Tipiskā lietotāja profils ir noderīgs instruments cilvēkam ērti lietojamu valsts pārvaldes pakalpojumu izstrādes procesā. Vidējā aritmētiskā pieeja atvieglo uzdevumu, taču neatbild uz nepieciešamību radīt iekļaujošus pakalpojumus, kuriem var piekļūt ikviens sabiedrības loceklis. Arī universāls dizains, kurš tiecas veidot vienotu risinājumu visiem, rada šķēršļus – tas nepielāgojas cilvēkiem, bet liek cilvēkiem pielāgoties tā prasībām.
Lai radītu iekļaujošus pakalpojumus, rīcībpolitiku un vidi, nepieciešams novērtēt barjeras, kas traucē cilvēkiem ar dažādām vajadzībām pilnvērtīgi iesaistīties valsts pārvaldē vai saņemt tās pakalpojumus.
Barjeru izskaušanu veicina dažādu cilvēku iesaistīšana risinājuma izstrādē. Atšķirīgu profesionālo kompetenču un dažādības sociālo dimensiju pārstāvniecība bagātina ideju apmaiņas procesu, ļauj pamanīt kļūdas un aizspriedumus, kas attur no izaugsmes. Šādu sadarbību veicina, piemēram, Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas sprintos piekoptais koprades princips. Koprade paredz, ka risinājuma izstrādē piedalās visas jautājuma ietekmētās puses, tostarp pakalpojuma saņēmēji.
Iekļaujošs dizains nozīmē arī rīka vai procesa pielāgojamību dažādu cilvēku vajadzībām, kas var mainīties laika gaitā, piemēram, mainoties cilvēka ģimenes stāvoklim vai fiziskām spējām. Ja solām radīt pakalpojumus un rīcībpolitiku cilvēkiem draudzīgā veidā, jārēķinās, ka apņemamies pilnveidoties mūžīgi. Lūk, astoņas aktivitātes, ar kurām sākt iekļaujoša risinājuma veidošanu.