The post Nejauši izgudrojumi, kas kļuvuši par ikdienu appeared first on Inovācijas laboratorija.

Latvijā šobrīd ir salīdzinoši daudz koprades telpu, tomēr retais zina, ka koprade patiesībā ir risinājumu izstrādes un problēmu risināšanas process kopā ar tiešajiem lietotājiem un/vai koprades procesa rezultātu saņēmējiem.

The post Kas ir “koprade”? appeared first on Inovācijas laboratorija.

Tika izveidota atsevišķa sadaļa iekštīklā, kur katru piektdienu Dokumentu departaments sniedz informāciju par to, ko varētu uzlabot rakstiskajā saziņā, balstoties uz nedēļas laikā novēroto.

Piektdienas padomi kļuva tik aktuāli un iemīļoti, ka rezultātā tapa 3 mēnešu garš padomu cikls “Moderna vēstule” – 40 minūšu garš labo padomu apkopojums reizi divās nedēļās.  Tika uzaicināti dažādi eksperti, kuri vērtēja esošo saraksti un veidoja diskusiju, lai sarakste kļūtu moderna, vienkārša un orientēta uz lasītāju.

Pēc šī cikla tiek veidota arī “Stila rokasgrāmata”, kurā tiks iekļautas sagataves dažādiem sarakstes formātiem, lai darbiniekam ir pieejami konkrēti paraugi ar ieteikumiem katra formāta vajadzībām.

Plašāka informācija: 

Baiba Brasliņa
Departamenta direktore
+371 67876017
baiba.braslina@vm.gov.lv

The post Veselības ministrija – iniciatīva rakstiskās saziņas uzlabošanai appeared first on Inovācijas laboratorija.

The post Pasaulē plaši zināmas inovācijas. Kur meklējami to pirmsākumi? appeared first on Inovācijas laboratorija.

Notiekot pārejai no ierastā darba uz attālinātu, noticis transformācijas process visās jomās un līmeņos gan profesionālajā, gan privātajā laukā. Taču, neskatoties uz bažām un neskaidrībām, dzīve rit savu gaitu. Valsts pārvaldē ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, kas saistītas ar darba formu un tā organizēšanu, attiecīgi – arī ar pārmaiņām, kuras prasa sagatavošanos, tostarp līdzsvara atrašanu starp zaudējumiem un ieguvumiem, jo pārmaiņas pieņemt nav viegli. Piemēram, palielinoties attālinātā darba īpatsvaram, gaidāms izmantoto telpu platību samazinājums, vienlaikus – samazinoties iedzīvotāju mobilitātei, ir potenciāls CO2 izmešu apjomu samazināšanai. Viens no mērķiem ir panākt, ka 2027. gadā vismaz 80% valsts pārvaldes iestāžu nodarbināto ir iespēja strādāt attālināti.

Sprinta mērķis ir izveidot ceļakarti (rokasgrāmatu) valsts pārvaldes iestādēm, kā attīstīt nākotnes darba vidi, kas ietver arī to, ka  Valsts pārvalde kļūst pieejamāka Latvijas reģionos. Strādāt publiskajā sektorā iespējams arī, ja cilvēks dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas, kas paredz, piemēram, kopstrādes telpu veidošanu reģionos. Sprints tiek organizēts, izmantojot kopradi, ņemot vērā lietotāju perspektīvu. 

Sprinta komandu veido Vadības grupa, kuru pārstāv Valsts kancelejas direktora vietniece Inita Pauloviča un Valsts Nekustamie īpašumi priekšsēdētājs Andris Vārna, Renārs Lūsis  (VDI), Ieva Braunfelde (FM) u.c., un Dizaina komanda, kuras sastāvā ir Dace Gaile (EM), Barbara Freiberga (Latvijas Dizaina padome), Ērika Gromule (VK) u.c.

Sprints tika uzsākts aprīļa vidū, process iekļaus 4 koprades darbnīcas, kas norisināsies līdz jūlijam.

The post Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija organizē sprintu “Nākotnes birojs” appeared first on Inovācijas laboratorija.

Rokasgrāmatas mērķis ir sniegt praktisku priekštatu par darba principiem, procesiem, lomām, kas būtu jānodrošina, lai inovācijas process norisinātos sekmīgi, konstruktīvi un kvalitatīvi.

