Mūsdienu politiskais konteksts, ekoloģiskām un sociālām krīzēm pieaugot, kļūst arvien sarežģītāks. Arvien skaidrāk iezīmējas valsts pārvaldes nepieciešamība būt precīzai, efektīvai un, pats galvenais, noderīgai iedzīvotājiem. Šajā kontekstā pirms gandrīz pieciem gadiem Latvijas Valsts kanceleja izveidoja Inovācijas laboratoriju. 2024. gada novembrī, turpinot sekot šīm vērtībām, Inovācijas laboratorija organizēja Latvijas valsts pārvaldes pārstāvju vizīti uz Apvienotās Karalistes publiskā sektora dizaina laboratorijām.
It kā vēlreiz parādot nepieciešamību pēc iedzīvotājiem draudzīgas un saprotamas politikas, šis brauciens norisinājās vienlaicīgi ar t.s. “traktoru protestiem” Lielbritānijā – plašām demonstrācijām pret jauna mantojuma nodokļa ieviešanu lauksaimniecības īpašumiem. Piedaloties vizītē, 17 augsta līmeņa amatpersonas no Latvijas guva padziļinātāku ieskatu dizaina pielietojumam valsts pārvaldē un piedzīvoja “demokrātiju darbībā”, brīžiem virzoties caur policijas kontrolētiem protestētāju pūļiem, lai tiktos ar kādu no Apvienotās Karalistes publiskā sektora dizaina komandām. Lai gan šo komandu ir daudz, sadarbojoties ar Apvienotās Karalistes publiskā sektora “Politikas Dizaina Kopienu” (Policy Design Community), Latvijas delegācija tikās ar politikas dizaina komandām no Tirdzniecības un biznesa ministrijas (Department for Business and Trade), Izglītības ministrijas (Department for Education), Iekšlietu ministrijas (Home Office), Ieņēmumu un muitas dienesta (His Majesty’s Revenue & Customs) un Tieslietu ministrijas (Ministry of Justice).
Gan Latvijas, gan Apvienotās Karalistes valsts pārvaldes darbinieki guva vērtīgas atziņas. Apspriežot, kā starpdisciplinārs un stratēģiski pielietots dizaina darbs var risināt mūsdienu valsts pārvaldes izaicinājumus, delegāti guva jaunu skatījumu uz pašu ikdienas pienākumiem. Protams, kā tas mēdz būt ar publiskā sektora darbu, pilnais šīs vizītes efekts atklāsies vēlāk. Taču jau tagad, apskatot kopīgas tendences sarunās ar daudzveidīgiem valsts pārvaldes darbiniekiem, var gūt noderīgu skatījumu gan uz dizaina lietojumu Lielbritānijā, gan arī uz dizaina jēgu publiskajā sektorā kopumā.
Dizaina “paģiras” un dažādās skatījuma šķautnes
Kā reiz sacīja bijušais Ziemeļīrijas Inovācijas laboratorijas vadītājs Malkolms Bītijs (Malcolm Beattie): “Dizaina valūta publiskajā sektorā ir sabiedriskā vērtība”. Dizaina procesu iekļaušana valsts pārvaldes darbā var uzlabot pakalpojumu rentabilitāti, sabiedrības un problēmas uztveri. Taču ne vienmēr dizaineru potenciālu izmantot ir tik vienkārši. Mēdz trūkt vienotas izpratnes par to, ko dizaina process īsti nozīmē. Dažādas izpratnes var radīt nesaprašanos starp dizaina laboratorijām un ieinteresētajām pusēm ārpus “dizaina burbuļa”. Bieži vien, skaidrojot dizaina jēgu un vērtību, rodas papildu darbs, taču sliktākajos gadījumos neizpratne var apdraudēt pašu laboratoriju pastāvēšanu.
Kāds dizaina laboratorijas vadītājs šo situāciju raksturoja kā 20. gadsimta “dizaina paģiras” – proti, novecojušu pieņēmumu, ka dizains saistīts tikai ar rūpniecību vai fiziskiem objektiem. Tā ir aizgājušā gadsimta pieeja publiskajā sektorā, kura redz problēmu risināšanu kā lineāru procesu, vedinot domāt, ka risinājums vienmēr ir kāds “produkts”. Tas ir pretrunā ar dizainera domāšanas veidu. Dizaineri mīl problēmu, nevis risinājumu. Dizaineri strādā krustpunktā starp kāpēc, kur un kam, un dizaina darba reducēšana uz jaunu (un, vēlams glītu!) lietu radīšanu ignorē dizaina konceptuālās dimensijas pienesumu.
