Lai nodotu ekspluatācijā savu māju, Norbertam bija jāvēršas trīs dažādās valsts iestādēs – Būvvaldē, Valsts zemes dienestā (VZD) un Zemesgrāmatas nodaļā. Katrā nepieciešami atšķirīgi dokumenti un atzinumi, un process kopumā raksturojams kā garš un smagnējs. Tādēļ parasti to uzņemas nevis īpašnieks, bet arhitekti vai pilnvarotas trešās personas.
Valsts zemes dienests apzinās procesa sarežģītību un laikietilpību. Tāpēc ar mērķi to vienkāršot pieteica digitālo pakalpojumu inovācijas sprintam vienota būves datu reģistrācijas procesa transformāciju. Būtiska sprinta sastāvdaļa ir lietotāju vajadzību izzināšana, un šajā gadījumā tie ir vairāki – gan privātpersonas un uzņēmēji, gan jomas profesionāļi (piemēram, mērnieki, arhitekti, būvnieki), gan kadastra inženieri un citi iesaistīto pušu pārstāvji.
Inovācijas sprinta dalībnieki no VZD lietotāju pieredzes izzināšanu vērtēja ļoti pozitīvi. “Mēs guvām apstiprinājumu tam, ka domājam pareizā virzienā – gan problēmas formulējuma, gan vēlamā rezultāta ziņā. Protams, ņēmām vērā lietotāju ieteikumus!” saka VZD sadarbības un attīstības projektu vadītājs Vents Priedoliņš. Atziņu par nepieciešamību pakalpojumu un tā sastāvdaļas testēt uz lietotāju sprinta komanda “ņems līdzi” un izmantos darbā arī turpmāk.
Norberta pieredze deva vērtīgu pienesumu lietotāju izpētes procesā. Viņš inovācijas sprintā ar to dalījās padziļinātā intervijā un prototipa testēšanā: “Darbs pie konkrētā risinājuma meklēšanas, manuprāt, ir apsveicami labs. Manā pieredzē reti kad tik detalizēti tiek jautāts lietotāju viedoklis – no šāda skatu punkta gala produkts iegūst augstāku kvalitāti. Man bieži ir nācies saskarties ar situāciju, kad lietotāju apmāca izmantot produktu, nevis to izstrādā, balstoties uz lietotāja vajadzībām.”
“Pakalpojumu dizaina centrā ir lietotājs, tāpēc mēs sākām ar mūsu galvenā lietotāja definēšanu. Balstoties uz to, izmantojām pakalpojuma procesa karti, arī dažādas radošas metodes, piemēram, vizuālo fasilitēšanu un metaforas,” par koprades procesu stāsta pakalpojumu un lietotāju pieredzes dizainere Līga Letiņa. “Priekšizpētes laikā izkristalizējās divas grupas, kas mums jāizpēta, proti, iekšējais un ārējais lietotājs. Sprinta komanda veica intervijas, vācot kvalitatīvos datus. Otra dimensija bija kvantitatīvu datu vākšana aptauju veidā, kur ar anketēšanas palīdzību kvalitatīvos datus papildinājām ar daudz dažādiem viedokļiem, kas uzrādīja tendences, uz ko balstīties turpmākajā darbā. Sprinta un vispār dizaina pamatjēga ir uz cilvēku orientēta pieeja un darbs ar pierādījumiem – intervijām, aptaujām, sarunām un beidzot ar lietotāju testiem, kur prototipu testēšanā iesaistījām reālus lietotājus, lai validētu risinājumu,” lietotāju iesaisti raksturo inovācijas sprinta fasilitatore Nameda Zemīte.
“Ja šis pakalpojums tiks attīstīts un izstrādāts “draudzīgāks”, tad dzīves situācijā, kad to vajadzēs, būs iespēja izdarīt darbu krietni raitāk. Viennozīmīgi, ka nākotnē, izmantojot uzlaboto pakalpojumu, tas lietotājam sniegs labāku pieredzi,” saka Norberts.
VZD Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “Vienotā būves datu reģistrācijas procesa transformācija” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts.
Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.