Vienlaikus jāuzsver, ka šajā materiālā aprakstītais nav uzskatāms par vienīgo izmantojamo pieeju, kas nodrošinātu inovācijas laboratorijas vai jebkuras citas inovācijas vienības formas darbu. Šī rokasgrāmata balstīta tikai un vienīgi uz Valsts kancelejas līdzšinējās Inovācijas laboratorijas praktisko darbu un gūtajām atziņām – īpaši no 2020. gadā īstenotajiem sprintiem, kuru ietvaros tika sniegs metodoloģisks atbalsts Veselības ministrijai jauna ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādē un Labklājības ministrijai jautājumā par «mūžīgajiem bērniem» un to vecākiem nepieciešamo asistentu atbalstu.

Aicinām lasīt un iedvesmoties iniciatīvu virzīšanai, kuru mērķis ir risinājuma rašana samilzušām problēmām, kuras nav izdevies atrisināt ar ierastām metodēm!

The post Inovācijas laboratorijas rokasgrāmata “Kā plānot, īstenot un noslēgt inovācijas sprintu” appeared first on Inovācijas laboratorija.

Viss raksts pieejams šeit

The post Bills Geitss par publiskā sektora inovācijām appeared first on Inovācijas laboratorija.

Dažas idejas, kā  atbrīvot savu radošo garu un ļauties prāta vētrai:

• Pastaigas mežā. Tas atsvaidzinās prātu un piepildīs ar jaunu enerģiju.
• Jauna pieredze. Iespējams, ka pat jauna saldējuma nogaršošana liks paraudzīties uz situāciju no cita skatu punkta.
• Diendusa. Miega laikā tiek atjaunoti spēki.
• Lasīšana. Sevišķi, ja jaunās zināšanas pēc tam var apspriest ar ģimeni vai tuvākajiem draugiem pie pusdienu vai vakariņu galda.

The post Pasaules radošuma un inovācijas diena! appeared first on Inovācijas laboratorija.

Īskonferenci atklāja Eiropas Komisijas REFORM ģenerāldirektorāta operacionālais direktors Daniels Doto (Daniele Dotto), sakot, ka “Valsts kanceleja pārmaiņu jomā ir daudz paveikusi, un šim ziņojumam jākalpo par nozīmīgu atskaites punktu virzībā uz talāku attīstību.” Ziņojumu prezentēja viens no tā autoriem – OPSI vadītāja vietnieks Aleksis Roberts (Alex Roberts). Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir ieteikts izveidot publiskā sektora inovāciju stratēģiju, turpināt apmācības inovāciju jomā, ieviest starpinstitūciju pieeju inovācijām, kā arī radīt pārredzamu inovēšanas procesa pārvaldību. 

“Mēs Valsts kancelejā esam pārliecināti, ka veiksmīga virzība uz mazu, efektīvu un elastīgu valsts pārvaldi, ko pieteicām vēl 2017. gadā, izstrādājot Valsts pārvaldes reformu plānu 2020, ir iespējama tieši inovācijas ceļā. 2018. gada nogalē ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmu esam izveidojuši Valsts kancelejas Inovācijas laboratoriju, kas darbojas nu jau divus gadus, pakāpeniski kļūstot par platformu inovācijas attīstībai visā publiskajā pārvaldē – kompetenču centru, kur valsts pārvaldes iestādes var griezties, lai rastu risinājumus sarežģītajām starpdisciplinārām problēmām”, uzsvēra Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. 

Valsts kancelejas direktora vietniece Inita Pauloviča, sniedzot ieskatu valsts pārvaldes iecerēs par to, kā attīstīt publisko inovācijas ekosistēmu, akcentēja kancelejas atsaucību un vēlmi sniegt visu nepieciešamo atbalstu un vērsās pie auditorijas ar atslēgas jautājumu: “Ko darīsi tu? Tikai kopā mēs panāksim, ka inovācija publiskajā sektorā zels un attīstīsies!”

Īskonferences paneļdiskusijas daļā par izaicinājumiem publiskā sektora ekosistēmas attīstībai, mijiedarbību ar privāto sektoru un nākamajiem darbības soļiem diskutēja Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas vadītāja Inese Brokāne-Zarāne, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Āris Dzērvāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Reinis Āzis, IF P&C Insurance IT Baltic Jauno inovāciju vadītāja Līga Lētiņa un PwC Latvija Vadošā partnere un FICIL Valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Ieskatam dažas atziņas:

“Maza, efektīva un elastīga valsts pārvalde – tas ir valsts pārvaldes izvirzītais mērķis, un inovācijas ekosistēmai tas ir jāatbalsta.” Zlata Eksniņa-Zaščirinska