Tāpat bieži tiek pārprasta testēšanas būtība. Prototipēšana un testēšana ir centrālās dizaina procesa sastāvdaļas. Tās ļauj pārbaudīt idejas realitātei atbilstošā vidē ātri un ar minimāliem izdevumiem, vienlaikus saņemot vērtīgu atgriezenisko saiti. Taču testēšana nebūt nav noslēguma posms idejas dzīves ciklā. Testēšana var notikt sākumā, cikla vidū vai beigās – jebkurā idejas stadijā. Prototipēšanas cikliskā un atkārtojošā daba var nonākt pretrunā ar publiskajā sektorā ierasto kultūru, kur būtisku lēmumu pieņemšana parasti notiek ilgstošās sanāksmēs un diskusijās. Lielbritānijas dizaineri šo dilemmu apraksta trāpīgi: ja attēls ir vērts tūkstoš vārdu, tad prototips ir vērts tūkstoš sanāksmju.
Sarunas par veselīgu dizaina ekosistēmu bieži skar arī jautājumu, kā mēs uztveram “neveiksmes”. Bailes no kļūdīšanās ir sistēmiska problēma. Tas ir pretrunā ar centrālu dizaina pamatprincipu: ja dizains tiek praktizēts kvalitatīvi, ikviens iznākums – arī neparedzēts – sniedz vērtīgu pieredzi. Dažkārt labākais “risinājums” nozīmē neveidot neko “taustāmu”, bet aplūkot problēmu no pavisam cita skatupunkta. Ja dizains traktēts kā galaprodukts, nevis kā process, problēmas dziļāka izpratne kļūst sekundāra “risinājuma” izveidošanai. Fokuss uz risinājumu ir pēc būtības ironisks, jo bez padziļinātas problēmas izpratnes, labs rezultāts nevar pastāvēt.
Dati un dizaina sistematizēšana
Sarunās ar Lielbritānijas dizaina komandām atkārtoti tika aktualizēts “miljons dolāru” jautājums – kā nodot dizaina metožu nepieciešamību un vērtību profesionāļiem, kas ar tām vēl nav pazīstami? Visām dizaina un inovāciju laboratorijām ir kopīga pieeja sistematizēt dizaina darbu, integrējot to jau pastāvošos procesos, un spēt prezentēt rezultātus pietiekami vispārīgā formātā.
Teju ikviena laboratorija, kura tika iekļauta diskusijās, tiecās definēt pēc iespējas skaidrāku vīziju, kas sasaistīta ar kopējām valdības prioritātēm vai attiecīgās iestādes stratēģiju. Tikai tā ir iespējams piesaistīt atbilstošas metodes attiecīgajām problēmām, nevis likt problēmai pakļauties jau uzstādītai metodoloģijai.
Skaidra vīzija var pārtapt konkrētos mērķos. Tie ir ne tikai vadlīnijas rezultātu sasniegšanai, bet arī panākumu rādītāju pamats. Šādi rādītāji palīdz izvērtēt gan laboratoriju iekšējo darbu, gan ļauj pamatoti un saprotami izklāstīt rezultātus plašākai auditorijai. Daudzas laboratorijas uzsver, ka sekmīga komunikācija bieži nozīmē runāt “Finanšu ministriju valodā”, rādot ekonomisko ieguvumu no saviem mērķiem. Protams, visa publiskā pārvalde rezultātā grib uzlabot iedzīvotāju ikdienu, taču tieši konkrēti fakti un dati par to, kas un kā mainīsies, var izkliedēt šaubas par iniciatīvu efektivitāti.
Tāpat būtiski ir rezultātos atsaukties uz pētniecību un teoriju, vienlaikus tos pastiprinot ar kvantitatīviem rādītājiem, kas vizualizētu veiksmes un neveiksmes. Publiskajā sektorā, kur bieži mainās politiskās prioritātes, konkrēti un publiski pieejami stāsti par sekmīgu pieredzi var nostiprināt laboratoriju darbu, pat ja “jauns politiskais vējš” gribētu ko mainīt.
