Blogs

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas rīkotā inovācijas sprintā radījis ārkārtas situāciju vadības modelēšanas rīku, kas testētu dažādu iestāžu lietoto profesionālo valodu un to, vai šīs profesionālās valodas lietojums starp dienestiem nerada sadarbības šķēršļus. Šī rīka izstrādē tika ņemti vērā ārkārtas situāciju vadības starptautiskie standarti, kas vēl jo vairāk norādīja uz nepieciešamību saskaņot profesionālo terminoloģiju un lomu sadali dienestu veiksmīgākai sadarbībai. Spēju koordinēti sadarboties un savlaicīgi reaģēt ārkārtas situācijā ietekmē dienestu savstarpējās komunikācijas kvalitāte. Kad jāsaprotas no pusvārda, būtiski, lai iesaistītie izmanto vienotu terminoloģiju vai vismaz pārzina cits cita profesionālajā darbībā izmantotos terminus. Liene Cipule, NMPD direktore norāda: “Šo inovācijas sprintu sākām ar mērķi atrast tādu novecojošu un smagnēju jēdzienu, kā brigāde un operativitāte, aizstājējvārdus, kas atbilstu starptautiskiem standartiem, piemēram, komanda un reaģētspēja. Taču citu dienestu iesaistīšana pieredzes apmaiņā sprinta darbnīcās atklāja to, ka izmantotās terminoloģijas jautājumam ir daudz plašākas iespējas un pat nepieciešamība sniegties pāri NMPD robežām. Mēs apzināmies, ka valodas un terminoloģijas lietojumam tieši ārkārtas situācijās var būt izšķiroša nozīme cilvēku dzīvības glābšanā. Un tas ir pamats veiksmīgai ārkārtas situāciju pārvaldībai kopā ar sadarbības partneriem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.” Vajadzība atvieglot iekšējo saziņu ikdienā un dažādu atbildīgo dienestu savstarpējo komunikāciju jau plašāka mēroga ārkārtas situācijās mudināja radīt prototipu jeb sākotnējo formu ārkārtas situāciju vadības modelēšanas rīkam. To turpmāk dienestu mācībās varētu izmantot dažādi ārkārtas situāciju pārvaldībā iesaistītie partneri. “Mēs kopīgi radījām īpašu ārkārtas situāciju vadības simulācijas laukumu un būtiskāko terminu, lomu kartītes, uz kurām atspoguļojām dažādu operatīvo un glābšanas dienestu izmantotos jēdzienus. Šis rīks ļauj izspēlēt dažādas ārkārtas situācijas un to etapus. Tas dod iespēju identificēt kopīgo un arī atšķirīgo, kas var radīt sarežģījumus sadarbībā. Savukārt tā ir iespēja meklēt tālākos risinājumus ārkārtas situāciju pārvaldībā,” stāsta Diāna Tkačenko, Operatīvās vadības centra vadītāja vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu pārvaldības jautājumos. Inovācijas sprinta pieejas priekšrocība un ieguvums vienlaikus ir dažādu dienestu intensīvs un kopīgs darbs. Sprinta darbnīcās iesaistījās sadarbības partneri – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija, Latvijas Ārstu biedrība, Valsts valodas centrs. Tieši sākotnējā ārkārtas situāciju modelēšana ar Lego un vizuālu rīcības scenāriju attēlošanu kadru pa kadram darbnīcā, kurai tika pieaicināti dažādu dienestu pārstāvji, atklāja, ka terminoloģijas jautājums reaģētspējas paātrināšanai skatāms starpinstitucionālās sadarbības kontekstā. Dažādu pušu iesaisti situācijas izziņā un risinājuma prototipa izstrādē atbalstīja sprintam piesaistītā neitrālā procesa virzītāja Liene Kupča. Viņa atzīst: “Man kā fasilitatorei vienmēr interesē, par ko procesā kļūs komanda, proti, kā dalība sprintā mainīs iesaistīto attiecību dinamiku. Dažādu organizāciju sadarbības valodas un kultūras iepazīšana ļāva apspriest un pilnveidot starpinstitucionālo sadarbību. Es biju kā ceļvedis, kas nodrošina dažādu viedokļu atskanēšanu un līdzsvarošanu. Atklāta dalīšanās pieredzē par to, kādi faktori palēnina reaģētspēju, prasa uzdrošināšanos, bet prieks, ka NMPD tās netrūkst. Tas liecina, ka sprintā iesāktais turpināsies.” “Termins nav tikai vārds vai burtu salikums. Tā lietojumu pamato dažādi nozīmīgi procesi. Sprints bija kvalitatīvi vadīts problēmrisināšanas process, kas ļāva mums ļoti īsā laikā izskatīt dažādus mūsu pieteiktās tēmas aspektus, sākot no vēstures un sabiedriskās atmiņas, ieradumiem un tradīcijām līdz mūsu iekšējiem procesiem, sadarbībai ar citiem dienestiem un iekļaušanos starptautiskā dienestu tīklā. Starpinstitūciju diskusijā radušās atklāsmes šobrīd jāstrukturē, lai formulētu konkrētus priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos. Tāpat turpināsim sadarbību ar citiem dienestiem, lai noteiktu, kā varam uzlabot procesus un meklēt vienotu terminoloģiju ārkārtas situāciju pārvaldībā,” stāsta NMPD direktore Liene Cipule. https://youtu.be/Djx4pI-tkJY   Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).

