Kādas attiecības veidojas starp dizainu un valsts pārvaldi? Vai tās ir regulatīvas, uzraugošas, kompleksas? Kā tām pastāvēt mainīgos apstākļos? Kā veidot uzticībā balstītas attiecības? Šie jautājumi iezīmē plašāku pārmaiņu kontekstu, kurā dizains no atsevišķa rīka kļūst par sistēmisku pieeju valsts pārvaldes attīstībai.
Līdzīgi jautājumi izskanēja pērnā gada noslēgumā, kad tiekoties darbnīcā “Kas tālāk jeb ko mēs te būvējam?”, risinājām kopā cēloņsakarību, satraucošu un lielu notikumu ietekmi uz katru individuāli un globāli, lokāli. Neviens no tiem nebija vienkārši atbildams. Taču tie pauda cerību par spēju redzēt tālāk par acīmredzamo – par augstāku gatavību kompleksitātei, atsakoties no viena universāla risinājuma meklējumiem un par gatavību jaunam attiecību modelim. Tas iezīmē pāreju no lineāras problēmu risināšanas uz attiecībās un mācīšanās balstītu pieeju.
Inovācijas laboratorija sāk savu trešo attīstības sezonu. Kopā ar sadarbības partneriem publiskajā sektorā Latvijā, Baltijā un Ziemeļvalstīs, iedzīvotāju pārstāvjiem, ekspertiem, uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem un citiem, lai turpinātu kopīgi veidot to, ko jau var dēvēt par ekosistēmu – vietu, kur iespējots eksperiments, sadarbība vienota mērķa un nākotnes labā. Šajā kontekstā Inovācijas laboratorija darbojas kā platforma sistēmiskai mācīšanās un pārmaiņu arhitektūrai, ne tikai kā atsevišķu projektu īstenotāja. Kopīgi turpināsim darbu pie “Valsts pārvaldes inovācijas laboratoriju darbības vadlīniju” prakses, lai attīstītu to jaunā attiecību, domāšanas un izziņas modelī ar nemainīgu vektoru radīt drošāku, adaptīvāku, demokrātiskāku nākotni visiem iedzīvotājiem.
Foto no NVA inovācijas sprinta “Lietotāj-orientēti uzlabojumi CV portālā”
Pēdējo divu gadu laikā kopradēs un konsultācijās trīs sadarbības iestādēs ir redzama kustība iekšējo dizaina šūnu attīstībā – Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un Valsts zemes dienestā (VZD). Šī kustība iezīmē pāreju no eksperimentiem uz noturīgām organizatoriskām struktūrām. Dizaina šūna jeb inovācijas komanda ir patstāvīgas pārmaiņu un mācīšanās struktūras organizācijas iekšienē. Pretēji projekta komandām, dizaina šūnas nav īslaicīgas iniciatīvas, bet ilgtermiņa vienības. Līdzīgi kā dabaszinātnēs tās var būt skaitliski nelielas, bet dzīvotspējīgas, jo ir iekšēji adaptīvas. Spēja izzināt procesus, izprast cēloņsakarības, eksperimentēt, modelēt, testēt un ieviest noteiktos rezultātus prakses kultūrā, ietekmējot plašākas organizācijas darbības struktūras, ir organizatoriskās mācīšanās mehānisms, kas ļauj pārvērst atsevišķus eksperimentus noturīgās pārvaldības praksēs un strukturētos mācīšanās un attīstības moduļos.
Attiecību tīklam ir kāds kopīgs vienotais punkts. Mums ir Valsts pārvaldes inovācijas laboratoriju darbības vadlīnijas1. Šis ietvars nodrošina, ka dizaina šūnas attīstās nevis kā izolēti eksperimenti, bet kā daļa no kopīgas valsts pārvaldes inovācijas sistēmas. Laikmetīgās dizaina prakses pētījumā par attiecībām starp dizainu un pārvaldi šīs ontoloģiskās attiecības pētnieces iedala savstarpēji papildinošos modeļos: instrumentālās, improvizētās un ģeneratīvās2. Šie modeļi palīdz arī interpretēt to, kā praksē veidojas dizaina šūnas Latvijas valsts pārvaldē. Savienojumi un izvēles nav viennozīmīgi, jo tie saikņojas vērtībās, tvērumā, lokālajā kontekstā, darbības līmenī, dizainam esot šo attiecību emulsijai. Turpinot jaunu gadu, mēs, Inovācijas laboratorijā, vēlamies spert soli pretim ne tikai improvizētām attiecībām, bet arī ģeneratīvām – tādām, kas rada jaunas prakses, jaunas lomas un jaunu sadarbības kultūru. Mūsu sadarbības partneri Zviedrijā, “Experio Lab” savu attiecību raksturošanai ar veselības nozari izmanto “recepšu grāmatas” metaforu, un raksta par dizainu un tā attiecībām ar politiku izstrādi kā par majonēzes sastāvdaļām, kur politikas zinātne ir ola jeb stabilizētājs, bet dizains ir kā eļļa, kas piešķir formu3, bet kopā tas veido politikas dizaina emulsiju. Šī metafora atspoguļo arī Latvijas kontekstu, kur dizains nevis aizstāj politiku plānošanu, bet piešķir tai citādāku formu, balstītu reālās dzīves situācijās, orientē vairāk uz lietotāju un pielietojamību praksē. Inovācijas laboratorijai ir “Outlab” jeb ekspertu tīkls – prakses kopiena, kura attiecību triangulācijās saskata vienotu kompleksitāti, kopīgi par to domā, sarunājas, uzklausa, mācās, dara un rada risinājumus, kas veicina vērtību praktisku iemiesošanu. Tādējādi veidojas profesionāļu prakses kopiena, kas stiprina dizaina kā rīka klātesību.
