu,” norāda Magone.

Būtisku pienesumu inovācijas sprinta gaitā deva plašā sadarbības partneru iesaiste: VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, Rīgas Brīvostas pārvalde, Ventspils Brīvostas pārvalde, VID Muitas pārvalde, Valsts robežsardze, kā arī jūrlietu nozares sabiedriskās organizācijas un komersanti. “Dizaina domāšanas pieeja mums palīdzēja pārkāpt institucionālās robežas – pirmo reizi tik lielas iestādes kā Valsts robežsardze, Muitas dienests, Satiksmes ministrija un ostu pārvaldes strādāja vienā komandā. Metodes, ko izmantojām sprintā – kopīgā vizualizācija, diskusijas, darbs ar “lapiņām un shēmām” – ļāva paskatīties uz procesu citām acīm un saprast to kopumā,” stāsta Magone.

Dizaina komandas pārstāve, fasilitatore un pakalpojumu dizainere Jeļena Solovjova uzsver, ka sprintā izmantotās metodes ir bijušas noderīgas visām iesaistītajām pusēm: “Mijiedarbība ar klientiem, iesaistītajām pusēm un lietotājiem ir būtiska, lai ikviens saprastu savu nozīmi kopējā procesā. Šajā sprintā lielu uzsvaru likām arī uz kartēšanas metodēm, kā, piemēram, pakalpojumu rasējumu, kas ļauj sarežģītos, daudzdimensiju procesus padarīt vienkāršākus un vieglāk uztveramus. Sprinta komanda vērtēja sistēmu no visām perspektīvām, kas ļāva izprast klientu vajadzības un pakalpojuma kopumā.”

Sprinta laikā komanda nonāca pie secinājuma, ka galvenais virziens turpmākajam darbam ir vienotas digitālās vides izveide jūrniecības sektoram, kas aptvertu procesus, kas saistīti ar kuģu ienākšanu ostā un kuģa iziešanu no ostas, kā arī tā darbības ostās: kravu apstrādes, pasažieru pārvadājumu, kontroles un drošības procesus. “Šī vienotā digitālā vide būs milzīgs ieguvums gan valsts iestādēm, gan komersantiem. Mēs jau esam panākuši vienošanos, ka tā tiks veidota, un tas, mūsuprāt, ir viens no nozīmīgākajiem šī sprinta rezultātiem,” uzsver Magone.

Inovācijas sprinta noslēgumā tika noteiktas prioritātes, kas kalpos par pamatu konkrētām izmaiņām normatīvajā regulējumā. “Mazākais, ko jau esam paveikuši, – Satiksmes ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā noteikumu projektu, kurā daļa lieko funkciju ir svītrota,” atklāj Magone. Inovācijas sprinta rezultātā tiks izstrādāts arī vizuāli saprotams materiāls ar priekšlikumiem sistēmas pilnveidei. Šos priekšlikumus paredzēts iesniegt SM vadībai un izmantot turpmākā digitālās vides attīstībā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un lietotājiem draudzīgu informācijas aprites risinājumu visai Latvijas kuģniecības nozarei.

SM Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “Kuģošanas informācijas aprite: ceļš uz konkurētspēju un efektivitāti” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts. 

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.

The post Kad kuģis peld datu jūrā… appeared first on Inovācijas laboratorija.

Inovācijas sprinta mērķis bija izstrādāt prototipu jaunam e-pakalpojumam, kas atvieglotu informācijas sniegšanu par notikumiem ārvalstīs. “Ceram, ka iedzīvotāji varēs vienkāršoti un ērti iesniegt ziņas Fizisko personu reģistram, līdzīgi kā šobrīd tas notiek ar dzīvesvietas deklarēšanu,” stāsta Kristīne Prūse, PMLP Personu datu apstrādes departamenta Personu datu kvalitātes un uzskaites nodaļas vadītāja un sprinta komandas pārstāve. “Ja informāciju nebūs iespējams aktualizēt tiešsaistē, to Fizisko personu reģistrā ievadīs PMLP darbinieki, pamatojoties uz personas e-pakalpojumā iesniegtajiem dokumentiem.”

Koprades laikā komanda izmantoja dizaina domāšanas pieeju, pielietojot dažādas metodes – intervijas, fokusgrupu diskusijas, lietotāju profilu un ceļu izstrādi, kā arī LEGO® SERIOUS PLAY® un pielāgotu World Café pieeju. “Sarežģītākais bija vienoties par to, kā izskatīsies pakalpojums – kādas darbības lietotājam būs jāveic un kādus procesus nodrošinās PMLP. Tas prasīja daudz diskusiju un kopīgas analīzes,” stāsta Lelde Silava, dizaina komandas vadītāja. 

