Valsts vai pašvaldības dibinātas ārstniecības iestādes savu funkcionalitāti un ārstniecības personāla pieejamību pacientiem šobrīd vismaz daļēji nodrošina ar darba vietas noteikšanu uz trim gadiem pēc studiju beigšanas tiem ārstiem, kuri ir mācījušies valsts apmaksātā rezidentūrā. Jaunie ārsti šo pieeju vērtē kā apgrūtinošu un pat neizpildāmu, tāpēc rosina šo prasību atcelt.
Veselības ministrija (turpmāk – VM) ir sadzirdējusi jauno ārstu minētos izaicinājumus, kas tiek saistīti ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem:
“Lai patiesi izzinātu sistēmas apstākļus un veidotu visiem piemērotus risinājumus, trīs gadu obligātās darba vietas noteikšanu risināsim kopā ar jaunajiem ārstiem, klīnisko universitāšu un reģionālajām slimnīcām. Meklēsim risinājumu jaunam motivācijas mehānismam, kas “atstrādes” atcelšanas gadījumā piesaistītu jaunos speciālistus darbam valsts sektorā, turklāt nodrošinātu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijā,” stāsta Antra Valdmane, VM Valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos.
Problēmjautājuma risināšanai VM ir izvēlējusies Valsts kancelejas Inovācijas laboratoriju, kurā rīkotie inovācijas sprinti piedāvā koprades veidošanu intensīvā dizaina domāšanas darbnīcu ciklā. Pāris nedēļās sprinta dalībnieki – dažādas risināmā jautājumā iesaistītās puses – neitrāla procesa virzītāja vadībā kopīgi izzina un definē risināmo problēmu, kā arī izstrādā un pārbauda idejas cilvēku vajadzībām piemērotam risinājumam.
Atteikšanās apstākļu izpratne
“”Atstrāde” ir īstermiņa risinājums ārstu piesaistei valsts sektoram. Tā vietā vajadzētu radīt jaunajam ārstam pievilcīgu profesionālās attīstības trajektoriju arī valsts ārstniecības iestādēs, lai ārsti iespēju strādāt valsts vai pašvaldības veselības aprūpes iestādē izjustu kā savu izvēli, nevis samierināšanos ārēja spiediena apstākļos,” vērtē Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Inovācijas sprinta sākumposmā VM, Jauno ārstu asociācijas pārstāvji un darba devēji iezīmēja jaunā ārsta profesionālās dzīves ciklu, sākot no pamatskolas, kad jaunietis pievēršas eksakto zinātņu mācībām, līdz pat pieredzei, sasniedzot pensijas vecumu. Ceļa kartes veidošana deva iespēju apspriest, kādi lēmumi ārstam jāpieņem profesionālās dzīves laikā, kādi apsvērumi un motivācijas mehānismi ietekmē viņa rīcību. Procesa dalībnieki diskutēja arī par darba devēju un darba ņēmēju gaidu mijiedarbību.
VM Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa stāsta: “Ārsti aptaujāja kolēģus, lai noskaidrotu, kādi sarežģījumi un emocijas rodas jaunā ārsta pieredzes ceļā. Rezidentūru ārsti raksturo kā ļoti smagu un intensīvu darbu, kurā iegulda ļoti daudz. Līdz ar to pēc rezidentūras beigām un sertifikācijas jaunajam ārstam rodas jautājums: Kam eju šo grūto ceļu, ja nevaru pilnvērtīgi lemt par savu turpmāko izaugsmi?”.
Bez tam, jaunajiem ārstiem konkrētās specialitātēs “atstrādes” īstenošana var sagādāt īpaši lielas grūtības valsts ārstniecības iestādēs piedāvāto minimālo slodžu dēļ viņu specialitātē.
Jānis Vētra to pamato: “Jaunajiem ārstiem privātais sektors piedāvā pievilcīgu atalgojumu, taču tikpat vilinošs ir solījums, ka varēsi būt lielāks noteicējs pār savu darba stundu sadalījumu, saņemsi atbalstu zinātniskajā darbībā un tālākizglītībā, strādāsi tīkamā darba vidē un kolektīvā un tev pienāksies citi labumi, kā veselības apdrošināšana un sporta zāle. Jaunais profesionālis izvēlēsies darbavietu, kas viņu vairāk atbalsta gan profesionālajā izaugsmē, gan ārpus darba pavadītajā laikā.”
