Ekonomikas ministrijas (EM) Iekšējā tirgus departamenta direktores Marinas Blašķes vadītā komanda Valsts kancelejas (VK) inovācijas sprintam pieteica izaicinājumu – mūsdienīga ielu tirdzniecības regulējuma izstrādi, kas būtu palīgs ikvienam, kas ir iesaistīts šajā procesā, samazinot šķēršļus mazo uzņēmēju un vietējo ražotāju preču noietam. Komanda pielietoja dizaina domāšanas metodes, fokusējoties uz lietotājiem un viņu pieredzi, ko pētīja padziļinātajās intervijās.
Ielu tirdzniecību regulējošie Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti pirms 15 gadiem, ir novecojuši, kļuvuši smagnēji un “apauguši” ar tik daudz dažādām prasībām, ka mājražotāji, mazie un vidējie uzņēmēji, kam šie noteikumi savulaik tika rakstīti, tos vairs nevar izpildīt. Marina tos salīdzina ar lupatu deķi, kam caurumi laiž cauri siltumu, bet nenosedz kājas. “Šobrīd mēs kā prototipu esam izstrādājuši sešus galvenos priekšlikumus izmaiņām, lai uzlabotu esošo regulējumu. Ierasts, ka regulējuma autori parasti nāk ar gataviem grozījumiem, bet dizaina domāšana pieprasa mums paskatīties uz visu situāciju kritiski, vairākkārt iteratīvi vērtēt, kas ir problēma, būt godīgam, izzināt, ko par to saka gala klients. Vai tas, ka mēs braucam pa šauru ceļu, ir problēma, vai tas, ka mēs braucam, ir problēma? Ņemot šo vērā, problēmas risinājuma izstrāde ir “sāpīgāka”, bet rezultāts ir kvalitatīvāks, jo jēgpilni ir iesaistītas visas puses. Tāpēc šeit, inovācijas sprintā, tika radīta milzīga pievienotā vērtība. Mūsu komandai tagad ir kompass ar korektām koordinātēm regulējuma uzlabošanai!”
Sprinta fasilitators Viesturs Celmiņš dalās atziņās, kāpēc ir svarīgi valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus salāgot ar uzņēmēju un patērētāju prasībām: “Pirmkārt, visi iedzīvotāji sagaida ērtākus, uzticamākus un labākus pakalpojumus neatkarīgi, vai tos sniedz Amazon, RIMI vai kāds cits. Tajā pat laikā mēs negribam pazaudēt uzticamību un drošību, kas ir svarīga pilsētvidē, piemēram, prasībām pret vidi, precēm un norēķiniem, kas šo gadu laikā ir fundamentāli mainījušies. Treškārt, svarīgi, lai parūpējamies par tirdzniecības organizāciju publiskajā ārtelpā – kā tas kopskatā izskatās pilsētvidē, iepazīstot pilsētu caur norisēm publiskajā vidē.”
Par inovācijas laboratoriju
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistītu ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.)
