Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā vairāku nedēļu garumā sadarbojās ar augstākās izglītības iestāžu, darba devēju un studentu kopienu pārstāvjiem valsts augstākās izglītības standarta izstrādē. Standarta atjaunošana pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt darba tirgum nozīmīgu kompetenču apguvi augstākās izglītības programmās un padarīt tālākizglītību pieejamāku Latvijas iedzīvotājiem.
Izglītības standarta veidotāji un ieinteresētās puses – augstskolu rektori, dekāni, studiju programmu direktori, studiju plānotāji, studenti un darba devēji – tikās piecās koprades darbnīcās, lai apzinātu iespējas pielāgot mācību saturu un organizatoriskās formas darba tirgus un sabiedrības mainīgajām vajadzībām. Dalībnieki strukturēti apsprieda un lēma par obligātajām satura prasībām, kā digitālo, inovāciju un uzņēmējspējas caurviju prasmēm, mācību valodu daudzveidību, prakses organizēšanu un citiem jautājumiem Eiropas līmeņa augstākās izglītības programmu veidošanai.
“Šī daudzšķautnainā jautājuma risināšana inovācijas sprintā – dizaina un koprades darbnīcu ciklā – sekmēja mērķtiecīgu sadarbību starp iesaistītajām pusēm. Kopīgi esam izstrādājuši mūsdienīgas augstākās izglītības principu kopumu, kas sekmēs jauna veida studiju programmu attīstību Latvijas un Eiropas tirgū konkurētspējīgu studentu sagatavošanai. Tagad mūsu galvenie uzdevumi ir testēt standarta saturu un izstrādāt Ministru kabineta noteikumus. Sadarbību ar sprinta dalībniekiem turpināsim arī šajā standarta veidošanas posmā,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Inta Jaunzeme.
Dalībnieku kopdarbu inovācijas sprinta laikā uzraudzīja un veicināja tā fasilitators – neitrāls procesa virzītājs – Miķelis Bendiks. “Piecu darbnīcu laikā dalībnieki apzināja izglītības procesā iesaistīto pušu vajadzības un izvērtēja augstākās izglītības standarta satura atbilstību šo vajadzību izpildei, lai piedāvātu pamatotus formulējumus standarta sadaļu pielāgošanai. Lai gan skatāmo tematu skaits bija apjomīgs, daļu piedāvāto risinājumu IZM pārstāvji jau paguva pārrunāt ar juristiem, kas kalpoja kā pirmais tests šo principu iekļaušanai. Domāju, ka inovācijas sprinta pieredze apliecinājusi un stiprinājusi dalībnieku apņēmību turpināt aktīvu sadarbību pārdomāta standarta ieviešanai tuvākajā nākotnē,” stāsta M. Bendiks.
Konteksts:
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros.
Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.), un no 2024. gada arī pašvaldībām būs iespēja startēt sprintu uzsaukumos.
