“Reiz Tukuma vecpilsēta bija dzīva. Atminos skolas laiku, kad ar draugiem pēcpusdienas pavadījām čalojošajā Brīvības laukumā – Tukuma iedzīvotāju saskarsmes punktā. Tur vedās sarunas, kas stiprināja sociālās saites. Tālāk tukumnieku un pilsētas ciemiņu kājas veda uz vietējo uzņēmēju kafejnīcām un veikaliem. Patīkamā duna, kas ieskāva ienākot, vēstīja: Tukumā cilvēki meklē un atrod vietu kopābūšanai. Tagad meklētāji izklīduši. Pilsētas pulss ir pazudis. Tukums nav vienīgā vieta Latvijā, kas jāatdzīvina, bet, iespējams, esam pirmie, kas gatavi “skriet” inovācijas sprintu, lai atmodinātu mūsu pilsētu. Tukums ir sākums,” – Laura Stūrīte, Tukuma pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja.
Iniciatīva pieprasa inovāciju
Dzīvīgs vēsturiskais centrs nav vien skatuve romantizētai atmiņu ainai, bet akūta vajadzība, kuras apmierinājuma trūkumu jau ilgstoši izjūt Tukuma iedzīvotāji. Tukuma pašvaldības inovācijas entuziastus vieno apņemšanās attīstīt pilsētas kultūrvidi un vēsturisko centru, lai padarītu Tukumu par cilvēkam pievilcīgu dzīves, darba un piedzīvojumu galamērķi.
Cilvēks kā centrs un stingrs pamats pārmaiņām – šī pārliecība saskan ar Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas organizēto inovācijas sprintu filozofiju. Sprints ir intensīvs dizaina domāšanas darbnīcu cikls, kura laikā risināmā jautājuma pieteicēji kopā ar iesaistītajām pusēm neitrāla piesaistītā eksperta vadība izzina un definē patieso risināmo problēmu, kā arī kopīgi izstrādā un testē cilvēka vajadzībās balstītu risinājumu prototipus.
Izaicinājuma izzināšana
Vēlme ieraudzīt cilvēku Tukumā bija un paliek vadmotīvs, kas caurvij Tukuma pašvaldības centienus iegūt un prasmīgi izmantot Inovācijas laboratorijas metodisko atbalstu. Tomēr pirms sprinta uzsākšanas organizētajās dizaina mācībās komanda atskārta, ka pilsētas atjaunošanu saistījuši vien ar praktiskiem jautājumiem. Vīzijā par Tukuma attīstību nebija ieraudzīts cilvēks – Tukuma tukšuma eksistenciālā dimensija.
Tukuma novada pašvaldības Attīstības nodaļas arhitekte Sabīne Strazdiņa stāsta: “Sapratām, ka nepieciešams rakt dziļāk. Nevis jautāt, kā sakārtot fasādi, bet kā atbildēt uz iedzīvotāju vajadzībām. Inovācijas sprinta sākumā šķita, ka esam nulles pozīcijā, gatavi sākt darbu. Tagad, pēc pirmās koprades darbnīcas, kurā atklājām, cik dažādas ir cilvēku attiecības ar pilsētvidi, šķiet, esam -1 pozīcijā.”
Apjukums, ko sprinta dalībnieki izjūt risināmās problēmas definēšanas fāzē, ir daļa no inovācijas sprinta procesa. Linda Laskovska un Rūdolfs Strēlis no dizaina studijas “Hint” emocionālos kāpumus un kritumus sprinta laikā pielīdzina amerikāņu kalniņiem. Kustības nepārtrauktību un emocionālo noturību, virzoties uz lietojamu risinājumu, nodrošina sprinta fasilitators – neitrāls piesaistīts eksperts, kurš dalībniekiem sniedz metodoloģisku atbalstu katrā sprinta posmā, no problēmas izpratnes līdz risinājuma sākotnējās formas testēšanai, un arī pēcāk.
