Lai būvi nodotu ekspluatācijā un reģistrētu īpašumtiesības, šobrīd klientam ir jādodas uz trim dažādām valsts iestādēm – Būvvaldi, Valsts zemes dienestu (VZD) un Zemesgrāmatas nodaļu. Katrā iestādē ir nepieciešami savi dokumenti un atzinumi, ir atšķirīgas sistēmas un sarežģīti dokumentācijas apraksti, tāpēc process kopumā ir laikietilpīgs un sarežģīts. Bieži šo uzdevumu uzņemas pilnvarotas trešās personas, nevis paši īpašnieki.
To apzinās arī VZD, tāpēc sadarbībā ar Tiesu administrāciju digitālo pakalpojumu inovācijas sprintam izvirzīja vienotā būves datu reģistrācijas procesa transformāciju. Mērķis – uzlabot procesu gan iekšējiem lietotājiem, gan visiem, kuri būvē, ieviešot vienas pieturas aģentūras principu. “Ieguvējs šeit būs ikviens, kas nolēmis būvēt būvi uz sev piederošas zemes,” uzsver VZD sadarbības un attīstības projektu vadītājs Vents Priedoliņš.
Svarīga inovācijas sprinta sastāvdaļa bija lietotāju vajadzību izzināšana. Šajā gadījumā lietotāji ir dažādi – gan privātpersonas un uzņēmēji, gan jomas profesionāļi: mērnieki, arhitekti, būvnieki un kadastra inženieri. Darba gaitā dizaina komanda no aģentūras CUBE izmantoja pakalpojuma procesa kartes, vizuālo fasilitēšanu un citas radošas metodes, lai labāk izprastu lietotāju vajadzības. Sprinta fasilitatore Nameda Zemīte skaidroja: “Dizaina pamatā ir uz cilvēku orientēta pieeja un darbs ar datiem – intervijām, aptaujām, sarunām un beidzot ar prototipa testiem, kuros iesaistījām reālus lietotājus, lai validētu risinājumu.” Lietotājs, kuram nesen nācās nodot ekspluatācijā savu māju, dalījās pieredzē gan padziļinātā intervijā, gan prototipa testēšanā: “Manā pieredzē reti tik detalizēti tiek jautāts lietotāju viedoklis. Šādi gala produkts iegūst augstāku kvalitāti. Bieži vien lietotāju māca izmantot jau gatavu produktu, nevis sāk ar viņa vajadzību izpēti.”
Arī sprinta komanda pozitīvi vērtēja lietotāju pieredzes izzināšanu. “Mēs guvām apstiprinājumu, ka domājam pareizā virzienā – gan problēmas formulējuma, gan vēlamā rezultāta ziņā. Protams, ņēmām vērā lietotāju ieteikumus,” stāsta VZD pārstāvis Vents Priedoliņš, piebilstot, ka lietotāju iesaiste un testēšana būs neatņemama darba sastāvdaļa arī turpmāk. Komandas pārstāvji atzīst, ka dizaina domāšana un inovācijas sprinta pieeja ir viens no labākajiem veidiem, kā radīt ērtākus, efektīvākus un saprotamākus pakalpojumus.
Kā vēlamo rezultātu inovācijas sprinta komanda redz klientam saprotamāku, ātrāku un vienkāršāku procesu – sākot ar būves reģistrāciju kadastrā un beidzot ar īpašumtiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Rezultātā samazināsies birokrātija, institūcijas sazināsies tieši, nevis caur lietotāju, un cilvēkam būs pieejama ērta saskarne, kur redzams procesa statuss, iesaistītās iestādes un termiņi. Tam ir arī politiskais atbalsts – Ministru kabinets jau atbalstījis Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vienotu būves reģistrāciju. No 2026. gada 1. janvāra būves reģistrācijai būs nepieciešams tikai viens iesniegums Būvniecības informācijas sistēmā BIS – pārējais process notiks automātiski, sistēmām apmainoties ar informāciju.
VZD Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “Vienotā būves datu reģistrācijas procesa transformācija ” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts.
Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.
