Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija piedzīvo renesansi – pirmoreiz iniciatīvas pastāvēšanas vēsturē valsts pārvaldes inovācijas entuziasti varēs rast atbalstu no pastāvīgas laboratorijas komandas un baudīt inovācijas gaisotni jaunajās Inovācijas laboratorijas telpās Ministru kabineta ēkā. Laboratorijas komandai šis ir īpaši atbildīgs posms, jo ikdienas darbus pavada mērķtiecīgi centieni definēt un atjaunot laboratorijas sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī apzināt un nostiprināt laboratorijas lomu Latvijas inovācijas ekosistēmā. Par jau paveikto un vēl iecerēto stāsta Inovācijas laboratorijas vadītāja Evija Taurene.
Inovācija sākas ar iniciatīvu – tā skan Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas jaunais sauklis. Kāpēc laboratorijas būtību izvēlējāties raksturot tieši šādi?
Inovācija nevar rasties ne no kā. Inovācijas pamatā visbiežāk ir cilvēki – cilvēki, kuriem ir dzirksts, kuri redz, ka varētu būt citādāk. Nereti šiem cilvēkiem amata aprakstā nav iekļauta atbildība veicināt inovācijas, bet viņi redz vajadzīgās pārmaiņas un rada idejas, viņiem piemīt drosme iniciēt un bieži vien arī vadīt un virzīt pārmaiņu procesus. Iniciatīvu ir jāsajūt ne tikai vienam idejas autoram, bet visiem, kas ar šo cilvēku ir saistīti organizācijas struktūrā. Kādam šī ideja ir jāsaklausa un jāatbalsta.
Tagad vadi Inovācijas laboratoriju – valsts pārvaldes inovācijas iniciatīvu atbalstītāju. Kā radās tava iniciatīva pievienoties laboratorijai?
Laboratorijas izaugsmes ceļam esmu sekojusi no tās pirmsākumiem, jo, strādājot valsts pārvaldē, izjutu interesi par inovāciju tēmu un dažādām iesaistes metodēm. Kad sāku strādāt VARAM, sapratu, ka man tuvākās tēmas saistās tieši ar sabiedrības jēdzienu – kā cilvēki jūtas un dzīvo kopienās, pilsētās, kā sadarbojas ar pašvaldību un valsti, un kā pašvaldība vai valsts iesaista sabiedrību dažādu lēmumu pieņemšanā vai procesu veidošanā. Arī manas akadēmiskās intereses vienmēr bijušas par un ap iesaisti, līdzdarbošanos, kopradi – vai tā būtu teritorijas plānošana vai stratēģiskā plānošana. Inovācijas laboratorija nodarbojas ar ko ļoti līdzīgu – veicinām iesaisti un kopradi, iedodot vajadzīgās metodes, vidi un laiku strukturētai sarunai un ideju veidošanai. Laboratorijas iniciatīva man ir ļoti, ļoti tuva, jo tās misija sasaucas ar manu ticību par to, kā lietām būtu jābūt.
Kāpēc valsts pārvaldei nepieciešama atsevišķa struktūrvienība, kas iniciē inovācijas kultūras veidošanos?
Mēs – Inovācijas laboratorija – esam sākums inovācijām valsts pārvaldē. Radām impulsu, iespēju un atbalstu pārmaiņām, parādot, ka tas ir iespējams. Mums dota iespēja vest kopā cilvēkus, kuriem dzimusi pārmaiņu vajadzība, lai viņi neitrālā teritorijā, ārpus sev ierastās vides un darba struktūras, varētu apspriesties un radīt jaunus risinājumus. Ir ļoti veiksmīgi, ka Inovācijas laboratorija ir daļa tieši no Valsts kancelejas, kuras loma ir būt koordinējošam spēkam.
Tajā pašā laikā neuzskatu, ka Inovācijas laboratorijai būtu jābūt vienīgajai šāda veida videi. Būtu izcili, ja arī citās iestādēs rastos vietas, kur satikties cilvēkiem no dažādiem departamentiem un līmeņiem – tādas kā replicētas inovācijas laboratorijas vai inovācijas komandas. Jo vairāk valsts pārvaldes iestādes atpazīs un atbalstīs inovāciju iniciatīvas, jo ātrāk radīsies elastīgāka, uz labākā risinājuma meklēšanu orientēta valsts pārvalde, kas, galu galā, ir ieguvums mums visiem kā sabiedrībai. Inovācijas laboratorija ir tikai pirmais solis.
Kā varam integrēt inovāciju iestāžu kultūrā un darba ikdienā?