Tukuma pašvaldības sprinta fasilitators, urbānais dizaineris Miks Bērziņš iezīmē pirmo pieturpunktu projekta trasē: “Pirmajā koprades darbnīcā dalībnieki uz kartes vizualizēja iemīļotos un problemātiskos punktus Tukumā, lai sāktu apzināt risināmo vietu un iespēju lauku. Dalībnieki no dažādām iesaistītajām pusēm veidoja arī lietotāju izpratnes kartes, kurās raksturoja būtiskās vajadzības un sāpju punktus tagadējā Tukuma pieredzē. Savstarpējā diskusijā uzauga informācijas mežs, kurā dzīvo dažādas vēlmes un mērķi. Nākamais solis: konspektēt, lai saprastu, kurā virzienā dosimies šajā sprintā.”
Iespēja iesaistīties
Ideju pārpilnība, kas rodas, uzklausot dažādu pušu viedokļus, sākotnēji var šķist kā Pandoras lādes atvēršana, taču tajā patiesībā slēpjas sprinta pieejas priekšrocība. Fasilitators Miks Bērziņš sprinta metodikā saskata apvienojumu diviem problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas veidiem – ikdienā ierasto, no augšas uz apakšu (top-down) vērsto pieeju atdzīvina no apakšas uz augšu (bottom-up) vērstā perspektīva. Pirmajā gadījumā autoritāte ar lemtspēju, piemēram, pilsētplānotājs vai pašvaldības darbinieks, nosaka, kas pilsētai vajadzīgs un to ievieš, savukārt otrā pieejā risinājuma izstrādē iesaistās gala lietotāji – iedzīvotāji. Inovācijas sprintā jautājuma izziņā, risinājuma izstrādē un pārbaudīšanā līdzdarbojas dažādas puses, kopīgi lemjot par cilvēku pieredzē pamatotu rīcību.
Tukuma pašvaldības sprinta vadītāja Laura Stūrīte novēro: “Komunikācija starp dažādām iesaistītajām pusēm sprintā norit citādāk nekā darba grupās. Darbība notiek neitrālā vidē, neitrāla procesa virzītāja vadībā. Ar fasilitatora atbalstu tiek nodrošināti apstākļi atklātai un cieņpilnai diskusijai, kurā atklājas cilvēku stāsti, nevis vien piesardzīgs profesionālais viedoklis vai stereotipos balstīti spriedumi. Turklāt fasilitators pamana un iesaista klusējošos. Klusēšana ne vienmēr ir piekrišana. Fasilitatora uzraudzība veicina līdzvērtīgu iesaisti un diskusijas plūsmu, novēršot neelastīgu domāšanu.”
Tagad, kad apzināts plašais vajadzību un iespēju loks, Tukuma pašvaldības komanda lems par konkrētāku uzdevumu, kura risināšana sprintā varētu sniegt lielāko atdevi Tukuma konkurētspējas veicināšanā. Problēmas definēšana paredzēs ne vien risināmā jautājuma sašaurināšanu, bet arī risinājuma mērķauditorijas precizēšanu. Iespējamo risinājumu ideju ģenerēšanas posmā sprinta dalībnieku pamatsastāvam pievienosies attiecīgās ietekmes puses, lai kopīgi izstrādātu piemērotāko risinājumu.
Iecerētā ieviešana
Tukuma pašvaldības pārstāves Laura un Sabīne no dalības sprintā sagaida lielāku pēctecību risinājuma ieviešanā: “Pat ja tiek izstrādāts papīrs, pašvaldībām ne vienmēr izdodas panākt darbības turpināšanu. Procesi griežas uz riņķi un cilvēkiem zūd motivācija iesaistīties arī citās iniciatīvās. Sprints mudina uzdot vairāk jautājumu par procesu – kāpēc to darām, kam tas vajadzīgs, ko tas dos? Ceram, koprades pieredze un dziļāka izpratne par risināmā jautājuma būtību labāk sagatavos iecerētā īstenošanai.”
Risinājuma formu vēl nav iespējams paredzēt. Tomēr tukšumu – tā fiziskajā un filozofiskajā izpratnē – Tukums risinās telpiski. Lai top!
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