Starpinstitūciju kopradē Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā apzināts noziegumos cietušajiem pieejamo atbalsta pakalpojumu kopums. Tieslietu ministrijas iniciētajā inovācijas sprintā iesaistītie sākuši dizainēt viegli lietojamu digitālu rīku, kas ar pāris jautājumiem cietušo informētu par viņa situācijai piemērotiem atbalsta pakalpojumiem. Dažādas cietušo atbalsta sistēmā iesaistītās institūcijas koprades darbnīcās apkopoja informāciju par Latvijā pieejamajiem juridiskajiem, finansiālajiem, medicīniskajiem, psiholoģiskajiem un cita veida cietušo vajadzību apmierināšanai radītajiem pakalpojumiem. Situācijā, kad piedzīvota psiholoģiska trauma un cilvēks jūtas apjucis, pats svarīgākais ir, lai vēršanās pēc palīdzības ir vienkārša un saprotama. Šobrīd palīdzības meklētāju un sniedzēju pieredzes stāsti liecina, ka mēģinājumi orientēties sadrumstalotajā atbalsta sistēmā rada papildu pārdzīvojumu. Inovācijas sprinta komanda secināja, ka izšķiroša nozīme ir pirmajiem mēģinājumiem noteikt, kāds atbalsts un pakalpojumi piemēroti indivīda vajadzībām un pie kādām institūcijām vērsties, lai šo palīdzību saņemtu. Līdz ar to sprintā domāts par sistēmas pārskatāmības risinājuma radīšanu, kas attiecināms arī uz tiem cietušajiem, kuri par tādiem vēl nav atzīti kriminālprocesā, proti, vēl nav ieguvuši “noziegumā cietušā” statusu. Lai vēršanās pēc palīdzības un tās saņemšanas noritētu bez liekas kavēšanās vai sarežģījumiem, Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) sprintā sadarbojās ar virkni atbalsta sniegšanā iesaistīto institūciju palīdzības meklētāja pirmā kontaktpunkta plānošanā. Pēdējā darbnīcā dalībnieki apsprieda funkcijas un saturu, kādas nepieciešamas platformai, kas kalpotu par atbalsta ceļvedi cietušajiem, tuviniekiem un profesionāļiem. Grupa strādāja pie sākotnējās formas IT risinājumam – digitālam rīkam, ko pēc sprinta attīstīt un pārbaudīt praksē. TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs stāsta: “Inovācijas sprintā kopīgi sakartējām valstī pieejamos tūlītējās un ilgtermiņa palīdzības pakalpojumus, to pieejamību reģionos un dažādām cietušo grupām. Esam sākuši attīstīt tehnoloģisku rīku, kas, iespējams, īsas aptaujas veidā varētu novadīt cilvēku pie viņa situācijai atbilstoša pakalpojuma sniedzēja. Šis rīks noderētu arī speciālistiem policijā, sociālajā dienestā un citās iestādēs, kas nonāk pirmajā kontaktā ar cietušo, lai darbinieki spētu vēl ātrāk un precīzāk savest palīdzības meklētāju ar atbalsta nodrošinātāju.” Lai pēc iespējas visaptveroši novērtētu cietušo atbalsta sistēmas funkcionalitāti, inovācijas sprintā ar pieredzi dalījās dažādi cietušo interešu pārstāvji – Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts policija, pašvaldību, dienestu un bāriņtiesu pārstāvji, un citas institūcijas. Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” valdes locekle Santa Laimiņa norāda: “Ļoti daudziem palīdzības meklētājiem zvans uz krīzes tālruni 116006 ir pirmais solis atbalsta saņemšanā. Mēs kā pirmais saskarsmes punkts labi izprotam, kā cietušie jūtas un kas viņiem nepieciešams. Novērtēju, ka sprints mudina radīt cietušā pieredzes izziņā balstītu risinājumu. Tā varam pārliecināties, ka piedāvātie pakalpojumi patiesi atbilst cietušo vajadzībām.” “Iespēja pie viena galda sanākt tik daudzām pusēm ļāva apzināt dažādo jomu pārstāvju rīcībā esošos resursus, kā arī pamanīt, kur tie dublējas. Varējām labāk iepazīt cits cita iestāžu funkcijas, jo dažkārt cietušo novirzīšanu pie pareizās institūcijas kavē tieši nepietiekama izpratne par citu organizāciju funkcijām un darbības veidu,” skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vadītāja Ilze Kurme. Sprinta fasilitatore Arita Featherstone atbildēja par sarunu vešanu starp dažādām iesaistītajām pusēm: “Kompleksās sistēmās balstītu jautājumu risināšanā noteicoša loma ir iesaistīto institūciju savstarpējo attiecību kvalitātei. Rūpējos, lai veidotos godīgs un cieņpilns dialogs, kā arī kolektīva izpratne par starpinstitucionālas sadarbības neizsveramo nozīmi dzīvotspējīga risinājuma izstrādē un ieviešanā.” Inovācijas sprintā no sākotnēja apjukuma radies kopīgs skatījums, identificēti šķēršļi atbalsta saņemšanā, iepazīta citu valstu pieredze un izstrādāts prototips turpmāk attīstāmam un testējamam rīkam, kas atvieglotu cilvēku vēršanos pēc palīdzības. Atbilstoši Valdības rīcības plānam, TM līdz gada beigām valdībā iesniegs priekšlikumus atbalsta procesa pilnveidošanai. Sprintā iesāktā sekmīgumu noteiks gatavība pilnveidot starpinstitucionālo sadarbību, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību ikvienam, kuram tā nepieciešama. https://youtu.be/rGCmaBAxVwM   Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).

Tukuma novada pašvaldība Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas organizētā inovācijas sprintā izveidojusi pilsētas iespēju karti, kurā atzīmētas līdz šim nepilnīgi izmantotas vietas pilsētā. Dizaina darbnīcu dalībnieki sagatavojuši viegli īstenojamus ierosinājumus šo punktu attīstībai, lai pakāpeniski veidotu Tukumu par vēl pievilcīgāku dzīves, darba un piedzīvojumu galamērķi. Tukuma izaugsmes entuziasti no pašvaldības, uzņēmēju un iedzīvotāju vidus inovācijas sprintā meklēja veidus, kā iekustināt pilsētvides attīstību, īpašu uzmanību veltot vēsturiskā centra atdzīvināšanai. Intensīvā koprades darbnīcu perioda noslēgumā tapusi pilsētā pārveidojamu vietu karte, kura skatāma pie Tukuma tūrisma informācijas centra, kā arī jaunās pilsētvides attīstības kopienas “Tuk Tuk” Instagram profilā. Kartē iezīmētas zaļās zonas, ielas, stāvlaukumi, neizmantotas telpas un nesakoptas fasādes, kuras iespējams uzlabot un iekārtot bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem jau tuvākā gada laikā. Daļa ieplānoto izmaiņu skar satiksmes savienojumus. Tā, piemēram, iecerēts atbildēt uz vecāku izteikto vēlmi risināt savienojumu starp divām mūzikas skolām Baznīcas ielā, kur šobrīd gājēju pārejas trūkums un šaurās ietves apgrūtina bērnu pārvietošanos. Tāpat domāts, piemēram, par īso un šauro Piena ielu, kas savieno pilsētas centru ar tuvāko stāvlaukumu. Tā kā automašīnām pieejami arī citi ērtāk caurbraucami ceļi, ierosināts Piena ielu slēgt caurbraukšanai ar auto, risinot tās nepieejamību