Inovācijas laboratorijā piedāvājam cilvēkiem apgūt un praktiski izmēģināt inovatīvas metodes, jo inovācijas process un kultūra nav kaut kas tāds, ko var iedot cilvēkam izlasīt 30 lapu dokumentā, sagaidot, ka viņš to varēs ieviest praksē. Cilvēki, kas iesaistījušies Inovācijas laboratorijas organizētajās aktivitātes un inovācijas procesu izjutuši uz savas ādas, jūtas spējīgāki zināšanas un pieredzi turpmāk integrēt savas struktūrvienības darba ikdienā. Ja cilvēks ir vienīgais savā iestādē, kuram kas tāds interesē, inovācijas process kļūst grūtāks un lēnāks. Vērtīga ir apziņa, ka kaut kur valsts pārvaldē tiek nodrošināta vieta un komanda, pie kuras vērsties ar savu ideju vai problēmu, lai to apspriestu ar līdzīgi domājošajiem un rastu lietojamus risinājumus.
Kāda ir inovācijas ekosistēma Latvijā, bet kāda – Inovācijas laboratorijas loma tajā?
Inovācijas ekosistēmu Latvijā veido valsts pārvaldes, akadēmiskā un uzņēmējdarbības vide, taču tās nav savstarpēji saikņotas. Rodas jautājums, vai mūsu loma varētu būt veidot vai iespējot saiknes esamību starp tām. Redzam iespēju veidot mērķtiecīgāku inovācijas ekosistēmu nekā tas darīts līdz šim, tāpēc esam sākuši inovācijas ekosistēmas kartēšanu. Turklāt viens no pirmajiem uzdevumiem, ko sev definējām kā komanda, ir veidot kontaktu ar dažādiem inovācijas ekosistēmas cilvēkiem un iesaistīties ideju un pieredzes apmaiņā. Katru nedēļu cenšamies satikties, piemēram, ar valsts pārvaldē aktīvajiem inovāciju tēmas turētājiem vai inovācijas procesā iesaistītajiem cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar Inovācijas laboratoriju vai bijuši klāt tās pirmsākumos kā veidotāji vai vadītāji. Tajā pašā laikā mēģinām satikt arī cilvēkus, kuri šobrīd nestrādā valsts pārvaldē, bet ir pieredzējuši inovācijas procesos, vadot apmācības, inovācijas sprintus vai piedaloties stratēģiskā redzējuma izstrādē. Labprāt runājam ar ikvienu, kurš vēlas iesaistīties Inovācijas laboratorijā. Šīs sarunas palīdz saprast šī brīža situāciju un pamanīt iespējas iedzīvināt inovācijas ekosistēmu ne vien valsts sektorā, bet arī valsts līmenī.
Uz kādu rīcību mudinājusi šī ideju apmaiņa?
Sarunas atklāj, ka Inovācijas laboratorijai nepieciešams skaidrāks redzējums, līderības uzņemšanās inovācijas jomā valsts pārvaldē, kā arī klātbūtnes efekts, kas mazliet pietrūkst. Inovācijas laboratorijas dzīvesgājums bijis viļņains – tad esam bijuši skaļāki, tad klusāki. Domāju, ka šobrīd kļūt pamanāmākiem palīdzēs tas, ka pirmo reizi Inovācijas laboratorijas vēsturē mums ir pašiem savas telpas Ministru kabineta ēkas pagrabstāvā. Zinātniskās laboratorijas nereti tiek veidotas tieši pagrabstāvā, bet tas ir simboliski – esam augsne inovatīvu ideju uzplaukšanai. Priecē, ka ir vieta, kur sajust inovācijas gaisotni. Motivējošu vidi, protams, rada arī komanda. Pirmoreiz esam vairāk kā viens idejas virzītājs.
Tomēr laboratorijas loma ir jānostiprina, lai mēs būtu dzirdami pastāvīgi. Šobrīd definējam pakalpojumu klāstu, lai jebkurš interesents varētu uzzināt, kādu palīdzību varam sniegt. Inovācijas laboratorija tapusi, iedvesmojoties no igauņu pieredzes, taču viņu pieeja ir nedaudz citādāka. Viņi nodarbojas ar valsts pārvaldes pakalpojumu dizainu, kamēr mūsu vēriens ir plašāks – strādājam ar procesiem, pakalpojumiem un politikas plānošanu, jo arī institūciju paustās vajadzības ir plašas un mēs vēlamies uz tām reaģēt, veidojot atbilstošu piedāvājumu un iespējas.
Inovācijas laboratorijas pakalpojumu grozā ietilps inovācijas sprinti un, iespējams, arī citi inovatīvi domāšanas un inovāciju attīstības veidi, jo jāņem vērā, ka inovācijas sprinti nebūt nav vienīgais iesaistes veids. Piedāvāsim konsultācijas, lai cilvēki var atnākt apspriest problēmas un idejas, kā arī iegūt vajadzīgo pārliecību vai virzienu turpmākai rīcībai. Sastādām arī mācību programmu. Domāju, ka visi šie centieni palīdzēs inovācijai nostabilizēties valsts pārvaldē.
