Publicēts: 17.07.2026.
Ar ko sākām?
Valsts pārvaldē bieži pastāv spēcīgs risinājumu reflekss. Problēma vēl nav pietiekami saprasta, bet top pasākumu plāni, mainīti tiesiskie regulējumi vai veidoti jauni risinājumi nepilnīgām sistēmām.
Šī programma apzināti apturēja šo refleksu, radot telpu, kurā dalībnieki aicināti kļūt par valsts pārvaldes sistēmas izzinātājiem, novērotājiem, tulkotājiem un līdzprojektētājiem. Dizaina programma tiecās mainīt pašu ietvaru, nosaucot problēmu pirms tās risināšanas. Kas ir tas, ko mēs radām, kam tas kalpo un kādu ietekmi tas rada?
Kāpēc tagad?
Administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšana ir viena no politiskajām prioritātēm. Tas nodrošina laika un cilvēku kapacitātes investēšanu procesu pārskatīšanā. Pie šiem jautājumiem aktīvi strādā 2025. gadā izveidotā un Jāņa Endziņa vadītā rīcības grupa birokrātijas mazināšanai, īstenojot prioritāro pasākumu plānu. Skatoties plašāk uz valsts pārvaldes darba efektivizāciju kā vienu no nosacījumiem ilgtermiņa labklājībai demokrātiskā, tiesiskā, sociāli atbildīgā valstī, kuras centrā ir sabiedrība, atvieglots process un sistēmiska analīze darbojas kā savstarpēji papildinošas komponentes.
Kas to kop-radīja?
Dizaina programmā netika risinātas problēmas, bet sāktas īstas pārmaiņas valsts pārvaldes kopdarbā. Tā bija secīga pāreja no tā, ka spējam sajust un nosaukt vārdos pastāvošās spriedzes, līdz noteiktākām praksēm, kuras iespējams ieviest pārvaldes struktūras darbā. Šī nebija rezultāta piegāde no ārpuses, bet līdzradīts process, ko var uzskatīt par vienu no perspektīviem nākotnes sadarbības formātiem.
Darbs tika īstenots divpadsmit darbnīcu ciklā trīs formātos: kodolgrupā, ekspertu grupā un fokusgrupā, strādājot katru trešdienu citādā ietvarā no marta līdz pat maijam. Programmā iesaistījās 77 unikāli dalībnieki no 38 iestādēm, tostarp kapitālsabiedrībām un pašvaldībām. Vidēji viens dalībnieks ir iesaistījies trīs dažādās darbnīcas norises reizēs. Grupas sadarbojās cikliski, nodrošinot kvalitatīvāku izpēti un rezultātu tvērumu: kodolgrupa deva dziļumu, ekspertu grupa – formu, fokusgrupa – realitātes segumu.
Dažādos posmos darba procesā pievienojās arī ārējie eksperti – Arita Featherstone, Kalvis Engīzers, Rūdolfs Strēlis, Jānis Ķesa un Ilze Saleniece, kuri pārstāvēja dažādas dizaina, sistēmiskās domāšanas, organizāciju dinamikas, līderības un valsts pārvaldes kompetences. Šie eksperti kā pieredzējuši darbā ar valsts pārvaldes sektoru, spēj strādāt augstas nenoteiktības un kompleksitātes apstākļos, sniedzot ekspertu skatījumu tēmas attīstībai, sintēzei un praksei, kā arī fasilitējot grupu darbnīcas. Fokusgrupā kā papildu atbalsts bija Elīna Fīrmane, sistēmiskās domāšanas un organizāciju attīstības eksperte, kas sniedza skatījumu par darbu ar sarežģītām, daudzpakāpju sistēmām.