gājējiem. Domājot par kultūras un socializēšanas punktiem pilsētā, tuvākā nākotnē plānots attīstīt zaļo laukumu pie pilsētas domes, izveidojot pilsētā trūkstošu brīvā laika pavadīšanas vietu. Tur brīvā dabā varētu baudīt, piemēram, pusdienu pauzi. Tukuma pilsētas Kultūras nams laukumā nesen rīkojis Līgo svinības, atzīstot, ka atrašanās līdzās iecienītajam Tukuma tirgum nodrošina cilvēku plūsmu. Cilvēku atsaucība mudinājusi plānot pasākumu kalendāru norisēm tieši šajā sprintā identificētajā attīstības punktā. Sprinta fasilitators Miks Bērziņš, kurš virzīja grupas darbu, stāsta: “Lai saprastu, kā varam radīt iedzīvotājiem tīkamāku pilsētvidi, bija būtiski sarunāties ar iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem, uzņēmējiem, pašvaldību, muzeju, tūrisma informācijas centra un citu iestāžu darbiniekiem. Teorētiskās idejas vizualizējām skicēs un kolāžās, lai iegūtu atgriezenisko saiti no dažādām auditorijām. Varbūt ne katra sprintā ierosinātā ideja radīs atbalstu, taču katra ir aicinājums domāt, vērot pilsētvidi kritiski un iesaistīties tās pilnveidošanā.” Tukuma pašvaldības Kultūras, porta un komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Stūrīte novērtē, kā sprints vairojis iedzīvotāju vēlmi un gatavību līdzdarboties pilsētas labā: “Koncentrēšanās nevis uz pašvaldības, bet dažādu iedzīvotāju grupu redzējumu palīdzēja radīt cilvēku patiesajās vajadzībās pamatotas idejas. Diskusijās ar pilsētas iedzīvotājiem pārliecinājāmies, ka pilsētā jau sen nepieciešamas vietas, kur pavadīt laiku un nejauši satikties ar citiem sociālajiem “burbuļiem”. “ Dažādu nozaru profesionāļu pieredze līdzdarbojoties sprintā mudinājusi grupu izveidot Tukuma attīstības biedrību ideju pēctecības nodrošināšanai. Radošais direktors Edijs Vucēns, kurš sprintā pārstāvēja zīmolvedības kompetenci, par ieceri stāsta: “Sprintā dabiski tapa minimālās versijas zīmols biedrībai “Tuk Tuk”, kas kā klauvējieni pie ētera, pie ieinteresētās sabiedrības vai pašvaldības ēkas aizsāk diskusiju un darbu pie uzlabojumiem pilsētā.” Laura Stūrīte norāda, ka biedrība savieno izaugsmes entuziastus saskaņotai rīcībai, vairo kolektīvo spēku un rada juridisku pamatu dalībai konkursos. Šobrīd sprintā radītajām idejām jāiegūst Domes politiskais atbalsts. Satiksmes komisijā atbalstu guvusi ideja par Baznīcas ielas savienojumu, taču šai un citām idejām vēl meklējams finansējums. “Sprintā ierosināto projektu īstenošana būs pierādījums tam, ka iedzīvotājiem ir vērts iesaistīties Tukuma pilsētvides pilnveidošanā. Pieredze inovācijas sprintā apliecina: lai augtu, Tukumam jāuzdrošinās un jāturpina eksperimentēt,” secina Laura Stūrīte. https://youtu.be/hdv5OT8fvQI Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).

Veselības ministrijas, Jauno ārstu asociācijas un ārstniecības iestāžu pārstāvji inovācijas sprintā meklēja risinājumu, kas motivētu un atbalstītu jaunos ārstus izvēlēties valsts un pašvaldību slimnīcu stacionārus kā savu darba vietu. Komanda attīstījusi un gatavojas testēt ideju par cilvēkresursu aģentūras izveidi darba ņēmēju savienošanai ar potenciālajiem darba devējiem. Šobrīd valsts veselības pakalpojumu pieejamību Latvijā vismaz daļēji nodrošina tā saucamā “atstrāde” – nosacījums, kas paredz, ka jaunais ārsts pēc valsts apmaksātas rezidentūras pabeigšanas trīs gadus piecu gadu periodā strādā iegūtajā specialitātē valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, veic zinātnisko vai pedagoģisko darbību. Ārsti ierosinājuši šo pieeju atcelt, tāpēc nozarei bija jārod cits risinājums pilnvērtīgam veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājumam. Koprades dizaina darbnīcu cikla noslēgumā Veselības ministrijas, Jauno ārstu asociācijas, klīnisko universitāšu un reģionālo slimnīcu pārstāvji secināja, ka nepieciešams radīt centrālu kontaktpunktu, kas ar piedāvātajiem pakalpojumiem atvieglotu jaunā ārsta darba meklējumus. “Līdzdarbojoties sprintā noskaidrojām, ka jaunie ārsti nepietiekami uzzina par iespējām veidot karjeru ārpus galvaspilsētas, jo studiju gadus pavada Rīgā. Cilvēkresursu aģentūru iztēlojamies kā vispusīgu risinājumu informācijas apmaiņas nodrošināšanai starp ārstniecības iestādi, kura meklē kvalificētus speciālistus, un jauno ārstu, kurš vēlas pieņemt informētu, nevis pieņēmumos balstītu lēmumu par nākamo soli profesionālajā ceļā,” norāda Kristīne Kļaviņa, VM Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra stāsta, ka jauno ārstu vajadzību izpētei veiktas aptaujas. Tā noskaidrots, ka darba vietas izvēlē bez konkurētspējīga atalgojuma nozīmīgas ir arī pētniecības un tālākizglītības iespējas, kā arī mentora pieejamība. Cilvēkresursu aģentūra varētu kalpot kā metodisks atbalsts mentorprogrammu veidošanai ārstniecības iestādēs, radot standartus ārstu vajadzībām atbilstošu darbības principu uzturēšanai. Tā kā darba uzsākšana reģionālā ārstniecības iestādē bieži pieprasa dzīvesvietas maiņu, inovācijas sprintā iedomātajai struktūrvienībai vai platformai jāsniedz informācija arī par pašvaldību piedāvātajiem atbalsta pasākumiem ārstu un viņu ģimeņu iekārtošanai jaunajā vidē. Pāris nedēļu laikā sprinta dalībnieki izzināja valsts veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto pušu gaidas un problemātikas cēloņus, radīja un atlasīja risinājuma idejas, kā arī veidoja sākotnējo risinājuma formu jeb prototipu. Mērķtiecīgam darbam grupu noskaņoja neitrāls procesa virzītājs – fasilitators Miķelis Bendiks. “Vispirms grupa no papīra radīja zemas precizitātes prototipus, aprakstot aģentūras pakalpojumus, informatīvās platformas saturu un lietotāja pieredzi, izmantojot darba vietas meklēšanas funkciju. Tālāk šo informācija plānots noformēt tīmekļvietnē, lai noskaidrotu iespējamo lietotāju – studentu, jauno ārstu un slimnīcu pārstāvju – viedokli par piedāvājumu. Atgriezeniskā saite atklās, kā grupai pilnveidot prototipu līdz top rīks, ko ieviest un izmantot praksē,” stāsta Miķelis Bendiks. Prototipa izstrādes turpinājumā to paredzēts nodot nozares profesionāļu vērtēšanai un secīgi lemt par turpmākajiem soļiem cilvēkresursu aģentūras pilotprojekta ieviešanai, šim uzdevumam veidojot atsevišķu darba grupu. https://www.youtube.com/watch?v=sOHOSg–waE Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).

