Dizainers Tonijs Frajs (Tony Fry) savā grāmatā “Defutūrizācija: Jauna dizaina filozofija” (Defuturing. A New Design Philosophy) raksta, ka nākotni ir kolonizējusi pagātne un tagadne. Citiem vārdiem – viss jaunais rodas kā kopsumma no jau esošā. Inovācijas laboratorija, īstenojot projektus “Publiskās pārvaldes eko-sistēmas attīstība” un “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ar dizaina domāšanas starpniecību praktiskā ceļā pilnvērtīgi apskata esošo, lai virzītu valsts pārvaldes inovācijas spēju ceļā uz nākotni.
Lai veidotu efektīvāku, uz lietotāju vajadzībām orientētu un inovatīvu publisko pārvaldi, Inovācijas laboratorija attīsta dizaina domāšanu valsts pārvaldes darbiniekiem. Dizaina domāšana ir metožu kopums, kas sekmē noteiktas problēmas pētīšanu un pārdefinēšanu un rod citādākus risinājumus, veicinot ieinteresēto pušu iesaisti. Viena no dizaina domāšanas metodēm un sadarbības modeļiem valsts pārvaldei ar Inovācijas laboratoriju ir inovācijas sprinti, kuru konkursi tika izsludināti janvārī.
Februārī notika pirmās tikšanās ar sprintu komandām, kuras strādās projekta “Publiskās pārvaldes eko-sistēmas attīstība” ietvaros. Sagatavošanās darbnīcā projekta vadītāja Jāņa Ķīnasta vadībā komandas izmantoja Lego Serious Play metodi, lai vizuāli modelētu un pārfrāzētu savas pieteiktās problēmas. Šis process palīdzēja gan nonākt pie problēmu būtības, gan sagatavoties turpmākajam darbam. Līdz šī gada jūnijam sešas sprinta komandas meklēs risinājumus jautājumiem, kuri skar pilsētvides, civilās aizsardzības, brīvprātīgā darba, uzņēmējdarbības, pašvaldību un asinsdonoru kustības procesu modernizāciju, digitalizāciju un birokrātijas mazināšanu.
Pagājušā mēneša izskaņā tika apstiprināti pieci jauni sprinti projektā “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai”. Projekta vadītājas Līgas Lindenbaumas organizētajā sprinta sagatavošanas darbnīcā tikās komandas, kuras strādās pie digitālo risinājumu attīstības valsts pārvaldē. To vidū ir projekti, kas saistās ar būvniecību, tiesvedību, iepirkumiem, medicīnu, valsts pakalpojumiem, juridisko personu un iedzīvotāju reģistrāciju, īpašumu pārvaldību, kuģošanu un e-rēķinu procesiem. Kopumā šī projekta ietvaros šogad strādās desmit sprinta komandas.
Inovācijas laboratorija aicina uz sadarbību arī tos projektus, kas šoreiz neguva iespēju rīkot sprintu – piedāvājam konsultācijas, darbnīcas un dalību ekspertu tīklā. Šādu sadarbības formu ietvaros bieži paši kļūstam par mediatoriem, kuri, raugoties no dažādiem skatupunktiem, sniedz praktiskus padomus tiem, kas zina, ka ir problēma, bet nespēj noteikt tās patieso cēloni. Šādā kopdarbā var rasties pavediens, kas ļaus precīzāk pielietot jau rīcībā esošos resursus. Inovācijas laboratorijā neviens atteikums nav galīgs – pretēji, atvērtība ir būtiska publiskās pārvaldības ekosistēmas veidošanā.
Nākotne nerodas tukšumā, bet kopdarbā, kas balstās uz pagātnes un tagadnes pieredzi. Inovācijas laboratoriju redzam kā vietu, kur caur dizaina domāšanu šis process kļūst par realitāti, palīdzot veidot efektīvāku, uz lietotāju vajadzībām orientētu valsts pārvaldi. Sprintu komandām priekšā intensīvs un izaicinošs, bet vērtīgs darbs.
Sprinti tiek īstenoti:
- Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (projekta nr. 6.3.1.3.i.0/1/22/I/VK/001) ietvaros. Projekta īstenošanas laikā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023.-2025.).
- Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējuma projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” (projekta nr. 1.3.1.2/1/23/I/001) ietvaros. Projekta ietvaros plānots organizēt 20 digitālā dizaina sprintus (2025.-2027.).