Darba gaitā tika izstrādāts klikšķināms prototips, kas lietotājiem ļauj izvēlēties notikumu (piemēram, laulības reģistrēšana), ievadīt informāciju, pievienot dokumentus un iesniegt tos tiešsaistē. Prototipā paredzēta arī iespēja pārskatīt un aktualizēt savus datus Fizisko personu reģistrā.

Prototipa testēšanā piedalījās Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo ārvalstīs. Viņi atzinīgi novērtēja dizainu, krāsas un vienkāršo izkārtojumu, īpaši izceļot dokumentu augšupielādes iespēju ar QR kodu. Tajā pašā laikā tika identificēti aspekti, pie kuriem nepieciešams turpināt darbu – piemēram, skaidrāka informācija par juridiskajām niansēm, kas dažkārt ir pašsaprotamas tikai speciālistiem. “Daudzi cilvēki vienkārši nezina, ka viņiem vispār jāsniedz šāda informācija. Tas mums lika domāt plašāk – ne tikai par pakalpojuma izpildi, bet arī par komunikāciju,” norāda Lelde Silava.

Sprinta komanda atzīst, ka viens no lielākajiem ieguvumiem bijusi sadarbība starp dažādu jomu speciālistiem: juristiem, IT analītiķiem, klientu apkalpošanas speciālistiem un dizaineriem. “Tas ļāva rast kopīgu redzējumu un stiprināja izpratni par to, kā uzlabot valsts pakalpojumus,” uzsver Kristīne Prūse.

PMLP plāno uzsākt e-pakalpojuma izstrādi 2026. gada sākumā, un, ja viss noritēs veiksmīgi, lietotājiem tas būs pieejams 2027. gada vidū. Jaunais risinājums nodrošinās aktuālas ziņas Fizisko personu reģistrā, ātrāku datu apmaiņu un izmaksu samazinājumu gan valsts pārvaldei, gan lietotājiem. “Zinām, ka turpināsim izmantot šādas metodes. Saruna un sadarbība starp departamentiem ir atslēga kvalitatīviem pakalpojumiem,” uzsver Kristīne Prūse. “Mēs esam lepni par paveikto un gatavi spert nākamo soli, lai valsts pakalpojumi kļūtu cilvēkiem tuvāki un saprotamāki.”

PMLP Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “Pašapkalpošanās risinājums ziņu aktualizēšanai Fizisko personu reģistrā par ārvalstīs reģistrētiem notikumiem” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts. 

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.

The post Vai Tu zini, kas Tev jādara, ja, ārvalstīs dzīvojot, noslēdz laulību? appeared first on Inovācijas laboratorija.

Svarīga inovācijas sprinta procesa sastāvdaļa bija lietotāju pieredzes izzināšana, lai plānotās pakalpojuma izmaiņas būtu balstītas reālā pieredzē. “Mēs veicām intervijas un lietotāju testus, kas parādīja, kur lietojamība vēl jāuzlabo,” stāsta Laima Ķiece-Vlada, VDAA E-adreses nodaļas vadītāja un arī sprinta komandas vadītāja. Viena no lietotāju testa dalībniecēm, komentējot savu pieredzi, atzina: “Līdz šim platforma šķita sarežģīta un smagnēja, tāpēc būtiski, lai pakalpojumi būtu ērti, vienkārši un saprotami. Man patika, ka procesā iesaistītie uzklausīja manu viedokli un idejas tiešām tika ņemtas vērā.”

Dizaina komandas pārstāve un fasilitatore Nameda Zemīte uzsver, ka sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm un lietotājiem bija īpaši vērtīga: “Satikšanās ar īstiem cilvēkiem palīdz saprast, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgs. Izmantojām prototipēšanas metodi un ceļa kartēšanas metodi, kas ļāva komandai ieraudzīt procesu no lietotāja puses un saskatīt, kur to var vienkāršot.”

“Sprinta rezultāts ir būtisks, lai mēs varētu nodrošināt drošu elektronisku saziņu visām juridiskajām personām ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tādējādi arī mazināsies birokrātija un ietaupīsies līdzekļi,” inovācijas sprinta ieguvumus lietotājiem komentē VARAM Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece Ilona Bumbiere. Viņa atzinīgi vērtē inovācijas sprinta laikā lietotās metodes un gūto pieredzi, kas noderēs arī turpmākajā darbā: “Tās veicināja iestāžu savstarpējo sadarbību, jo fokusēja mūsu uzmanību uz lietotājiem un viņu vajadzībām. Mēs izmantosim sprinta laikā iegūtās zināšanas arī citu jautājumu risināšanā!”