Valsts probācijas dienesta komanda Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas rīkotā inovācijas sprintā radījusi īpaši darbam ar bērniem un jauniešiem pielāgotu konsultāciju telpu. Risinājuma izstrādes un pārbaudīšanas ceļā gūtā izpratne par šī vecumposma vajadzībām kalpos kā pamats līdzīgu telpu izveidei citviet Latvijā. Bērna vai jaunieša atvērtību sadarbībai ar probācijas speciālistu lielā mērā nosaka pirmā saskarsme ar lietas vadītāju. Līdz šim Valsts probācijas dienestā (turpmāk – VPD) jaunietis nonācis vienā probācijas plūsmā ar pieaugušajiem, turklāt pirmais kontakts bijis jāveido telpā ar fiziskām barjerām, radot papildu šķēršļus atklātai sarunai. VPD komanda probācijā nonākušo jauniešu, viņu tuvinieku un atbalsta personāla pieredzi iepazina inovācijas sprintā – neitrāla eksperta virzītā, intensīvā dizaina darbnīcu ciklā. Atbalsta saņemšanas gaidu un nepilnību izziņa ļāva radīt jaunākiem probācijas klientiem ērtāku konsultāciju telpu dienesta centrālajā ēkā. Jauna veida sadarbības vides prototips jeb sākotnējā forma ir gaiša, plaša telpa, kuras izkārtojuma galvenais atslēgas vārds ir elastība. Svarīgi, lai jaunietis un viņa atbalsta personas, kā probācijas speciālisti, psihoterapeiti, atkarību speciālisti un darba devēji, telpā justos fiziski un emocionāli brīvi iesaistīties jaunieša attīstībai nozīmīgās aktivitātēs. Tamdēļ telpā izvietotas ērtas un viegli pārvietojamas mēbeles – klubkrēsli un galdi uz ritentiņiem, mājīgumu rada telpaugi. VPD vecākā probācijas speciāliste Līga Daugaviete jau vadījusi pirmās konsultācijas jaunajā vidē un novēro: “Šajā telpā radīta neformālāka, pat mājīga atmosfēra, tāpēc komunikācija te vedas vieglāk. Ne vienmēr jaunietis uzreiz gatavs vai spējīgs atklāt, kā jūtas, tāpēc vērtīgi, ka telpā integrēti rīki, kā emociju karte, kas palīdz neverbāli norādīt, no kāda emocionālā punkta uzsākam sarunu.” VPD Resocializācijas departamenta vadošā eksperte Iveta Ādamsone kā inovācijas sprinta priekšrocību izceļ iespēju atkārtoti pārbaudīt un pilnveidot radītos risinājumus: “Pēc telpu iekārtošanas atkārtoti noskaidrojām jauniešu vērtējumu, lai noteiktu, kas derīgs, kas nenozīmīgs un kas vēl pilnveidojams. Tā, piemēram, šobrīd uz sienas attēlojām jaunieša un speciālista sadarbības vadlīnijas, kuras sākotnēji radījām paši. Taču pēc aptaujām secinām, ka jauniešu iesaistīšana noteikumu radīšanā kopā ar speciālistu spēcinātu pārliecību, ka jaunietim ir pamats aktīvi piedalīties probācijas procesā, jo tiks uzklausīts. Tāpat pārliecinājāmies, ka uz šo vecumposmu orientēta zīmola “Jauns un jaudīgs” izveide un iekļaušana dizainā palīdz jaunietim orientēties dienesta telpās un iedrošina darbam savas izaugsmes vārdā.” Sprinta komanda uzteic ārēji piesaistītās procesa virzītājas Elīnas Bušmanes spēju mobilizēt dalībniekus nepieciešamās informācijas ievākšanai un izsvērtai lēmumu pieņemšanai īsā laika posmā, vienmēr saglabājot fokusu uz jauniešu patieso vajadzību izziņu un apmierināšanu. “Inovācijas sprintā būtiski rast līdzsvaru starp radošām aktivitātēm un analītisku pieeju. Radoši uzdevumi, kā lomu spēles, situāciju vizualizēšana ar Lego klucīšiem un ātra risinājumu veidošana no apkārt pieejamajiem materiāliem atraisa iztēli, bet ar analītiskiem kopsavilkumiem apkopojam šo uzdevumu secinājumus turpmākā darba virzīšanai. Pieredze pierāda: ja vispirms ļauj cilvēkiem individuāli apdomāt savu redzējumu, bet pēc tam idejas ienes apspriedei un balsošanai grupā, radām daudzpusīgi izvērtētu risinājumu,” norāda fasilitatore Elīna Bušmane. “Koncentrēšanās uz jauniešu skatupunktu ļāva izprast, kā sadarbības efektivitāti ietekmē fiziskā vide. Sprintā apkopojām principus, pēc kuriem varam vadīties, attīstot no pieaugušo plūsmas atdalītu ēkas spārnu darbam ar jauniešiem, kā arī telpas dienesta nodaļās citviet valstī. Mūsu mērķis ir nodrošināt drošu, draudzīgu un izaugsmi veicinošu pieredzi, kas sniedz jaunietim nepieciešamo atbalstu un attur no atkārtotas nonākšanas sodu izpildes sistēmā. Optimāli sadarbības apstākļi šim darbam piešķir dubultu jaudu,” uzsver Ilona Linde, VPD vadītāja vietniece funkciju jautājumos. https://youtu.be/IoUAgO_Zcsc Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).

Pērn Cēsu novada pašvaldība ar virkni institucionālo partneru parakstīja labas gribas memorandu par Latvijā pirmā bioreģiona izveidi. Tagad Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā starpinstitūciju kopradē tapis tālāk attīstāmais risinājums bioreģiona memorandā definēto darbības virzienu iedzīvināšanai praksē – organizāciju un iedzīvotāju līdzdalības platforma. Pērn forumā Siguldā 13 institucionālie partneri un vairāk nekā 200 privātpersonas parakstīja labas gribas memorandu par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā un apkārtējās administratīvajās teritorijās. Tā iesaistītie pauda apņemšanos veicināt ilgtspējīgas vides un procesu radīšanu, kas ietver tādus attīstības virzienus, kā vietējo lauksaimnieku un uzņēmēju sadarbības atbalstīšanu, pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, izglītības programmu izveidi iedzīvotāju rīcības maiņai, kopienas stiprināšanu un citus. Vēlēšanās saskaņot dažādu organizāciju centienus un atrast risinājumu turpmākai sadarbībai mudināja jautājumam pievērsties inovācijas sprinta formātā, kas intensīvā dizaina darbnīcu ciklā pieprasa un attīsta kopradi starp dažādām iesaistītajām pusēm. