Zaudējot tuvinieku, ikviens var sastapties ar nepieciešamību iegūt medicīnisko apliecību par nāves cēloni – dokumentu, kas kļūst par priekšpēdējo administratīvo soli dzīves ciklā. Šis process ir pietiekami sarežģīts, un tajā ir iesaistītas vairāku ministriju padotības iestādes, padarot to laikietilpīgu un grūti pieejamu. Lai uzlabotu šī dokumenta apriti un atvieglotu gan profesionāļu darbu, gan piederīgo rūpes, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) piedalījās digitālā inovācijas sprintā, kura mērķis bija rast digitālu risinājumu šim izaicinājumam.
Par galveno problēmu tika identificēts vienotas sistēmas trūkums – iesaistītās iestādes (slimnīcas, ārstu prakses, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Dzimtsarakstu nodaļas) strādā atšķirīgās datu apstrādes vidēs, un automātiska informācijas nodošana šobrīd nav iespējama. Šī iemesla dēļ dokumentu aprite joprojām notiek manuāli, kas rada labvēlīgus apstākļus kļūdām datu ievades laikā, jo šī darbība jāveic vairākkārt.
Izpētes procesā tika iekļautas visas iesaistītās puses, kā arī veiktas intervijas ar ģimenes ārstiem un citiem lietotājiem, lai izvērtētu pašreizējo datu plūsmu. Papildus tam tika analizētas lietotāju atsauksmes un viņu ikdienas pieredze ar šī dokumenta apriti. Tas ļāva iegūt svarīgu informāciju, lai saprastu, kur nepieciešami uzlabojumi.
Pakalpojumu dizainere un fasilitatore Laura Volkonovska norāda, ka SPKC, ieviešot dizaina metodes, konsekventi izstrādāja visus posmus – sākot ar izpēti un noslēdzot ar testēšanu. “Kā mēs varētu…?” jautājuma posms nodrošināja iespēju koncentrēties uz galveno problēmu un izvērtēt tās risināšanas iespējas sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus īpašu nozīmi ieguva iesaistīto pušu kartēšana, jo projektā tika apvienoti dažādi speciālisti – ģimenes ārsti, patologi, tiesu medicīnas eksperti un citi, kuriem jāizmanto vienotā sistēma.
Papildinātā problēma, kas tika atklāta procesa gaitā, bija jautājums, kā digitalizēt medicīnisko apliecību par nāves cēloni, lai atvieglotu darbu iesaistītajām pusēm un uzlabotu datu plūsmu un precizitāti. Galvenais mērķis bija samazināt cilvēciskās kļūdas, kas rodas, ievadot datus manuāli, un paātrināt dokumenta aprites procesu. Risinājums, kas tika piedāvāts, ir medicīniskās apliecības par nāves cēloni elektroniskā versija. Elektroniskā apliecība ļaus ne tikai atteikties no papīru kalniem, bet arī uzlabos sniegto datu kvalitāti, nodrošinot automātisku datu apmaiņu starp iestādēm.
Inovācijas sprinta laikā dizaina komanda pielietoja dažādas metodes problēmas risināšanā. Lietotāji aktīvi piedalījās ideju ģenerēšanā un prototipu testēšanā, piedāvājot pieejas, kas vislabāk atbilda viņu vajadzībām. Tika izmantotas dizaina domāšanas metodes, lai izstrādātu risinājumus, kas apmierina gan ārstus, gan ģimenes locekļus un citas iesaistītās puses.
Sprinta rezultātā izstrādātā ceļa karte kalpos par pamatu turpmākajām darbībām, iekļaujot normatīvo aktu izmaiņas un lietotāju testēšanas rezultātus dažādu tehnisko risinājumu uzlabošanā. Pēc sprinta noslēgšanās SPKC plāno īstenot izmaiņas, kas ne tikai atvieglos dokumenta apriti, bet arī nodrošinās vienotu un efektīvu sistēmu, kas palīdzēs gan ģimenēm, gan profesionāļiem.
SPKC Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “Medicīnas apliecības par nāves cēloni aprites digitalizācija” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts.
Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.