Šobrīd manāmākais Inovācijas laboratorijas darbības virziens ir inovāciju sprintu organizēšana. Kas notiek sprinta gaitā?
Inovācijas sprints bija pirmais Inovācijas laboratorijas definētais pakalpojums. Šogad īstenosim trīs sprintus jeb intensīvus koprades darbnīcu ciklus. Sprintā kā pamatmetode, bet ne vienīgā, tiek izmantota dizaina domāšana. Tās pamatā ir problēmas definēšana, kas nebūt nav viegls uzdevums, jo jāsaprot, vai identificēts īstais jautājums, ko risināt. Varbūt tās ir tikai sekas dziļākai problēmai? Sprintu sākam ar problēmas definēšanu, bet tad to apaudzējam ar informāciju. Tie var būt dažādi novērojumi, procesi, statistikas dati, arī lietotāju vajadzību izpēte, kas ir sevišķi aktuāla pakalpojumu jomā, jo vēlamies radīt cilvēkam draudzīgus pakalpojumus. Tad sākas ideju fāze, kurā konkrētajam jautājumam tiek radīti dažādi potenciālie risinājumi. Nekad nav viens pareizais ceļš. Inovācijas pieeja ļauj un liek būt elastīgiem risinājuma meklēšanā un izvēlē. Sprinta noslēgumā tiek radīti prototipi, kuri ir jātestē. Dizaina domāšanas pieeja paredz, ka vienmēr atgriežamies pie problēmas saknes, lai pārbaudītu, ka esam radījuši atbildi īstajai problēmai. Testējot prototipus iegūstam atgriezenisko saiti, kas ļauj spriest, kas strādā, bet kas nē. Ja strādā, tad atliek vien ieviest praksē.
Vai iepriekšējos sprintos gūtā atgriezeniskā saite mudinājusi kā mainīt sprintu norises kārtību vai metodoloģiju?
Līdz šim ļoti mērķtiecīgi izmantota dizaina domāšanas pieeja, bet uz katru problēmu jāskatās atsevišķi, tāpēc šobrīd prātojam, kā paplašināt metodoloģisko pieeju klāstu. Uzskatām, ka katram problēmjautājumam jāmeklē piemērotākā pieeja, kas varētu sniegt labāko rezultātu, nevis jāstrādā ar vienādu šablonu visu jautājumu risināšanai. Sprints nav viegls process – tas prasa daudz resursu, īpaši – laika, ieguldījuma, tāpēc rezultāts ir ļoti svarīgs. Tam jārada pienesums iestādes tālākai darbībai.
Kāda ir ārējo pušu piesaistīšanas nozīme idejas definēšanas un risinājuma meklēšanas procesā?
Veiksmīga inovācijas sprinta īstenošanai svarīgi uzrunāt visas jautājumā iesaistītās puses. Ideju piesaka viena iestāde, bet ļoti iespējams, ka šīs iestādes struktūrā ir departamenti, kuri ikdienā nav saistīti ar attiecīgo jautājumu, tomēr izrādās svarīgi dalībnieki risinājuma meklēšanā. Arī citas iestādes, kas strādā ar līdzīgiem jautājumiem, bet no citas puses, var sniegt pievienoto vērtību. Tāpat katram inovācijas sprinta procesam piesaistām neitrālus ārējos ekspertus – fasilitatorus, kuri vada un virza procesu.
Kāda palīdzība pieejama tiem, kuri nepiedalās sprintā?
Sprinti vienmēr bijuši atkarīgi no finansējuma pieejamības. Priecājos, ka piešķirtais finansējums ļaus tuvāko divarpus gadu laikā noorganizēt 15 sprintus. Iestādes, kurām tiek dota iespēja piedalīties sprintā ar savu projektu, mēs atlasām konkursa kārtībā, žūrijai izlemjot, kuri problēmjautājumi šķiet nozīmīgākie Latvijas sabiedrībai attiecīgajā brīdī. Tomēr mums ir ļoti svarīgi sniegt iespēju attīstīt risinājumus arī tiem projektiem, kuri konkursā neierindojas pirmajās trīs pozīcijās. Mums svarīgi būt pieejamiem, jo redzam, ka, gatavojot pieteikumus, cilvēki ļoti iedziļinās tēmās un definē problēmjautājumus, kuri pēc konkursa izskaņas nekur nezūd. Šīs problēmas joprojām ir aktuālas. Lai gan nevaram nodrošināt sprinta formātu, jautājumu pieteicējiem labprāt sniedzam konsultatīvu atbalstu. Piedāvājam pieteikt konsultāciju, lai kartētu problēmu, apskatīt jautājumu no dažādiem skatupunktiem, padalītos ar noderīgām zināšanām un resursiem. Tad cilvēki jūtas gatavāki paši virzīt projektu tālāk. Tāpat šobrīd izstrādājam mācību programmu, kas aptvertu visu līmeņu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus un sniegtu gan visaptverošu, gan padziļinātu informāciju, kas noderēs virzot inovāciju jautājumus un risināt izaicinājumus.