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova stāsta, kā risināmās problēmas precizēšanai veltītais sprinta sākumposms palīdzējis identificēt īsto vajadzību, ko risināt sprintā: “Sākotnēji Inovācijas laboratorijas inovācijas sprintu konkursam pieteicāmies ar domu, ka jāatrod mehānisms bioreģionā iesaistīto partneru sadarbības struktūras un komunikācijas veidošanai. Ātri vien sapratām, ka problēma nav pārvaldības un finansēšanas modeļa trūkums, bet gan tas, kā mijiedarboties ar dažādām sabiedrības grupām un iesaistīt viņus bioreģiona attīstībā.” Inovācijas sprinta dalībnieki veica reģiona iedzīvotāju, uzņēmēju, pieaicināto ekspertu un citu ietekmes pušu vajadzību izpēti, lai radītu tādu iesaistes risinājumu, kas kalpotu ne vien memoranda institūcijām, bet arī plašākai sabiedrībai. Tā sprintā tapa prototips jeb sākotnējā forma idejas dzīvotspējas pārbaudīšanai – digitāla platforma bioreģiona attīstības interesentiem. Idejas testēšanai uzmetumā iekļauta tīmekļvietnes “pasīvā” sadaļa, kurā iespējams iepazīties ar skaidrojošu informāciju par bioreģiona vērtībām un darbības virzieniem. Savukārt interaktīvā sadaļa ietvertu funkcijas sabiedrības mijiedarbībai gan savstarpēji, gan ar dažādām organizācijām, lai kopīgi rūpētos par ilgtspējīga reģiona iniciatīvu īstenošanu. “Līdzdalības platformas idejas testēšanā iesaistījām bioreģiona interesentus, kuri mums sniedza atgriezenisko saiti par to, kāda veida saturu vēlētos redzēt platformā. Īpaši prasīgi pret informācijas pasniegšanas formu bija uzaicinātie jaunieši. Sabiedrības pārstāvju iesaiste testēšanā ātri parādīja cilvēku vajadzības, lai mēs varētu turpināt attīstīt ērti lietojamu līdzdalības risinājumu, kas iedvesmo rīcībai kā memoranda partnerus, tā aktīvo iedzīvotāju,” stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāve Lāsma Ozola. Paralēli līdzdalības risinājuma izstrādei sprinta komanda domājusi par institucionālo partneru turpmākās darbības virzīšanas soļiem . Viens no tiem varētu būt konsorcija līguma noslēgšana par resursu izmantošanu bioreģiona attīstības sekmēšanai. Stratēģiskas mijiedarbības formas meklējumos grupu atbalstīja ārēji piesaistītais procesa virzītājs Jānis Ķesa: “Mans procesa fasilitatora darbs ir radīt apstākļus, kuros komanda var pilnvērtīgi ieraudzīt un izmantot tās potenciālu, piemēram, labāk izprast viedokļus, meklēt kompromisu, pamanīt kopsakarības un uzraudzīt darba virzību sprintam atvēlētajā īsajā laika posmā. Sprints ir īpašs ar to, ka varam izmantot neierastas metodes un pat spēļu elementus, lai atbrīvotu iztēli un uz risināmo jautājumu paraudzītos no dažādiem skatupunktiem, vienlaikus saglabājot fokusu uz sprintā skaidri definētu problēmu.” Inovācijas sprinta aktīvais posms ir noslēdzies, taču bioreģiona partneri turpinās darbu pie līdzdalības platformas un sadarbības formas pilnveidošanas. Biedrības “Greenfest” valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs norāda: “Sprintā mums izdevās savienot dažādu organizāciju idejas un radīt prototipu izmantojamam rīkam – mijiedarbības platformai, kas reģiona ietekmīgās institūcijas savieno ar iedzīvotājiem. Ceru, šī dialoga platforma, ko turpināsim attīstīt, vairos izpratni par bioreģiona jēgu un mudinās iesaistīties, lai kopīgi attīstītu pievilcīgu un ilgtspējīgu reģionu, kurā prieks dzīvot, saimniekot un viesoties.” https://www.youtube.com/watch?v=WkIDqmDFwAY Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).

Inovācijas laboratorija ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu līdz 2027. gadam realizēs projektu “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai”. Projekta mērķis ir valsts pārvaldes inovācijas ekosistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara attīstīšana, nodrošinot Inovācijas laboratorijas piedāvājuma pilnveidi. Projekta aktivitātes vērstas uz valsts nodrošināto digitālo pakalpojumu attīstību un redizainu, izmantojot inovatīvas pieejas. Galvenās projekta darbības iekļauj 20 paplašināta formāta Inovācijas sprintu organizēšanu ar mērķi pārskatīt publiskā sektora nodrošinātos digitālos pakalpojumus, kas atbilst dzīves situācijas raksturam. Papildus tiks organizētas mācības, kā arī darbnīcas – tīklošanās pasākumi Inovācijas laboratorijā. Katram sprintam tiks veidota plaša komunikācija, veicinot inovācijas atpazīstamību publiskajā sektorā. Informācija par projektu Projekta numurs un nosaukums – 1.3.1.2 Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai Projekta numurs – 1.3.1.2/1/23/I/001 Projekta īstenotājs – Valsts kanceleja ES finansējuma ietvars – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums Projekta ilgums – 2024. gada janvāris – 2027. gada decembris Projekta kopējais finansējums ir 1 099 170 euro, tai skaitā 934 294 eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un 164 876 eiro no valsts budžeta līdzekļiem Mājaslapa – https://inovacija.mk.gov.lv/lv/

Viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm tieslietu jomā ir noziegumos cietušo atbalsts. Arī Latvijā ir pieejama virkne juridisku, finansiālu, medicīnisku, psiholoģisku un cita veida cietušo vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) ir nākusi ar iniciatīvu izvērtēt šobrīd pieejamās noziegumos un pāridarījumos cietušo atbalsta sistēmas funkcionalitāti, ar mērķi uzlabot valsts atbalsta pakalpojumu sniegšanas sistēmu cietušajiem. Atbilstoši arī Valdības rīcības plānam, TM līdz gada beigām valdībā iesniegs priekšlikumus atbalsta sistēmas procesa pilnveidošanai. Šīs iniciatīvas kontekstā “cietušā” jēdziens attiecas arī uz personām, par kuru piedzīvoto nav uzsākts kriminālprocess. “Noziegumā cietušā” statuss attiecināms uz personām, kuras par cietušām atzītas kriminālprocesā. TM ir uzņēmusies izvērtēšanas procesa koordinēšanu, “savedusi kopā” procesā iesaistītos, lai noskaidrotu, kā veidojas sadarbība starp iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem un kas ir nepieciešams tam, lai sistēma strādātu vēl labāk un būtu pieejama cietušajam. Par procesa izvērtēšanas formu TM izvēlējās