Veselības ministrijas, Jauno ārstu asociācijas un ārstniecības iestāžu pārstāvji inovācijas sprintā meklēja risinājumu, kas motivētu un atbalstītu jaunos ārstus izvēlēties valsts un pašvaldību slimnīcu stacionārus kā savu darba vietu. Komanda attīstījusi un gatavojas testēt ideju par cilvēkresursu aģentūras izveidi darba ņēmēju savienošanai ar potenciālajiem darba devējiem.
Šobrīd valsts veselības pakalpojumu pieejamību Latvijā vismaz daļēji nodrošina tā saucamā “atstrāde” – nosacījums, kas paredz, ka jaunais ārsts pēc valsts apmaksātas rezidentūras pabeigšanas trīs gadus piecu gadu periodā strādā iegūtajā specialitātē valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, veic zinātnisko vai pedagoģisko darbību. Ārsti ierosinājuši šo pieeju atcelt, tāpēc nozarei bija jārod cits risinājums pilnvērtīgam veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājumam.
Koprades dizaina darbnīcu cikla noslēgumā Veselības ministrijas, Jauno ārstu asociācijas, klīnisko universitāšu un reģionālo slimnīcu pārstāvji secināja, ka nepieciešams radīt centrālu kontaktpunktu, kas ar piedāvātajiem pakalpojumiem atvieglotu jaunā ārsta darba meklējumus.
“Līdzdarbojoties sprintā noskaidrojām, ka jaunie ārsti nepietiekami uzzina par iespējām veidot karjeru ārpus galvaspilsētas, jo studiju gadus pavada Rīgā. Cilvēkresursu aģentūru iztēlojamies kā vispusīgu risinājumu informācijas apmaiņas nodrošināšanai starp ārstniecības iestādi, kura meklē kvalificētus speciālistus, un jauno ārstu, kurš vēlas pieņemt informētu, nevis pieņēmumos balstītu lēmumu par nākamo soli profesionālajā ceļā,” norāda Kristīne Kļaviņa, VM Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja.
Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra stāsta, ka jauno ārstu vajadzību izpētei veiktas aptaujas. Tā noskaidrots, ka darba vietas izvēlē bez konkurētspējīga atalgojuma nozīmīgas ir arī pētniecības un tālākizglītības iespējas, kā arī mentora pieejamība. Cilvēkresursu aģentūra varētu kalpot kā metodisks atbalsts mentorprogrammu veidošanai ārstniecības iestādēs, radot standartus ārstu vajadzībām atbilstošu darbības principu uzturēšanai.
Tā kā darba uzsākšana reģionālā ārstniecības iestādē bieži pieprasa dzīvesvietas maiņu, inovācijas sprintā iedomātajai struktūrvienībai vai platformai jāsniedz informācija arī par pašvaldību piedāvātajiem atbalsta pasākumiem ārstu un viņu ģimeņu iekārtošanai jaunajā vidē.
Pāris nedēļu laikā sprinta dalībnieki izzināja valsts veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto pušu gaidas un problemātikas cēloņus, radīja un atlasīja risinājuma idejas, kā arī veidoja sākotnējo risinājuma formu jeb prototipu. Mērķtiecīgam darbam grupu noskaņoja neitrāls procesa virzītājs – fasilitators Miķelis Bendiks.
“Vispirms grupa no papīra radīja zemas precizitātes prototipus, aprakstot aģentūras pakalpojumus, informatīvās platformas saturu un lietotāja pieredzi, izmantojot darba vietas meklēšanas funkciju. Tālāk šo informācija plānots noformēt tīmekļvietnē, lai noskaidrotu iespējamo lietotāju – studentu, jauno ārstu un slimnīcu pārstāvju – viedokli par piedāvājumu. Atgriezeniskā saite atklās, kā grupai pilnveidot prototipu līdz top rīks, ko ieviest un izmantot praksē,” stāsta Miķelis Bendiks.
Prototipa izstrādes turpinājumā to paredzēts nodot nozares profesionāļu vērtēšanai un secīgi lemt par turpmākajiem soļiem cilvēkresursu aģentūras pilotprojekta ieviešanai, šim uzdevumam veidojot atsevišķu darba grupu.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