“Mūsu novērojumi liecina, ka valsts iestādes ir gatavas inovatīviem risinājumiem, un šis pandēmijas laiks arī motivē tādus rast. Taču vienlaikus ļoti būtiski ir apzināt inovācijas ekosistēmas ietvaru, lai cilvēkiem būtu drošības sajūta īstenot ieceres gan no metodiskā, gan juridiskā skatu punkta.” Āris Dzērvāns

“Mums ir kopīga vīzija, taču trūkst izpratne individuālā līmenī par to, kas ir svarīgs, un kas ir steidzams.” Reinis Āzis

“Privātajā sektorā mēs nodrošinām procesus, mērām un virzām progresu, balstoties uz datiem. Dati, pierādījumi, analītika ir kritiski svarīgi arī publiskajā sektorā.” Līga Lētiņa

“Svarīgi ir nevis organizēt procesus agile veidā, bet domāt agile veidā – kā sadalīt lielu projektu soli pa solim. Saglabāt galveno mērķi, bet nebaidīties kļūdīties ceļā uz to.” Līga Lētiņa

“Kļūdu tolerance – svarīgs aspekts. Cilvēki negrib inovēt, ja baidās, ka tiks sodīti par pieļautām kļūdām procesā.” Zlata Elksniņa-Zaščirinska

“Latvietim ļoti patīk atsaukties uz burtu – ir nedaudz jālauž šī latvietība sevī.” Līga Lētiņa

“Inovācijas laboratorijas loma ir būt blakus un sniegt nepieciešamo atbalstu problēmu risināšanai ar inovatīvām metodēm.” Inese Brokāne-Zarāne

“Veiksmes stāsti palīdz kultivēt pārmaiņas.” Līga Lētiņa

“Mēs mainām veidu, kā runājam ar sadarbības partneriem – uzņēmējiem, investoriem, pētniekiem u.c. – dialogs ir atslēgas faktors.” Reinis Āzis

“Inovāciju radīšana ir pārmaiņu vadība – un tai jānotiek visos līmeņos.” Līga Lētiņa

“Lai pārmaiņu vadība notiktu, jābūt ļoti skaidriem mērķiem. Labāk definēt 1-3 mērķus un sasniegt – nekā 100, bet nesasniegt nevienu.” Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Konferences materiāli:

The post Notikusi īskonference “Publiskā sektora inovācijas sistēma Latvijā: Quo vadis?” appeared first on Inovācijas laboratorija.

Eksperimentēšanas vadlīnijas ir liels solis ceļā uz vienotu eksperimentēšanas kā metodes izmantošanu  Latvijas publiskajā sektorā.

Šo vadlīniju ietvaros eksperiments un eksperimentēšana ir definēts kā strukturēts process, kura ietvaros  izmēģināt jaunas politikas idejas – tās atrast, prototipēt un testēt, pirms īstenot praksē. Un tikpat svarīgi ir eksperimentēšanu veidot kā publiskā sektora politikas daļu – procesu, kurā mācāmies atrast labāko iespējamo risinājumu kādam izaicinājumam vai problēmai. 

Vadlīnijās tiek izvērtēts un izskaidrots teorētiskais pamatojums tam, kāpēc eksperimentiem ir tik liela nozīme 21. gadsimta izaicinājumu apstākļos, vienlaikus piedāvājot pieejamās metodes un rīkus. Šo jauno pieeju, procesu un rīku ieviešana paredz nepārtrauktu mācīšanās procesu. 

Lai izmantotu eksperimentēšanas iespējas, ir jāmaina ikdienas domāšana un ierastā prakse. Eksperimentēšana nozīmē jaunu metožu izmantošanu un jaunu darbības modeļu izstrādi strauji mainīgos apstākļos. Eksperimentēšana nozīmē arī būt atvērtam. Piemēram, ieklausīties inovācijas entuziastu pieredzes stāstos, lūgt un pieņemt atbalstu no politisko lēmumu pieņēmējiem, tostarp, meklējot un piesaistot finansējumu ideju īstenošanai.

Attīstot eksperimentēšanas kultūru publiskajā sektorā, iespējams izmantot inovāciju sniegtās priekšrocības jeb nodrošināt jēgpilnākus, efektīvākus pakalpojumus un labāk kalpot Latvijas iedzīvotājiem.

Eksperimentēšanas vadlīnijas Latvijas publiskajam sektoram pieejamas šeit.

The post Eksperimentēšanas vadlīnijas Latvijas publiskajam sektoram appeared first on Inovācijas laboratorija.