neitrāla procesa vadītāja jeb fasilitatora uzraudzīto inovācijas sprinta formātu. Šis dizaina domāšanā balstītais darbnīcu cikls, kura īstenošanu nodrošina Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija, ļauj dažādām iesaistītajām pusēm īsā laika posmā un neitrālā darba vidē kopīgi izzināt risināmā jautājuma kontekstu un iesaistīto vajadzības, lai definētu problēmu, kurai izstrādāt risinājuma sākotnējo formu jeb prototipu. Sadrumstalota sistēma Pirmajā koprades darbnīcā TM komandai pievienojās Valsts policijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, pašvaldību sociālo dienestu, kā arī krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” pārstāvji. Pirmais solis bija apkopot pieejamo informāciju par valstī piedāvātajiem atbalsta pakalpojumiem, izvērtēt to trūkumus, izceļot jau zināmo par noziegumos cietušo vajadzībām un gaidām. Guna Puce, Tieslietu sektora IKT vadītāja norāda: “Inovācijas laboratorijā vēlamies detalizēti izpētīt esošo situāciju, jo pašlaik atbalsta pasākumus nodrošina plašs iesaistīto loks – četras ministrijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Turklāt līdz šim skats uz atbalsta sistēmu ir bijis no institūciju puses. Tagad vēlamies apzināt, kā sistēma izskatās no cilvēka puses – izprast cietušā vajadzības un organizēt sistēmu tā, lai valsts, pašvaldību un NVO piedāvātie pakalpojumi sasniegtu cietušo tam atbilstošā laikā un vietā. Svarīgi arī ieraudzīt, kādi pakalpojumi trūkst. Uzdevums ir izaicinošs, jo jāsakārto atbalsta pasākumu sistēma un vienlaikus jāizstrādā sadarbības un organizatoriskais modelis, lai starpinstitūciju sadarbībā turpinātu attīstīties un pielāgoties klienta vajadzībām.” “Pakalpojumu groza apzināšana inovācijas sprintā notiek pavisam citādi nekā formāla rakstveida informācijas apmaiņa starp institūcijām. Personīga saziņa klātienes sarunā un formālas atbildes vēstule uz informācijas pieprasījumu ir divas dažādas lietas! Tiekoties sprinta darbnīcās, mēs secinām, ka esošie pakalpojumi ir daudzveidīgi, taču nepilnības darbības koordinēšanā starp institūcijām var radīt pakalpojuma dublēšanos vai pat šķēršļus pakalpojuma saņemšanā un sekmīgā palīdzības meklētāju novirzīšanā pie īstā speciālista,” novēro TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Eva Krjukova. Pieredzes apmaiņa un sarunāšanās parādīja, ka atsevišķi pakalpojumi ir pieejami fragmentāri. Tā, piemēram, “Bērna mājas” pakalpojumi un pašvaldību brīvprātīgi ierosinātās atbalsta iniciatīvas var nebūt pieejamas cietušā dzīvesvietas tuvumā vai pat reģionā. Viss liecina par nepieciešamību pēc vienota kontaktpunkta izveides, lai atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējas būtu pārredzamas un kvalitatīvi pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam. “Pakalpojumu kartējuma veidošana ir būtiska arī organizācijām, lai tās nestrādātu vien savā izolētā lauciņā, bet vairāk konsultētos un atbalstītu cita citu cietušā vajadzībām visatbilstošākā atbalsta pakalpojumu kopuma nodrošināšanā,” piemetina Kristiāna Kalniņa, TM Krimināltiesību departamenta direktora vietniece. Cietušā ceļš “Ja cietušais saprot, ka pret viņu ir vērsts noziegums un vēlas nodibināt taisnību, vispirms vēršas vai saņem ieteikumu vērsties Valsts policijā. Kurā iecirknī un ar ko sazināties? Kāds informācijas apjoms jāsniedz un kādā formā tas jādara? Ko darīt, ja pirms vēršanās policijā vēlas saņemt psihoemocionālu atbalstu? Šie visi ir sākotnējie soļi, ar ko saskaras cietušais un var būt viņam neskaidri. Jāatceras, ka apjukumu pastiprina pārdzīvojums par pieredzēto – cilvēks ir cietis traumu, kuras sekas var būt jūtamas ilgstoši, un šādos brīžos ne vienmēr cilvēks spēj rast risinājumu šķietami vienkāršām lietām,” norāda Eva Krjukova, TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore. “Kriminālprocesa virzīšanās atbilstoši likumam, notiesājoša sprieduma vai kompensācijas piešķiršana nenozīmē, ka cietušais jūtas pienācīgi atbalstīts. Vairāk par kriminālprocesuālām darbībām bieži vien nepieciešams tieši psihoemocionāls atbalsts. Cilvēku vajadzības ir individuālas, bet gandrīz visi cietušie atbalsta meklēšanā un saņemšanā mēdz justies vieni un apjukuši. Cilvēka emocionālais stāvoklis un faktiskās vajadzības ne vienmēr saņem pienācīgi lielu uzmanību. Cietušā pieredze un nepieciešamības ir jāliek pirmajā vietā, un sprints palīdz apzināt iespējas, kā varam mazināt traumas ietekmi un atvieglot cietušajam atgriešanos normālā ikdienas dzīvē pēc nozieguma,” stāsta Kristiāna Kalniņa. TM pārstāves izceļ arī augsto latentās noziedzības līmeni – vismaz puse vardarbīgo noziegumu nemaz netiek ziņoti. Cilvēki vairās kontaktēties ar atbildīgajām iestādēm vai stāstīt par to tuviniekiem un pārdzīvojumu glabā pie sevis. Ja cietušais nesaņem atbalstu, no tā cieš arī ģimene un sabiedrība. Psiholoģiskais atbalsts pieejams arī pirms vēršanās policijā, taču cilvēku informētība par to ir nepietiekama, līdz ar to mazinās iespēja, ka cilvēks jutīsies gatavs ziņot par pāridarījumu policijai. Solis tālāk Šobrīd dalībnieki turpina valsts piedāvāto cietušo atbalsta pakalpojumu apzināšanu un kartēšanu. Intensīvais darbnīcu cikls varētu noslēgties ar konkrētiem rīcības soļiem atbalsta sistēmas vājo vietu pilnveidošanai. Arī turpmākā darba virzībai pēc sprinta būs nepieciešams apņēmīgs procesa vadītājs. “Pirmais lielais uzdevums jau paveikts: dažādu institūciju atbildīgie pārstāvji ir sanākuši kopā, lai novērtētu esošās atbalsta sistēmas stiprās un vājās puses. Esam sākuši mērķtiecīgu starpinstitucionālu diskusiju un ar atvērtu prātu, degsmi un dziļu atbildību apliecinājuši savu gatavību turpināt sadarboties arī pēc sprinta,” vēsta TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).

