Kas ir inovācija?

Inovācija ir jaunievedums. Tāds jaunievedums, kas maina uz labu. Piemēram, jauns vai pilnveidots produkts, kam ir ērtāka pielietojamība, vai jauns risinājums kādai atpazītai problēmsituācijai valsts pārvaldē. Ieviest jauninājumus, izmantojot inovācijas, ir izaicinoši – tas prasa skaidri atpazīt maināmo jeb problēmu un vēlēties to mainīt, aizrakties līdz problēmas saknei. Tad radoši un bezbailīgi meklēt risinājumu, to pārbaudīt reālā vidē, uzklausīt ieteikumus un kritiku, pilnveidot, un visbeidzot to drosmīgi realizēt.

Problēmrisināšanas procesā iegūto ideju var saukt par inovāciju tad, kad tā ir reāli ieviesta, pielietojama un efektīva. Bet pats svarīgākais – tai ir jārisina problēma.

kas ir inovācija?

Vai tā ir inovācija?

Viens modelis vai metodoloģija, pēc kā to izvērtēt, nav. OECD Publiskā sektora inovāciju observatorijas (OPSI) ieskatā inovācijai ir daudzšķautņaina daba. Taču ir trīs īpašības, kas raksturo publiskā sektora inovāciju – tas ir jaunums (konkrētajā kontekstā), tas ir kaut kas ieviests un tam ir ietekme.

Vienlaikus OPSI ir identificējusi četrus inovāciju veidus jeb virzienus:

uz misiju orientētas
Pamatā ir jautājums “Kā mēs varētu sasniegt mērķi X?”, kur X var būt gan globāla, gan nacionāla mēroga mērķis. Visa sākums ir virzītājspēks, spītējot neskaidrībai.
pārsteidzošas

Tās sākas ar jautājumu “Kā jaunās iespējas var būtiski mainīt X?”, kur X ir konkrēta valdības reakcija vai darbība. Atpazīt neskaidrību un iesaistīties.

Tām pamatā ir jautājums “Kā attīstītais virziens varētu mainīt to, kā tiek risināta situācija X?” Adaptīvās inovācijas apstiprina, ka notiek lietas, kas nesaskan ar iecerēto, un tas nav slikti.

Tās bieži sākas ar jautājumu “Kā problēmu X risināt labāk?” Runa nav par ierasto darbību apšaubīšanu, bet gan par to, kā tas tiek darīts un vai to var izdarīt citādi jeb labāk.

Labā prakse rāda, ka vispareizāk ir ievērot tā saukto portfeļa pieeju jeb izmantot visus iepriekš minētos virzienus.
Vairāk par publiskā sektora inovāciju šeit.