Lietotāju izpratne
Ciešu kontaktu uzturēšana ar iedzīvotājiem ir vēl viens iemesls, kāpēc dizaina laboratorijas ir unikālas un neaizstājamas valsts pārvaldē. Viens no galvenajiem ieguvumiem, ieviešot dizaina metodes problēmu risināšanā, ir tieši lietotāja – šajā gadījumā visbiežāk iedzīvotāja – skatupunkta iestrāde risinājumā. Daudzas laboratorijas uzsver, ka sadarbība ar iedzīvotājiem ir viņu lielākais ieguvums, kas ļauj pielietot lietotāju pētījumus un dizaina prasmes un atvieglo prototipu testēšanu. Šī pieeja visbiežāk ir bāze efektīviem un jēgpilniem projektiem.
Veidi, kā laboratorijas iesaista iedzīvotājus, var ļoti atšķirties. Tās var būt ļoti vienkāršas un sasniedzamas metodes, piemēram, pasūtot pāris picas, uzaicināt nelielu cilvēku grupu uz apspriedi par viņu viedokli, bet citkārt laboratorijas dodas pie lietotājiem viņu ikdienas vidē, gūstot dziļāku izpratni par reālajiem apstākļiem un ieradumiem. Vēl citkārt tiek radītas “zema līmeņa” digitālās, virtuālās vai fiziskās vides, lai varētu pētīt, kā cilvēki mijiedarbojas ar topošo risinājumu. Dažas laboratorijas arī norādīja, ka lietotāju izpētei nevajadzētu būt vienvirziena procesam. Mācot sabiedrībai dizaina prasmes, var ne tikai stiprināt iedzīvotāju izpratni, bet arī gūt ieskatus lietotāju uztverē. Šī pieeja jau veiksmīgi izmēģināta arī Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā.
Sadarbība, starpdisciplinaritāte un cieši kontakti
Visbeidzot, ikviena dizaina laboratorija, kuru apmeklējām, darbojās pēc principa, ka daudzveidīgas profesionāļu grupas kolektīvās spējas atsver viņu individuālo prasmju summu. Katrā laboratorijā tika apzināti mazināta nošķirtība, apvienojot vienā telpā lietotāju izpētes speciālistus, dizainerus, izstrādātājus un ieinteresētās puses. Šāda pieeja nes vairākus būtiskus ieguvumus.
Piemēram, visi vajadzīgie eksperti jau sākumā var kopīgi piedalīties koncepcijas veidošanā. Dizaina prasmes var būt tikpat nozīmīgas konceptuālajā posmā kā prototipu izstrādē. Lietotāju pētniekiem un izstrādātājiem jau agrīnā fāzē bieži ir vērtīgas atziņas, kas vēlāk varētu taupīt laiku un resursus. Tāpat ieinteresēto pušu iesaiste jau agrīnās izstrādes stadijās tur fokusu uz pašu problēmu un palīdz ieviest skaidrību, kas ir atbildīgs par risinājumu.
Plaša līdzdalība stiprina kopējo redzējumu. Tā ļauj efektīvāk nodot stafeti starp komandām, kas strādā pie viena projekta, piemēram, lietotāju pētniekiem un dizaineriem. Starpdisciplinārs komandas darbs reizēm pat ļauj izcelt katra dalībnieka profesionālo meistarību jaunā līmenī, jo īpaši dizaineriem, kuri publiskajā sektorā nereti kalpo par tiltu starp politikas veidotājiem un sabiedrību. Jo agrāk dizaineris nonāk projektā, jo jaudīgāka ir spēja nodrošināt šo “tilta” lomu. Daudzās dizaina laboratorijās uz to mērķtiecīgi strādā, iekļaujot plašāku dalībnieku tvērumu.
Kopumā Latvijas valsts pārvaldes pārstāvju viesošanās Apvienotās Karalistes dizaina laboratorijās bija vērtīga pieredze, kas lika paraudzīties uz to, kā dizaina metodes var veidot labāku pārvaldību. Lai gan šī brauciena īstais efekts, iespējams, atklāsies tikai ilgākā laika posmā, jau tagad iespējams akcentēt galvenās atziņas – no “dizaina paģiru” pārvarēšanas līdz prototipu izmantošanai kā efektīviem komunikācijas instrumentiem, no starpdisciplināras sadarbības veicināšanas līdz nepārtrauktai lietotāju centrēšanai darba procesā. Šīs tēmas ir būtiskas ikvienam, kurš vēlas, lai publiskie pakalpojumi kļūtu efektīvāki un sabiedrībai nozīmīgāki.
Uga Kalendris, Inovācijas laboratorijas projekta eksperts