Foto no Inovācijas laboratorijas ekspertu tīkla darbnīcas “Ziemas simpozijs. Kas tālāk jeb ko mēs te būvējam?”
Inovācijas laboratorija DAP, NVA, VZD dizaina šūnu modeļu attīstībā ir partneris. Tā viņi to atzīst paši. Šajā modelī Inovācijas laboratorija pilda sistēmiskā savienotāja un starpnieka lomu starp politiku, organizācijām un lietotāju pieredzi. Akcentēta arī Inovācijas laboratorija kā ekosistēmas savienotāja, jo iesaistām citu problēmjautājumu risināšanas procesos un profesionālās kompetences spēcināšanas aktivitātēs (mācības, starptautiska pieredzes apmaiņa). Esam metodiskais atbalsts procesu, līderības, pārvaldības, sadarbības jautājumos. Tas veido gan vertikālu, gan horizontālu pārmaiņu tīklojumu, kurā attiecības lielā mērā nosaka to dalībnieki, savukārt galalietotājs ir šīs sadarbības iemesls un tiešais ieguvējs.
VZD iespējo dizaina domāšanu, organizējot jau patstāvīgi savus iekšējos dizaina sprintus un koprades sesijas. Līdz šim ir aizvadītas 14 koprades darbnīcas, normalizējot neierastas darba pieejas un sekmējot labāku pakalpojumu kvalitāti un sadarbību ar citiem partnerim, risinot arī starpnozaru jautājumus. Šī gada ietvaros dizaina šūna arī radīs savu vietu organizācijas struktūrā. Simboliski, ka par potenciāli pirmo interjera elementu varētu kļūt arī apbalvojums pērnā gada inovācijas balvā “Celmlauzis” kategorijā “Precedents” – par idejas materializāciju darbā pie vienotā būves datu reģistrācijas procesa. Arī
NVA pakāpeniski integrē dizaina domāšanu, koprades pieeju ikdienas problēmjautājumu risināšanā un iekļauj tapšanas soļus jau organizācijas struktūrā, kas paredz inovētspējas kapacitātes ilgtspēju. Komanda aktīvi iesaistās mācībās, labās prakses pārņemšanā no citām iestādēm Eiropā, konsultējas par piemērotāko metožu izvēli jautājumos, ko spēj patstāvīgāk definēt. Uzsākta organizācijas struktūras pārskatīšana, kuras ietvaros noteikta stratēģiskā prioritāte – klientu pieredzes uzlabošana, lai skaidrāk noteiktu iekšējās atbildības par tās ieviešanu, izstrādāta pakalpojumu digitalizācijas procesa shēma, inovācijas sprintā strādāts pie klienta pieredzes kartējuma CV un vakanču vietnēs. DAP dizaina sprintos tiek pārskatīti iekšējie procesi ar mērķi uzlabot gan darbinieku, gan pakalpojumu saņēmēju pieredzi. Prototipēšana, testēšana un aktīva lietotāju iesaiste, piemēram, mobilo lietotņu izvērtēšanā un risinājumu izstrādē apmeklējuma kvalitātes uzlabošanai Gaujas Nacionālajā parkā un Līgatnes dabas takās, īpaši ģimenēm ar bērniem, kļūst par praksi, radot pakalpojuma uzlabojumus. Daļai sprinta komandas tieši lietotāju pieredzes stāsti bija viens no vērtīgākajiem elementiem, jo tie ļāva izvēlēties sabiedrības gaidām atbilstošākos risinājumus, tostarp gūt jaunu pieeju komunikācijā ar citām publiskās pārvaldes iestādēm.
Dizainā vadīta darba pārstrukturizācija nav tikai cita pieeja. Tā ir paradumu, domāšanas un attiecību maiņa. Spēja atkārtot pieredzi, to pielāgojot problēmu kompleksitātei, ceļ iekšējo kapacitāti darboties patstāvīgāk, biežāk un ar lielāku pārliecību. Praktiskā ceļā veidojas jaunas sadarbības formas un pamats veidot savu dizaina šūnu – no eksperimenta uz strukturālu pārvaldības spēju. Šīs attiecības ir cilvēkcentrētas, kompleksas ar vektoru uz praktiskumu. Tā ir procesu, precedentu un prakšu virkne, kas, stiprinot profesionālo gatavību, ļauj pārvaldei preventīvi un atbildīgi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem, vienlaikus apzinoties, ka nākotne veidojas katrā šodienas lēmumā un darbībā.
- Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija (2025). Valsts pārvaldes inovācijas laboratoriju darbības vadlīnijas. Pieejams: https://inovacija.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2025/09/Vadlīnijas.pdf ↩︎
- Richardson, L., Durose, C., Kimbell, L. un Mazé, R. (2025). How do policy and design intersect? Three relationships. Policy & Politics, 54(1), 6.-11. lpp. Pieejams: https://bristoluniversitypressdigital.com/view/journals/pp/54/1/article-p70.xml ↩︎
- Experio Lab (2025) Experio Reflections 2: An analysis of transdisciplinary work between political science and systemic design in policy development. Karlstad: Experio Lab, 6.-7. lpp. Pieejams: https://experiolab.se/wp-content/uploads/2025/12/Experio-Reflections-2.pdf ↩︎