Valsts vai pašvaldības dibinātas ārstniecības iestādes savu funkcionalitāti un ārstniecības personāla pieejamību pacientiem šobrīd vismaz daļēji nodrošina ar darba vietas noteikšanu uz trim gadiem pēc studiju beigšanas tiem ārstiem, kuri ir mācījušies valsts apmaksātā rezidentūrā. Jaunie ārsti šo pieeju vērtē kā apgrūtinošu un pat neizpildāmu, tāpēc rosina šo prasību atcelt. Veselības ministrija (turpmāk – VM) ir sadzirdējusi jauno ārstu minētos izaicinājumus, kas tiek saistīti ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem: “Lai patiesi izzinātu sistēmas apstākļus un veidotu visiem piemērotus risinājumus, trīs gadu obligātās darba vietas noteikšanu risināsim kopā ar jaunajiem ārstiem, klīnisko universitāšu un reģionālajām slimnīcām. Meklēsim risinājumu jaunam motivācijas mehānismam, kas “atstrādes” atcelšanas gadījumā piesaistītu jaunos speciālistus darbam valsts sektorā, turklāt nodrošinātu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijā,” stāsta Antra Valdmane, VM Valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos. Problēmjautājuma risināšanai VM ir izvēlējusies Valsts kancelejas Inovācijas laboratoriju, kurā rīkotie inovācijas sprinti piedāvā koprades veidošanu intensīvā dizaina domāšanas darbnīcu ciklā. Pāris nedēļās sprinta dalībnieki – dažādas risināmā jautājumā iesaistītās puses – neitrāla procesa virzītāja vadībā kopīgi izzina un definē risināmo problēmu, kā arī izstrādā un pārbauda idejas cilvēku vajadzībām piemērotam risinājumam. Atteikšanās apstākļu izpratne “”Atstrāde” ir īstermiņa risinājums ārstu piesaistei valsts sektoram. Tā vietā vajadzētu radīt jaunajam ārstam pievilcīgu profesionālās attīstības trajektoriju arī valsts ārstniecības iestādēs, lai ārsti iespēju strādāt valsts vai pašvaldības veselības aprūpes iestādē izjustu kā savu izvēli, nevis samierināšanos ārēja spiediena apstākļos,” vērtē Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Inovācijas sprinta sākumposmā VM, Jauno ārstu asociācijas pārstāvji un darba devēji iezīmēja jaunā ārsta profesionālās dzīves ciklu, sākot no pamatskolas, kad jaunietis pievēršas eksakto zinātņu mācībām, līdz pat pieredzei, sasniedzot pensijas vecumu. Ceļa kartes veidošana deva iespēju apspriest, kādi lēmumi ārstam jāpieņem profesionālās dzīves laikā, kādi apsvērumi un motivācijas mehānismi ietekmē viņa rīcību. Procesa dalībnieki diskutēja arī par darba devēju un darba ņēmēju gaidu mijiedarbību. VM Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa stāsta: “Ārsti aptaujāja kolēģus, lai noskaidrotu, kādi sarežģījumi un emocijas rodas jaunā ārsta pieredzes ceļā. Rezidentūru ārsti raksturo kā ļoti smagu un intensīvu darbu, kurā iegulda ļoti daudz. Līdz ar to pēc rezidentūras beigām un sertifikācijas jaunajam ārstam rodas jautājums: Kam eju šo grūto ceļu, ja nevaru pilnvērtīgi lemt par savu turpmāko izaugsmi?”. Bez tam, jaunajiem ārstiem konkrētās specialitātēs “atstrādes” īstenošana var sagādāt īpaši lielas grūtības valsts ārstniecības iestādēs piedāvāto minimālo slodžu dēļ viņu specialitātē. Jānis Vētra to pamato: “Jaunajiem ārstiem privātais sektors piedāvā pievilcīgu atalgojumu, taču tikpat vilinošs ir solījums, ka varēsi būt lielāks noteicējs pār savu darba stundu sadalījumu, saņemsi atbalstu zinātniskajā darbībā un tālākizglītībā, strādāsi tīkamā darba vidē un kolektīvā un tev pienāksies citi labumi, kā veselības apdrošināšana un sporta zāle. Jaunais profesionālis izvēlēsies darbavietu, kas viņu vairāk atbalsta gan profesionālajā izaugsmē, gan ārpus darba pavadītajā laikā.” Ar obligāto 3 gadu darbu saistās arī jautājums par darbu Latvijas reģionos un tā pievilcību jaunajiem ārstiem. Nevēlēšanās pamest Rīgu galvenokārt saistās ar studiju un rezidentūras laikā izveidotajām profesionālajām saiknēm un ģimenes apstākļiem. Daudzi studiju noslēgumā jau ir izveidojuši ģimenes un došanās uz citu dzīves vietu nenoliedzami saistās ar izaicinājumiem. Pašvaldības piedāvā palīdzību, piemēram, ar bērnudārzu un darbavietu piemeklēšanu jaunā ārsta ģimenes locekļiem, taču šobrīd šādu atbalstu jaunie ārsti vērtē kā nepietiekamu. Var šķist, ka reģionos ir izaicinoši turpināt profesionālo izglītošanos un ka profesionālās dzīves uzsākšanu svešā vidē to veido par ko neparedzamu vai pat biedējošu. Šobrīd jaunie ārsti saņem 30% piemaksu, ja daļa rezidentūras apmācību tiek īstenota ārpus Rīgas, reģionālās slimnīcās, taču mehānisms eksistē vien trīs gadus, tāpēc ir priekšlaicīgi spriest, kā šī pieredze rezidentūras laikā ietekmē turpmākos lēmumus par karjeras veidošanu reģionos. Jauno ārstu vajadzību izpratne sprintā izcēlusi, ka viens no iedrošināšanas veidiem varētu būt mentora piesaistīšana jaunajā darba vietā. Fasilitatora loma Kristīne Kļaviņa par dizaina domāšanas sprinta priekšrocībām pirmoreiz pārliecinājusies jau 2020. gadā, kad Inovācijas laboratorijā piedalījusies ārstu atalgojuma modeļa izstrādē. Arī tagad viņa novērtē drošas un neitrālas vides lomu atklātas diskusijas raisīšanā starp dažādām iesaistītajām pusēm. Apstākļus kopradei veicina ne vien darbnīcu norise Inovācijas laboratorijas telpās, bet arī fasilitatora klātbūtne. “Diskusijas tradicionālā veidā varētu kļūt smagnējas un nekonkrētas, taču neitrāls procesa virzītājs pietur mūs pie tēmas un konkrētās sanāksmes mērķa, piedāvā piemērotus uzdevumus risināmā jautājuma atklāšanai un palīdz noteikt nākamos soļus dinamikas uzturēšanai,” vērtē Jānis Vētra. Sprinta fasilitators Miķelis Bendiks par sprintu vadīšanu stāsta: “Grupām sprintos vienmēr gribas “lekt” uz risinājumiem, bet mans uzdevums ir palīdzēt grupai no kompleksa apstākļu kopuma atšķetināt un definēt pietiekami konkrētu un saprotamu problēmu, kurai var rast risinājumu. Turklāt kā cilvēks no malas varu pareizajā vietā un brīdī uzdot kontroljautājumu par lietām, ko daļa grupas varbūt nepamatoti pieņem kā pašsaprotamas, bet par kurām jāpanāk vienots izpratnes līmenis.” “Bez fasilitatora mēs viennozīmīgi tik veikli un koncentrēti nenonāktu līdz mērķim, jo viņš ar izmantotajām metodēm vedina mūs domāt un runāt citādāk, nepadarīt kādu vienu pusi par atbildīgo, bet līdzdarboties labākā risinājuma veidošanā,” atzīst Antra Valdmane. Izvēles priekšā Piemērota risinājuma izstrādes ceļā sprinta komandai jārēķinās ar virkni ārēju apstākļu un uzdevumu, dažādu pušu gaidu un cerību – līdzīgi kā jaunajam ārstam nākamā profesionāla lēmuma krustcelēs. “Mūsu plāns un vēlme ir atrast tādu risinājumu, kas, no vienas puses, ļautu atteikties no “atstrādes”, bet vienlaikus nodrošinātu pastāvīgu veselības aprūpes pieejamību visā valstī. Risinājumam ir jābūt tādam, kas ārstam sniedz brīvas un informētas izvēles iespēju,” stāsta Vētra. “Ar īsu sprintu esam uzsākuši ilgstošu procesu – domāšanas maiņu. Unikālā koprades pieredze ļauj daudz labāk saprast vienam otru, izprast vēlmes un vajadzības, lai ar pārliecību teiktu, ka pārmaiņas – pat ja tās nenotiek vienā dienā – iniciētas kopīgiem spēkiem. Mūsu sapņu rezultāts? Jaunais ārsts, iegūstot sertifikātu, redz savu karjeras izaugsmi valsts sektorā, jo darbs valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēs, kā arī primārajā aprūpē ir prestižs un novērtēts,” norāda Kļaviņa. Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).

