Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija organizē inovācijas un dizaina sprintus – koprades darbnīcu ciklus valsts pārvaldei un sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanai ar dizaina domāšanas metodēm. Jaunākajā “Stanford Social Innovation Review” numurā izskan aicinājums kritiski izvērtēt metodoloģijas piemērotību un piemērošanu pieteiktā jautājuma risināšanai. Autoruprāt, daļu dizaina domāšanas risku varam priekšlaicīgi novērst, problēmrisināšanas procesā (sprintā) veltot pienācīgu uzmanību līdzvērtīgai ietekmes pušu iesaistīšanai, pašrefleksijai un atklātai politisko mērķu apspriedei.
Attiecības – koprade paredz, ka problēmas definēšanā un risināšanā piedalās visas jautājumā iesaistītās puses, taču jāpanāk, ka visi iesaistītie gūst līdzvērtīgas zināšanas, atbalstu un informāciju par projekta tālāko attīstību.
Refleksija – dizaina procesā iesaistītajiem mērķtiecīgi jāatpazīst un jāizaicina savi pieņēmumi, pieredze un pārliecība, jo neviens – pat fasilitators jeb neitrāls procesa vadītājs – nav patiesi neitrāls.
Politiskā piederība – dizaina procesā iesaistītie un pati problēma jāskata arī no politisku interešu perspektīvas, lai atklāti diskutētu kā par netīšo, tā iecerēto ietekmi uz risinājuma veidošanu.
Bieži vien hierarhiska darbu sadale un status quo kultūra iesaistītajās iestādēs attur no kopradē un eksperimentos balstītas, cilvēkorientētas pieejas turpināšanas pēc sprinta. Ideju īstenošanu sekmē atbalsta mehānismi un sadarbība. Citkārt sadarbība pat ir daļa no risinājuma. Inovācijas sprintu dalībnieku spēju nonākt no idejas līdz inovācijai apliecina Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas sadarbības memoranda parakstīšana, kas savulaik radās kā ideja inovācijas darbnīcā. Vairāk par to lasi šeit.