Ceļš no pieredzes uz pārmaiņu arhitektūru
Kodolgrupas pirmā darbnīca sākās ar atvērtu jautājumu: kā birokrātisms tiek pieredzēts ikdienas darbā? Atbildes tika formulētas metaforās: atbildības spogulis, harmonisks dārzs, apslēptais dimants un spoku pils. Tas ļāva aplūkot birokrātismu no attiecību perspektīvas: kur atbildība tiek pārlikta, vai izplūst? Vai pārvalde ir kopjama vai tikai vadāma? Kas paliek neredzams aiz procedūrām? Kur procedūras dzīvo bez cilvēka, nolūka un atbildības?
Šīs metaforas, dekonstruētas pieņēmumu, cēloņu un problēmu līmenī, kļuva par 17 izaicinājumiem – apzināti plašiem, lai vēl nesašaurinātu problēmu par agru. Nākamajā solī Inovācijas laboratorija šos izaicinājumus sašaurināja septiņos plašākos laukos tos nevis vienkāršojot, bet sintezējot:
Birokrātija vs birokrātisms,
Vīzija nav vēlmju saraksts,
Dialogs ir dizains ir pieredze,
Attiecības spriedzē,
Cilvēks nav robots,
Tic netic,
Katru gad' no jauna.
Tas ļāva izaicinājumus konkretizēt, bet neizslēgt to spriedzi un pretrunas, saturot neviennozīmību valodā, saskaņošanas kultūrā, bailēs kļūdīties, iedzīvotāja balss pazušanā un procesu jēgas zudumā. Šādi lauki deva iespēju skatīties uz izaicinājumiem kā daļu no plašāka ietvara. Tieši šajā posmā nostabilizējās nošķīrums: profesionāla birokrātija demokrātiskai valstij ir nepieciešama, jo tā nodrošina tiesiskumu, vienlīdzību un pēctecību. Birokrātisms rodas tad, kad pārvaldības forma sāk kalpot pati sev un iestāde aizsargā sevi vairāk nekā cilvēku, kuram tā kalpo.
Programmai turpinoties, septiņi lauki kļuva par 30 „Kā mēs varētu?" jautājumiem, iezīmējot pāreju no problēmas un cēloņu izpētes uz risinājumu projektēšanu, no „kas šeit nedarbojas?" uz „kā mēs varētu radīt apstākļus, kuros notiek citādi?". Šis valodas pagrieziens pārvērta dalībnieku pieredzi par iespēju un pārvērta nosauktās problēmas par dizaina jautājumu. Fokusgrupā jautājumus pārbaudīja ar „Nē–bet–Jā" pieeju: „nē" dalībnieki definēja šķēršļus un institucionālos ierobežojumus, „bet" formulēja pārejas nosacījumus, „jā" iztēlojās jaunu rīcību vai pārmaiņas. No fokusgrupas darba tika noformulēta programmas centrālā atziņa: viena un tā pati problēma parādās dažādās formās, piemēram, uzticēšanās trūkums kā vadības bailes dot mandātu, kā juristu piesardzība vai kā saskaņošanas aizkavēšanās, sadrumstalota sadarbība un cilvēka pazušana procesā. Dalībnieki sāka redzēt ne atsevišķas sāpes, bet sistēmiskas problēmas kopumu. Tas radīja nepieciešamību nevis pēc viena risinājuma, bet pēc ikdienas prakšu ekosistēmas, kas darbotos dažādos līmeņos. Tā tika definēti 57 primārie eksperimenti septiņos iepriekš nosauktajos laukos.
Eksperiments šīs programmas ietvaros nebija gatava risinājuma tests. Tas pārbaudīja vienu attiecību, vienu formātu, vienu lomu vai vienu aspektu no kādas prakses. Nākamajos darbnīcu ciklos 57 eksperimenti tika sašaurināti līdz 18 sistēmā realizējamākajiem un tālāk sagrupēti deviņās praksēs pēc tā, kur pārmaiņa notiek un kāda tā ir.