Biedrībā “Greenfest” jau pirms vairākiem gadiem radās ideja par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā. Diskusijās ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts iestādēm vīzija izauga par skaidri definētu principu un rīcības virzienu kopumu, ko kā labas gribas memorandu pērn forumā Siguldā atbalstīja un parakstīja 13 institucionālie partneri. Iesaistītās puses apņēmās dabas parkā un apkārtējās administratīvajās teritorijās veicināt veselīgas bioloģiskās pārtikas patēriņu, vietējo lauksaimnieku un uzņēmēju sadarbību, vietējās aprites ekonomiku un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, mazināt atkritumu rašanos, radīt izglītības programmas iedzīvotāju rīcības maiņas ierosināšanai, veidot autentisku tūrisma pieredzi un stiprināt kopienas iesaisti ilgtspējīgas vides un procesu veidošanā. “Greenfest” valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs memoranda apstiprināšanu sauc par fenomenu: “Memorandu atbalstīja arī Globālo bioloģisko reģionu alianse. Atceros, viņi bija patīkami pārsteigti, ka dažādas vietējās institūcijas spējušas vienoties par kopīgu bioreģiona attīstības vīziju. Ja ilgtspējīgas attīstības solījumu apņemas pildīt 13 partneri, kāpēc ne 13 tūkstoši vai 13 miljoni? Memorands noteikti ir ļoti labs sākums kam lielākam.” Ceļā uz vienotu skatījumu Cēsu novada pašvaldība saskatīja, ka tālākai idejas attīstībai ir svarīga nepārtraukta un ilgtermiņa sadarbība starp bioreģiona attīstīšanā iesaistītajiem. Tā radās ideja ieinteresētās puses savest kopā uz intensīvu koprades darbnīcu ciklu – inovācijas sprintu. Koncentrētā laika posmā dažādu grupu pārstāvji nodarbosies ar patiesās problēmas definēšanu un tās risinājuma prototipu izstrādi un testēšanu. Dizaina domāšanas un darīšanas procesā komandu atbalsta Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija un ārēji piesaistīta metodoloģiskā atbalsta persona – sprinta fasilitators Jānis Ķesa. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāve Lāsma Ozola stāsta: “Šādā sprintā lielākais izaicinājums ir iesaistīto pušu daudzums. Mūsu priekšrocība? Memorands jau pirms sprinta savienojis vairākas pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora organizācijas, uzņēmēju un iedzīvotāju kopienu pārstāvjus. Sprints ir labs iemesls īsā laika periodā apvienot spēkus un radoši attīstīt stratēģisku mijiedarbības formu, ieklausoties vienam otrā.” Andrita Grīnberga no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra novēro: “Piedalīšanās sprintā jau ir sadarbības prototips. Mūsu mērķis ir vienbalsīgi pieņemts lēmums, līdz kuram esam nonākuši kompromisa ceļā. Tā ir visaugstākā kolektīvā lēmumu pieņemšanas forma. Šajā procesā grūtākais ir atlaist impulsu uzstāt uz savu viedokli. Ļaujot savai idejai saplūst ar citu grupas biedru skatījumu, radām ko spēcīgāku, uz kopējo labumu vērstu, par ko var iestāties visi.” Ieraudzīt cilvēku Pirmo koprades dienu komanda pavadīja, definējot problēmu jeb formulējot īsto vajadzību, kurai pievērsties sprintā. Piesakoties Inovācijas laboratorijas konkursam par metodoloģiskā atbalsta piešķiršanu, Cēsu novada pašvaldība – pieteikuma sastādītāji – jau bija iedomājušies, ka risinājums varētu būt bioreģiona pārvaldības un finansēšanas modelis. Tomēr sprinta metode mēdz atspēkot sākotnējos pieņēmumus par risinājuma formu. Situācijas izpētes un problēmas definēšanas fāzē, kad dalībnieki apzina dažādu pušu vajadzības un mērķus, var arī atklāties, ka risināmā problēma atšķiras no pieteiktās. Par laimi, sprinta iteratīvā daba ļauj procesa laikā atkārtoti precizēt sākumposmā definēto problēmu, ja pieņēmumi izrādījušies kļūdaini vai atklātas jaunas nianses, kas maina situācijas interpretāciju. No ieslīgšanas ierastos domāšanas veidos, tostarp, dzelžainā pārliecībā par, iespējams, pāragri iedomāto risinājumu, attur sprinta fasilitatora klātbūtne. Komanda novērtē fasilitatora uzdotos konfrontējošos jautājumus. Ja risinājums jau skaidrs, kāpēc vajadzīgs inovācijas sprints? “Sprinta sākumā cilvēki mēdz iztēloties, ka viņiem problēma ir skaidra. Kad sākam “parakt dziļāk”, zem virspusēji redzamā, un noteikt vajadzības rašanās apstākļus, tuvojamies spējai problēmu risināt saknē, nevis vien cīnīties ar simptomiem. Nevairos no āķīgiem jautājumiem un ierādu problēmu definēšanas metodes, kas varētu palīdzēt komandai atklāt risināmā jautājuma cēloņsakarības. To izziņa ļauj rast atbilstošāko risinājuma veidu,” stāsta sprinta fasilitators Jānis Ķesa. Uz pirmo darbnīcu sanākušie ātri vien konstatējuši, ka uz bioreģiona attīstību raudzījušies no organizāciju skatupunkta. Finansēšanas un pārvaldības modelim vai citam sprintā izstrādātajam turpmākās rīcības risinājumam jākalpo ne vien memoranda institūcijām, bet reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri kopā iedzīvina memorandā iekļautos principu un rīcības virzienus. Ar sprintu trenēties maratonam Ilgtermiņa projektus gana bieži virzām, strādājot īsos uzrāvienos, proti, uz brīdi pieslēdzoties projektam, pastrādājot un tad atkal pievēršoties ar projektu nesaistītiem uzdevumiem. Bioreģiona principu praktizēšana ir dzīvesveids jeb kas pastāvīgs. Grupa cer sprintā atrast maratona dinamikas cienīgu sadarbības formu. “Kad saproti, ka daba nav pakārtota ekonomikai, bet ekonomika un visas citas cilvēka darbības izpausmes ir balstītas dabā, apzinies, ka attieksme pret dabu ir spogulis attieksmei pašam pret sevi. Vai dodu dabai, vai tikai ekstrahēju un zogu no savas nākotnes? Bioreģiona izveide balstās ilgtspējīgas ekonomikas meklējumos, tādās darbības formās, kuras respektē mūsu pasaules robežas un dabas resursus. Mūs šajā ceļā virza pārliecība, ka 1+1 ir 3, ka kopā varam panākt ievērojami vairāk,” par Latvijas pirmā bioreģiona misiju vēsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).