Valsts asinsdonoru centrs (VADC) Valsts kancelejas (VK) inovācijas sprintam pieteica izaicinājumu – kā piesaistīt jauniešus asinsdonoru kustībai, kam vajag jaunas asinis, jo donoru vidējais vecums ar katru gadu palielinās.
“Mums ir jāatrod arvien jauni, inovatīvi ceļi, lai piesaistītu tieši jauniešus un atrastu veidu, kā mēs viņus varam uzrunāt, jo, iespējams, tie kanāli, ko mēs līdz šim lietojām, vairs nestrādā un tāpēc jārod jauni,” par motivāciju pieteikties VK inovācijas sprintam stāsta komandas vadītāja un VADC direktore Egita Pole. Inovācijas sprinta pievienotā vērtība bija paskatīties uz šo izaicinājumu, ar ko diendienā strādā VADC, no cita skatu punkta. Sarunās ar lietotājiem – potenciālajiem asins ziedotājiem – komanda uzzināja daudz jauna, tajā skaitā informāciju, par ko paši nebūtu iedomājušies. “Jauniešiem ir bail, viņi labprāt gaida iedrošinājumu no malas, viņiem ir svarīgi saprast, kā šis process notiek, kā arī drauga plecs. Lai process būtu ērts un pieejams. Visi šie aspekti tika ņemti vērā, strādājot pie risinājumiem.”
VADC inovācijas sprinta gaitā izstrādāja divus savstarpēji papildinošus prototipus. Viens no tiem ir “Iekāp donora kurpēs!”, uzskatāmi demonstrējot, kāds ir ziedošanas process. Otrs prototips ir “Mobilā kopziedošana”, lai piesaistītu donorus tajās vietās, kur viņiem ir ērti. “Kāds vēstnesis var savākt grupu ar, teiksim, pieciem cilvēkiem, un tad mēs aizbrauksim pie viņa viņam ērtā vietā un laikā, kas izvēlēti tīmekļa vietnē. Iepriekš mēs paši vienmēr izdomājām, kur braucam, bet šis ir uz lietotāju vērsts risinājums,” stāsta Patrīcija Klenoviča, kas pati ir mērķgrupas pārstāve un strādā VADC Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Inovācijas sprinta fasilitatore Jeļena Solovjova dalās atziņās par dizaina sprintā izmantotajām metodēm: “Sprinta gaitā mēs izmantojām uz cilvēku orientētu dizaina pieeju, kas savā būtībā nozīmē padziļinātu interesi par cilvēku, empātiju, kas atainojas mūsu darba procesā, un kā mēs skatījāmies uz jautājumu. Mēs centrā likām jaunieti. Komanda apguva intervēšanas prasmes, un mēs veicām intervijas ar 14 jauniešiem, pēc tam komanda izstrādāja 6 prototipus un intervēja vēl 8 jauniešus. Rezultātā tas mudināja mūs sākotnējo jautājumu par to, kā mudināt jaunieti nākt pie mums ziedot asinis, pārfrāzēt virzienā uz to, kā mēs varam aizbraukt pie jaunieša un panākt viņam pretī.” Jeļena saka, ka viņas un kolēģes Madaras Zelcānes galvenais uzdevums inovācijas sprinta ietvaros bija radīt vidi, kas ir atvērta, uz rezultātu orientēta, radoša un ne-hierarhiska, kurā cilvēks var brīvi darboties. “Radošums un inovācijas nevar notikt pēc slēdža principa – ieslēgt vai izslēgt!” saka Jeļena, uzsverot, ka fasilitatoru uzdevums nebija radīt risinājumu, bet patīkamu, pozitīvu atmosfēru, kurā komanda var pati radīt.
Par Inovācijas laboratoriju
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistītu ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.)
