Inovācijas laboratorijas jaunais gads sācies ar konkrētiem mērķiem un papildspēkiem komandā, kura savā mainībā un pilnveidē nemainīgi paliek uzticīga vienādojumam – drosmīgas iniciatīvas apvienojumā ar mūsdienīgu kopradi rada vietu jēgpilnām inovācijām.
Atskatoties uz pērn paveikto, redzams gan kvalitatīvs, gan kvantitatīvs augums. Tas bijis iespējams pateicoties arī inovācijas ekspertu tīkla dalībniekiem. Kļūstot par Inovācijas laboratorijas koprades elementu, šie cilvēki ir palīdzējuši attīstīt praksē Inovācijas laboratorijas pamatuzdevumu, sekmējot inovatīvas, dizaina domāšanā balstītas valsts pārvaldes inovācijas ekosistēmas mērķtiecīgāku attīstību. Iezīmējot arvien auglīgāku klātesību 2025. gadā, kā pateicību un jaunā gada sākuma pieteikumu Inovācijas laboratorija aicināja ekspertu tīklu tikties sprinta darbnīcā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jumta korē.
Sākot ar Jāņa Ķīnasta, Inovācijas laboratorijas vadītāja, retorisko “kur atrodas” nākotne jautājumu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa un pakalpojumu un stratēģiskā dizainere Anni Leppänen, caur savām runām veidoja naratīvu, kurā vienotā veselumā savijās pagātne, tagadne, nākotne.
Jānis savā uzrunā uzsvēra inovācijas nozīmi valsts pārvaldē, īpaši akcentējot dizainu un līderību kā būtiskus attīstības vektorus. Nākotne no Inovācijas laboratorijas perspektīvas, ko pierāda arī A. Leppänen praksē balstīts Somijas valsts pārvaldības attīstības stadijas un izaugsmes trajektorijas piemērs, ir stratēģisks un vizionārs lielums, kas ar dizaina metodoloģisko kopumu, rada sinerģiju starp esošo un vēlamo jau šodien. Inovācijas laboratorijā 2025. gada darba process ir definēts ļoti konkrētos uzdevumos – 16 inovācijas sprinti, apmācības augstākā līmeņa vadītājiem, pieredzes apmaiņas braucieni, pirmā Valsts pārvaldes inovācijas balvas pasniegšana un citi ne mazāk nozīmīgi notikumi. Ceļā uz tiem svarīgs ir ne tikai nākotnes telpas mērogs, bet arī tās atrašanās vieta un ceļabiedri. Ekspertu tīkla dalībniekiem, satiekoties dažādās grupās, bija iespēja Anni vadībā spekulēt par šīm trijām komponentēm. Meklējot paralēles, atslēgvārdus, skatoties no pagātnes uz šodienu, publiskā sektora pārstāvji no dažādām iestādēm skatīja tuvplānā aktuālās problēmas, atklājot ko sociāli un reizē arī individuāli būtisku.
Dagnija Baltiņa savā iedvesmojošajā un reizē praktiskos piemēros balstītā vēstījumā vērsa uzmanību uz paralēlēm starp grāmatu, cilvēces attīstību un inovācijām. Grāmata cauri gadsimtiem nav mainījusi savu jēgpilnumu. Ir mainīta tikai tās forma, lai tā arvien labāk spētu sekot līdzi mūsu strauji mainīgajām dzīvēm. Taču ieguldot pašu dārgāko – enerģiju un laiku, grāmata kļūst par savdabīgas savienības simbolu starp to, kas bijis un to, kas top caur mūsu lēmumiem. D. Baltiņa arī akcentēja, cik svarīgi ir domāt nevis par to, “kā mums nav”, bet “kas mēs esam un kurp ejam”. Modelējot nākotni, analogi grāmatām, šodienas lēmumi veido nozīmīgu pagātnes un tagadnes pretpolu savienojuma komponenti.
Ja pirms 500 gadiem iespiestais vārds latviešu valodā veicināja nācijas apzināšanos, valodas izplatību un pieejamību, veidojot pakāpenisku, mērķtiecīgu attīstības trajektoriju, pastāv cerība, ka arī saturiski dziļas, pārdomātas, inovatīvas idejas spēj turpināt šo grāmatu iesākto ceļu, kļūstot par simbolisku navigācijas starta punktu uz mums nākotnē.
Inovācijas laboratorija līdzīgi kā bibliotēka, grāmata un Somijas publiskās pārvaldības dizainā balstīto risinājumu tvērums, ir tikai ceļa gaismas rādītāja. Pati nākotne ir ikvienam no mums jāpaņem rokās ikdienu.
