Eiropas Komisijas Strukturālo Reformu ģenerāldirektorāta atbalstītā tehniskās palīdzības instrumenta ietvaros īstenotajā projektā “Latvijas publiskās pārvaldes inovācijas kapacitātes attīstība” aprīlī norisinājās validācijas diskusija OECD ekspertes Heteres Bismanas (Heather Buisman) vadībā. Sesijā piedalījās Latvijas kolēģi, kas bija klātesoši arī OECD organizētajā misijā februāra beigās. Tikšanās laikā tika prezentētas apkopotās idejas no visām februāra sesijām un dalībnieki tika aicināti apstiprināt vai noliegt iegūto informāciju, diskusiju laikā paužot savu pamatojumu.
Pasākumā kopumā piedalījās aptuveni 30 pārstāvji no publiskā, privātā un nevalstiskā sektora. Pirmajā sesijas daļā OECD eksperte iepazīstināja ar projekta mērķiem un līdz šim paveikto. Savukārt otrajā daļā dalībnieki tika iesaistīti interaktīvā aktivitātē Padlet vidē, kuras ietvaros tika validēti līdz šim aktivitāšu laikā OECD ekspertu formulētie apgalvojumi par situāciju inovāciju jomā publiskajā sektorā Latvijā. Katrs dalībnieks varēja balsot par vai pret konkrēto apgalvojumu. Pasākuma noslēgumā norisinājās diskusija, un katrs dalībnieks bija aicināts pamatot savu viedokli par konkrētiem apgalvojumiem.
Apgalvojumi tika iedalīti četros tematiskajos blokos
- Kas motivē vai nemotivē inovācijas Latvijā – pozitīvie vai negatīvie dzinēji inovācijām
Dalībnieki visvairāk piekrita apgalvojumam, ka inovācijas Latvijā motivē reģionāla un ekonomiska konkurētspēja, vēlme palielināt efektivitāti – “darīt vairāk ar mazāk”, kā arī Eiropas Savienības normas un starptautiski standarti, savukārt inovācijas nemotivē tas, ka reformu plāni bieži tiek slikti uzņemti un trūkst skaidras publiskā sektora inovāciju stratēģijas.
- Potenciāls inovāciju attīstībai – kas ir veicinošā vide Latvijā
Kā potenciāls inovāciju attīstībai Latvijā tika atzīts tas, ka pastāv daudz iespējas globālai pieredzes apmaiņai par inovāciju praksēm, daudzi stratēģiski un politiskas plānošanas dokumenti uzsver inovāciju nozīmīgumu, dažas institūcijas (piemēram, Latvijas Banka, Finanšu ministrija) ir spējušas attīstīt inovāciju kultūru. Toties dalībnieki negatīvā ziņā piekrita tam, ka šobrīd regulējums un juridiskais ietvars ir inovācijas bremzējošs, iepirkumu process tiek slikti pārzināts un tiek uzskatīts par neelastīgu, kā arī trūkst politiskā atbalsta inovācijām.
- Kapacitāte – rīki, prasmes, resursi
Saistībā ar esošo kapacitāti inovāciju attīstīšanai visvairāk dalībnieki piekrita tam, ka daudz līdzekļu inovācijām ir pieejami caur Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem. Dalībnieki atzina pastāvošo kapacitātes ierobežojumu dēļ izpratnes trūkuma, kā strādāt ar iepirkumiem un regulējošo ietvaru, kā arī atzina, ka pastāv ierobežota centralizēta kapacitāte inovatīvām aktivitātēm. Savukārt vairums dalībnieku neatbalstīja izvirzīto apgalvojumu, ka publiskā sektora darbinieki ir kopumā labi kvalificēti un dizaina domāšanas treniņi ir labi izplatīti, norādot, ka dēļ nekonkurētspējīga atalgojuma ir augsta darbinieku mainība un daudzi kvalificētie un apmācītie darbinieki no publiskās pārvaldes aiziet.
- Ietekme – novērtēšana, mērīšana, mācīšanās
Lielākā daļa dalībnieku pozitīvi novērtēja, ka inovāciju tīkls un konferences par inovācijām piedāvā iespējas, lai dalītos ar zināšanām un mācītos. Taču tāpat dalībnieki uzskatīja, ka trūkst komunikācijas par inovatīvu aktivitāšu ietekmi, dažādās iniciatīvās ieguldīto pūļu turpinātības un institucionālās atmiņas, kā arī inovatīvu aktivitāšu ieguvumu un vērtības mērīšanas.
Vairāk par projektu lasi: https://inovacija.mk.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/inovacijas-laboratorija-piedalas-projekta-istenosana-inovacijas-kapacitates-celsanai-valsts-parvalde/
Vairāk par februāra sesiju lasi: https://inovacija.mk.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/aizvadita-pirma-izpetes-posma-misija-projekta-publiskas-parvaldes-inovacijas-kapacitates-attistiba/
Projektu realizē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Publiskā sektora inovācijas observatorija (OECD OPSI) sadarbībā ar Valsts Kancelejas Inovācijas laboratoriju un Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu (DG Reform).