Kā uzrunāt jauniešus, lai viņi apzinātos asins ziedošanas nozīmi, turpinātu tradīciju palīdzēt citiem un nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas nepārtrauktību nākotnē? Šo izaicinājumu Valsts kancelejas (VK) inovācijas sprinta ietvaros pētīs Valsts asinsdonoru centra (VADC) komanda direktores Egitas Poles vadībā.
Sabiedrība noveco, bet mākslīgās asinis vēl nav izgudrotas
“Tas ir mūsu galvenais jautājums – ja nav donoru un donoru kustības, mēs nevaram strādāt. Kā jau bieži esmu uzsvērusi, neskatoties uz tehnoloģiju progresu, mākslīgās asinis vēl nav izgudrotas, bet bez asins pārliešanas nevar glābt cilvēku dzīvības. Sabiedrībai novecojot, pieaug arī asinsdonoru vidējais vecums, un sarūk potenciālais donoru skaits, tāpēc mums īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem, kas ziedos tuvākos 10–20 gadus. Mūsu prioritāte ir atrast jaunus veidus jauniešu uzrunāšanai un piesaistīšanai donoru kustībai. Esam līdz šim jau daudz ko izmēģinājuši, bet inovācijas sprintā vēlamies atrast, kā uz šo jautājumu paskatīties vēl no kāda cita punkta,” par motivāciju iesaistīties inovācijas sprintā stāsta Egita Pole.
Jaunu cilvēku piesaistīšana asins ziedošanai mēdz būt sarežģīta, jo bieži vien viņi dzīvo pārsātinātā informācijas plūsmā, kur svarīgus vēstījumus ir grūtāk pamanīt un uztvert. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunieši neziedo asinis, ir zināšanu trūkums – gan par pašu ziedošanas procesu, gan tā nozīmi dzīvību glābšanā. Tāpat daudziem jauniešiem pirmo reizi ziedot asinis traucē bailes no procesa, adatām vai bažas par to, ka viņu asinis varētu nebūt derīgas. Šī iemesla dēļ bieži nepieciešams papildu iedrošinājums, lai viņi spertu pirmo soli. Tas atklājas arī sarunās ar jauniešiem, ko inovācijas sprinta lietotāju izpētes ietvaros veica komandas dalībnieki. “No intervijām likās interesanti, ka jauniešiem ļoti svarīgs ir drauga plecs, viņi acīmredzot jūtas nedroši, grib līdz galam izprast procesu, kā tas viss notiks un ka kāds palīdzēs viņiem pārvarēt bailes. Šī atziņa bija pārsteidzoša, jo liekas taču, ka jaunieši ir droši un bravūrīgi, bet īstenībā tā nemaz nav,” mērķgrupas interviju rezultātus komentē Egita.
Kas jauniešus attur no asins ziedošanas?
VADC komanda šobrīd ir inovācijas sprinta problēmas izpētes fāzē. Dalībnieki nesen veikuši intervijas ar mērķgrupas pārstāvjiem un tagad apspriež un kartē iegūtās atziņas, grupējot tās, meklējot kopsakarības un identificējot būtiskāko. Tur izpaužas bailes un piesardzība. Daži no citātiem, kas sarakstīti uz līmlapiņām:
- “Ģībstu, jau nododot asins analīzes, pats neziedošu, bet ģimenē gan visi ziedo”;
- “Aktīvi sportoju, maz brīvā laika, labi, ka citi to dara, bet es nedarīšu, jo nav laika, lai atgūtos no zaudētā asiņu daudzuma”;
- “Paniskas bailes no adatām un medicīnas procedūrām, ilgi saņēmos pirmajam pīrsingam”.
Inovācijas sprinta grupas dalībniece Patrīcija Klenoviča pati ir mērķgrupas pārstāve. Viņai ir 21 gads, viņa ir studente un strādā VADC Sabiedrisko attiecību nodaļā. “Jaunieši bieži vien par šo problēmu ikdienā vienkārši neaizdomājas. Nostrādā tas, ka tuvinieki paši ziedo un aicina to darīt, un ka jauniešiem tomēr nav vienalga. Motivē arī emocionāli, personiski stāsti sociālajos medijos. Atzīstu, ka process ir drusku biedējošs, turklāt es saprotu, ka tam var būt grūti atrast laiku. Man bija liels prieks dzirdēt, ka arī es esmu kādu motivējusi ziedot asinis!”
Šobrīd inovācijas sprinta grupa vēl nemeklē risinājumus, bet strādā ar iegūtajām atziņām, tās grupējot un kartējot iesaistītās puses, kam ir ietekme uz mērķgrupu, lai labāk saprastu to mijiedarbību un savstarpējās attiecības. Tas ir īpaši svarīgi, risinot sarežģītu jautājumu, par ko ir dažādi viedokļi – vizualizēšana palīdz tos labāk ieraudzīt. Tā top iesaistīto pušu karte, kā centrā ir jaunietis – 18–30 gadus vecs, nekad nav ziedojis asinis –, bet viņam apkārt – ģimene, draugi, skola, sporta pulciņi, influenceri, viedokļu līderi, slavenības un citas iesaistītās puses. Tālāk dalībnieki analizē mērķgrupu ietekmējošos faktorus, kas vai nu palīdz, vai traucē nonākt tur, kur vēlamies nokļūt, piemēram, ieradumus, pārliecības, normatīvos aktus un politiku, kā arī vēsturiskos faktorus, un meklē galvenos ietekmes punktus, kur pārmaiņām ir cerība vai tās jau notiek.
Augsta dalībnieku motivācija kā veiksmes faktors
Inovācijas sprinta fasilitatore Jeļena Solovjova ir gandarīta par VADC motivāciju, kas izpaudās jau izvirzītā izaicinājuma skaidrībā, kas bija pietiekami plašs, lai veiktu labu izpētes darbu, tajā pat laikā konkrēts, lai izvairītos no vispārīguma. “Priecājos, cik aktīvi dalībnieki ļaujas procesam, dodas mums līdzi un izmanto jaunas pieejas,” saka Jeļena. “Pateicoties dalībnieku motivācijai, mēs šī inovācijas sprinta ietvaros esam veikuši 14 intervijas ar jauniešiem, kuri vai nu nekad nav ziedojuši asinis, vai to ir darījuši pirmo reizi, lai noskaidrotu, kas viņiem lika pārkāpt pāri bailēm vai nedrošībai. Tas ir ļoti labs kvalitatīvās izpētes datu apjoms!” Svarīga ir arī VADC vadītājas aktīva iesaiste – viņa līdzdarbojas kā dalībnieks, nevis lēmumu pieņēmējs. “Tā ir inovācijas sprinta burvība un pamatdoma, ka mēs, ieejot kopdarba telpā, ņemam līdzi savas zināšanas, bet ārpusē atstājam savas lomas un strādājam ne-hierarhiskā, demokrātiskā un konstruktīvā veidā, lai kopā virzītos uz priekšu un darītu to drošā vidē, kurā nav bail paust savu viedokli.”
Par inovācijas laboratoriju
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistītu ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.)