VDAA inovācijas sprinta komanda jau ir izstrādājusi ceļa karti e-adreses lietošanas pilnveidei. “Līdz 2026. gada beigām plānotas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz automātisku e-adreses piešķiršanu jaunai juridiskai personai. Pēc tam līdz 2030. gadam mūsu mērķis ir panākt, lai visas juridiskās personas aktīvi izmantotu e-adresi. Tas ir ambiciozs, bet reāls mērķis,” par plānu īstenot inovācijas sprintā radīto risinājumu saka Laima Ķiece-Vlada.

VDAA, UR un VARAM Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “Risinājums e-adreses lietošanas veicināšanai juridiskām personām” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts. 

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.

The post E-adrese visām juridiskajām personām – ambiciozs, bet reāls mērķis appeared first on Inovācijas laboratorija.

“Kā mēs varētu risināt mazo un vidējo uzņēmēju sarežģīto un laikietilpīgo e-rēķinu aizpildīšanas procesu, lai tas kļūtu intuitīvs un abpusēji izdevīgs?” rakstīts uz liela ekrāna zālē, kur sapulcējušies lietotāju grupas pārstāvji. Viņi kopā ar VID komandu pieredzējušu pakalpojumu dizaineru un fasilitatoru vadībā meklēja atbildi caur dažādām radošām metodēm un vingrinājumiem. Dizaina komanda centās iesaistīt pēc iespējas vairāk lietotāju un citas iesaistītās puses, lai nodrošinātu dažādu viedokļu klātbūtni. “Ņemot vērā lietotāju izpēti un sarunas ar iesaistītajām pusēm, izvirzījām divus mērķus. Pirmais ir saistīts ar e-rēķina lietojamību – lai lietotāja ceļš būtu loģisks un funkcionāls, saprotams un ērti lietojams. Savukārt otrs mērķis ir saistīts ar divvirzienu attiecībām starp VID un lietotāju, lai risinājums būtu ērts un patīkams lietošanai, lai viņi vēlētos šo pakalpojumu izmantot,” stāsta lietotāju pieredzes (UX) dizainers Edgars Žilde.

Ārim Birzem ļoti svarīgs ir efektivitātes un lietotāja pieredzes jautājums, “jo runa ir par tūkstošiem lietotāju, kuru laiks netiek cienīts, piespiežot izmantot sistēmas, kas var būt vienkāršākas”. Viņš piedalījās kopradē sadarbībā ar citiem uzņēmējiem un identificēja galvenos kritērijus potenciāliem risinājumiem. “Centos iedot reality check (realitātes devu), ka mēs runājam par mākslīgi radītu sistēmu, kuru neviens lietotājs neprasīja, izņemot pašas valsts iestādes un, cik sapratu, arī ES iestādes,” viņš raksturo savu ieguldījumu sprinta procesā. Viņš gan ir skeptisks, vai ieteikumi tiks ņemti vērā, jo uzskata, ka e-rēķins lietotājiem ir papildu slogs. Kopumā Āris atzinīgi vērtē savu iespēju piedalīties inovācijas sprintā, un bija pozitīvi pārsteigts par to, ka valsts iestāde izmanto šādas metodes: “Ja izdosies mūsu ieteikumus ieviest un vispār pārdomāt pakalpojuma jēgu, tas būs lietderīgi!”

VID ģenerāldirektores vietnieks un sprinta komandas vadītājs Jānis Upmanis lietotāju pieredzes izzināšanas radošo ceļu atzīst par izaicinošu un noderīgu, jo “tā varējām labāk nodefinēt problēmu, izkāpt no saviem pieņēmumiem un ar lietotāju acīm paskatīties uz potenciālo rezultātu”. Inovācijas sprinta rezultātā radītais e-rēķina e-adresē risinājuma prototips pirms ieviešanas tiks notestēts ar vēl vismaz 50 lietotājiem.

VID Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “E-rēķinu risinājums e-adresē mazajiem un vidējiem uzņēmējiem” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts. 

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.

The post E-rēķinu risinājums e-adresē uzņēmēja skatījumā appeared first on Inovācijas laboratorija.