Kāda ir mācību programmas iecere?
Mūsu mērķis ir nodrošināt dažāda līmeņa apmācības. Pirmkārt, vēlamies sniegt iespēju mācīties cilvēkiem, kuriem jau ir pamatzināšanas inovatīvās pieejās. Vienlaikus mums svarīgi piedāvāt mācības arī cilvēkiem, kuri iespējams, gribētu strādāt ar inovācijām, taču kuriem šobrīd bāzes nav. Viņiem piedāvāsim dizaina domāšanas pamatapmācības, kurās tiks izrunāta procesa būtība, jēga, metodoloģija, vienkāršākie veidi, kā sākt izmantot metodes un prasmes. Visbeidzot, redzam nepieciešamību strādāt ar augstākā līmeņa vadītājiem, jo šie cilvēki par inovācijām savās iestādēs var domāt stratēģiskā līmenī. Ceram jau šī gada beigās uzsākt pirmās apmācības fasilitēšanai jeb procesa virzīšanai, bet nākamgad piedāvāt apmācības augstākā līmeņa vadītājiem. Iespēja mācīties būs pieejama ikvienam valsts pārvaldes darbiniekam. Svarīgi, lai informācija par mācībām sasniedz tos, kam tas interesē. Prieks, ka mums ir vēl viens komunikācijas kanāls inovācijas ekspertu tīkla veidolā.
Kāda ir inovācijas ekspertu tīkla nozīme?
Inovācijas ekspertu tīkls tika radīts jau pirms vairākiem gadiem, kad idejas autore, Inovācijas laboratorijas pirmā vadītāja Laura Dimitrijeva apzinājās, ka neviens cilvēks viens pats nespēs panākt to, kas tiek sagaidīts no inovācijas jomas valsts pārvaldē. Laura sapulcēja pirmo domubiedru grupu, kas sastāvēja no valsts iestādēs strādājošajiem, kuri izmantoja inovatīvas metodes un izrādīja interesi iesaistīties ideju apmaiņā par inovācijas kultūras attīstīšanu. Sākumā tie bija 15, tad 40, bet tagad jau vairāk kā 100 cilvēki, kuri ir ieinteresēti un kādā mērā gatavi strādāt ar inovāciju jautājumu. Apmaināmies ar jaunumiem e-pastā, regulāri tiekamies arī tiešsaistes sanāksmēs. Tā ir brīnišķīga kopiena, kura krāj zināšanas, ko nodot tālāk. Ja ir interese iesaistīties laboratorijas aktivitātēs vai inovācijas ekspertu tīklā, aicinām sazināties ar mani vai rakstīt uz vienoto e-pastu inovacija@mk.gov.lv. Labprāt uzņemam ikvienu interesentu.
Inovācijas laboratorijas komandai dots atbildīgs pienākums, ko labprāt uzņemamies – radīt funkcionālu inovācijas ekosistēmu valsts pārvaldē, lai laboratorijas darbība iedvesmotu pēc iespējas vairāk valsts pārvaldes iestādes un inovācijas temats sāktu dzīvot pats savu dzīvi neatkarīgi no tā, vai pastāv laboratorija. Manuprāt, ir ļoti labas iestrādes, kā ekspertu tīkls, kas nodrošinās, ka tuvākajos gados šīs idejas patiešām izplatās un nezūd.
Kā vēl iespējams atbalstīt Inovācijas laboratorijas darbību?
Tuvākajā laikā kopā ar starptautisku sadarbības iestādi OECD OPSI plānojam sākt darbu pie valsts pārvaldes inovācijas stratēģijas. Interesentiem ir iespējams pielikt savu roku vai mazo pirkstiņu un iesaistīties stratēģijas veidošanā, definējot kā mums kopā strādāt labāk, lai sasniegtu mērķus. Protams, var iesaistīties jau minētajos veidos – pieteikties laboratorijas konsultācijām un 2024. gada sprintiem, kuru uzsaukums tiks izsludināts nākamā gadā sākumā. Gada noslēgumā plānojam arī atvērtākus pasākumus, piemēram, forumu. Inovācijas ekosistēmā atvēlēta vieta ikvienam interesentam.