Ar obligāto 3 gadu darbu saistās arī jautājums par darbu Latvijas reģionos un tā pievilcību jaunajiem ārstiem. Nevēlēšanās pamest Rīgu galvenokārt saistās ar studiju un rezidentūras laikā izveidotajām profesionālajām saiknēm un ģimenes apstākļiem. Daudzi studiju noslēgumā jau ir izveidojuši ģimenes un došanās uz citu dzīves vietu nenoliedzami saistās ar izaicinājumiem. Pašvaldības piedāvā palīdzību, piemēram, ar bērnudārzu un darbavietu piemeklēšanu jaunā ārsta ģimenes locekļiem, taču šobrīd šādu atbalstu jaunie ārsti vērtē kā nepietiekamu.
Var šķist, ka reģionos ir izaicinoši turpināt profesionālo izglītošanos un ka profesionālās dzīves uzsākšanu svešā vidē to veido par ko neparedzamu vai pat biedējošu. Šobrīd jaunie ārsti saņem 30% piemaksu, ja daļa rezidentūras apmācību tiek īstenota ārpus Rīgas, reģionālās slimnīcās, taču mehānisms eksistē vien trīs gadus, tāpēc ir priekšlaicīgi spriest, kā šī pieredze rezidentūras laikā ietekmē turpmākos lēmumus par karjeras veidošanu reģionos. Jauno ārstu vajadzību izpratne sprintā izcēlusi, ka viens no iedrošināšanas veidiem varētu būt mentora piesaistīšana jaunajā darba vietā.
Fasilitatora loma
Kristīne Kļaviņa par dizaina domāšanas sprinta priekšrocībām pirmoreiz pārliecinājusies jau 2020. gadā, kad Inovācijas laboratorijā piedalījusies ārstu atalgojuma modeļa izstrādē. Arī tagad viņa novērtē drošas un neitrālas vides lomu atklātas diskusijas raisīšanā starp dažādām iesaistītajām pusēm. Apstākļus kopradei veicina ne vien darbnīcu norise Inovācijas laboratorijas telpās, bet arī fasilitatora klātbūtne.
“Diskusijas tradicionālā veidā varētu kļūt smagnējas un nekonkrētas, taču neitrāls procesa virzītājs pietur mūs pie tēmas un konkrētās sanāksmes mērķa, piedāvā piemērotus uzdevumus risināmā jautājuma atklāšanai un palīdz noteikt nākamos soļus dinamikas uzturēšanai,” vērtē Jānis Vētra.
Sprinta fasilitators Miķelis Bendiks par sprintu vadīšanu stāsta: “Grupām sprintos vienmēr gribas “lekt” uz risinājumiem, bet mans uzdevums ir palīdzēt grupai no kompleksa apstākļu kopuma atšķetināt un definēt pietiekami konkrētu un saprotamu problēmu, kurai var rast risinājumu. Turklāt kā cilvēks no malas varu pareizajā vietā un brīdī uzdot kontroljautājumu par lietām, ko daļa grupas varbūt nepamatoti pieņem kā pašsaprotamas, bet par kurām jāpanāk vienots izpratnes līmenis.”
“Bez fasilitatora mēs viennozīmīgi tik veikli un koncentrēti nenonāktu līdz mērķim, jo viņš ar izmantotajām metodēm vedina mūs domāt un runāt citādāk, nepadarīt kādu vienu pusi par atbildīgo, bet līdzdarboties labākā risinājuma veidošanā,” atzīst Antra Valdmane.
Izvēles priekšā
Piemērota risinājuma izstrādes ceļā sprinta komandai jārēķinās ar virkni ārēju apstākļu un uzdevumu, dažādu pušu gaidu un cerību – līdzīgi kā jaunajam ārstam nākamā profesionāla lēmuma krustcelēs.
“Mūsu plāns un vēlme ir atrast tādu risinājumu, kas, no vienas puses, ļautu atteikties no “atstrādes”, bet vienlaikus nodrošinātu pastāvīgu veselības aprūpes pieejamību visā valstī. Risinājumam ir jābūt tādam, kas ārstam sniedz brīvas un informētas izvēles iespēju,” stāsta Vētra.
“Ar īsu sprintu esam uzsākuši ilgstošu procesu – domāšanas maiņu. Unikālā koprades pieredze ļauj daudz labāk saprast vienam otru, izprast vēlmes un vajadzības, lai ar pārliecību teiktu, ka pārmaiņas – pat ja tās nenotiek vienā dienā – iniciētas kopīgiem spēkiem. Mūsu sapņu rezultāts? Jaunais ārsts, iegūstot sertifikātu, redz savu karjeras izaugsmi valsts sektorā, jo darbs valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēs, kā arī primārajā aprūpē ir prestižs un novērtēts,” norāda Kļaviņa.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