Dizaina programmā katrs darbnīcas posms sašaurināja, pārbaudīja un padziļināja iepriekš iegūto. No viena sākuma jautājuma uz četrām metaforām, 17 zemas izšķirtspējas izaicinājumiem, 7 izaicinājumu laukiem, 30 „Kā mēs varētu?" jautājumiem un aptuveni 250 „Nē–bet–Jā" ieskatiem, un tālāk uz 57 eksperimentiem, 18 apdzīvotiem jeb praktizējamiem eksperimentiem un deviņām praksēm. Šī secība ir būtiska, jo tā parāda, ka gala rezultāts nav radies kā ideju atlase vai darbnīcu nemainīgie rezultāti, bet kā trīs mēnešu laikā veidota pārmaiņu arhitektūra.
Pirmais rezultāts: deviņas prakses
Deviņu prakšu ekosistēma ir savstarpēji saistītas ikdienā īstenojamas darbības, kas ietver dažādus pārmaiņu veidus un vietas, kur tās praktizēt. Katra prakse nosauc vienu problēmas kopumu un paskaidro, kas rada birokrātismu un to, ar kādām darbībām un kādu domāšanu ir potenciāls to pārveidot. Programmas rezultāts nav atskaite, bet darba rīku kopums: prakšu rokasgrāmata, interaktīvais materiāls, pieredzē balstīts video stāstījums no komandas, kas trīs mēnešu garumā strādāja pie programmas, un praktisks Inovācijas laboratorijas atbalsts. Deviņas pārmaiņu prakses nepretendē uz noslēgtas sistēmas statusu. Praksēm vajag vairāk nekā ideju; tām vajag apstākļus, kas darbības pārvērš atkārtojumā, cilvēkus, kuri jūt sevī spēku iet citādāku ceļu, kur labāks rezultāts nav pašmērķis, bet stratēģisks virziens.
Lai attēlotu dažādu līmeņu un mēroga birokrātisma intervenču nepieciešamību, deviņas prakses izkārtojas 3x3 matricā uz divām asīm: kur notiek pārmaiņa (iestādē / starp iestādēm / starp iestādi un iedzīvotāju) un kāda veida pārmaiņa tā ir (drošs dizaina dialogs / vizionāra stratēģiju koprade / pakalpojumi dzīves situācijām). Šis izkārtojums nav klasifikācija, bet navigācijas rīks katram, kas saskaras ar birokrātisma izaicinājumiem. Izzinot izaicinājuma būtību iespējams atrast, kur spriedze dzīvo un kāda intervence ir vajadzīga, kā savienot vairākas prakses. Tieši tāpēc birokrātisma mazināšanai nav viena risinājuma. Nav arī vienas pareizās prakses, ir vairākas to kombinācijas.
No rezultāta uz ikdienu
Jautājums nav, kā atbrīvoties no birokrātisma, bet kā ar to strādāt, pārvēršot pašmērķīgu slogu par virzieniem, kas atbalsta un attīsta pārvaldes darbu. Tā kā izaicinājums ir daudzveidīgs, arī darba turpināšana ir dažāda: darbnīcas, apmācības un sprinti. Tādēļ Inovācijas laboratorija turpina darbu pie prakšu iespējošanas: līdz gada beigām īstenosim darbnīcas, apmācības un inovāciju sprintus par prakšu izmantošanu. Vasaras darbnīcā „Valsts pārvaldes pārmaiņu prakses" 34 dalībnieki intensīvā darbā no 21. līdz 23. jūlijam risinās savos pieteikumos noteiktos izaicinājumus, virzoties pretim individuālām ceļa kartēm reālam darbam. Kapacitāte tiks stiprināta arī dialogu apļu sarunvežu mācībās, bet inovāciju sprintos prakses tiks piemērotas konkrētiem birokrātisma izaicinājumiem ar kuriem saskaras inovācijas sprinta dalībnieki. Tā pakāpeniski deviņas prakses no programmas rezultāta kļūst par pārvaldes ikdienas darba veidu.
Programma īstenota Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta „Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība" (Nr. 6.3.1.3.i.0/1/22/I/VK/001) ietvaros.