Pareizās atbildes rodas, kad uzdodam pareizos jautājumus. Attālumu starp skaidri definētu problēmu un tai piemērotām risinājuma idejām var pārvarēt, uzdodot jautājumu “Kā mēs varētu?”. Šo metodi izmanto arī Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas inovācijas un dizaina sprintos – koprades darbnīcu ciklos, kas veltīti valsts pārvaldei un sabiedrībai aktuālu problēmjautājumu risināšanai.
Inovācijas sprinta sākumposmā uzdevums cilvēku un situācijas izpētē apzināto informāciju apkopot risināmās problēmas definīcijā. Tam var izmantot, piemēram, dizaina mācību organizācijas Interaction Design Foundation formulējumu: (lietotājam) nepieciešama (vajadzība), jo (izpētē gūta atklāsme par problēmas ietekmēto cilvēku grupu).
Tālāk radīt problēmai piemērotas risinājuma idejas palīdzēs problēmas pārfrāzēšana jautājuma veidā. Nonāc pie jautājuma: kā mēs varētu (iecerētā darbība) (kam – risinājuma mērķauditorijai), lai (vēlamais rezultāts)? Dalībnieki rada dažādus “Kā mēs varētu?” jautājumus, lai daudzveidīgi, bet mērķtiecīgi apcerētu, kā radīt cilvēkiem draudzīgus risinājumus.
Jautājums “Kā mēs varētu?” ir spēcīga apceres metode, jo “kā” norāda, ka pastāv risinājums, “mēs” apzīmē koprades nozīmi problēmas risināšanā, bet “varētu” mazina spiedienu uzreiz radīt vienu, pareizo risinājumu. “Kā mēs varētu?” jautājumi ir iespējas, nevis atbildes. Tās seko ideju radīšanas posmā.
Apzinoties, ka valsts pārvaldē “kā mēs varētu?” dažkārt aizstāj “mēs nevaram”, Jaunskotijas provinces valdība Kanādā radījusi spēli, kas palīdzēs problēmas pārvērst par iespējām.