Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir iecerējusi padarīt sabiedrībai pieejamāku un saprotamāku informāciju dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Tajā lietotāji pārsvarā redzēja karti ar dabas objektiem, taču pietrūka skaidras informācijas par to, ko ar datiem darīt tālāk – kādi ierobežojumi un iespējas pastāv, kur pieejams atbalsts un kā to visu izmantot jēgpilni. Valsts kancelejas digitālo pakalpojumu inovācijas sprinta ietvaros DAP komanda strādāja pakalpojumu dizaina un fasilitatoru vadībā, lai ar radošām metodēm meklētu labāko risinājumu, tajā skaitā iegūtu atgriezenisko saiti no sistēmas lietotājiem.
Lietotāju izpētes procesā komanda identificēja četras dažādas lietotāju grupas: lauksaimniekus, zemes īpašniekus, valsts pārvaldes darbiniekus un vides ekspertus. Divās koprades sesijās ar savu pieredzi dalījās arī Imants, mežu sertifikācijas konsultants un Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs. Viņš sistēmu “Ozols” izmanto ikdienas darbā, palīdzot mežu īpašniekiem ievērot vides aizsardzības prasības. “Tiklīdz parādās jauns klients vai īpašums, pirmais, ko daru, – skatos, kas šajā mežā ir un kas apsaimniekošanas plānā jāņem vērā,” stāsta Imants. Viņa darbs saistīts ar FSC (Forest Stewardship Council) sertifikāciju, kur svarīgi apzināt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, tāpēc “Ozols” viņam ir būtisks palīgs. Inovācijas sprinta procesā piedalījās dažādi lietotāji – no vides entuziastiem un ornitologiem līdz meža īpašniekiem un konsultantiem. “Patika, ka bijām ļoti atšķirīga grupa – no putnu eksperta un lauksaimnieka līdz parastam cilvēkam. Mēs viens otru papildinājām, un nebija pretrunu, jo vajadzības bija līdzīgas,” saka Imants. Viņš uzsver, ka procesā patiešām tika ņemti vērā lietotāju ieteikumi: “Pirmajā sesijā stāstījām par savām vajadzībām, otrajā jau ieraudzījām, ka liela daļa ieteikumu jau ir iestrādāta.”
Imants atzīst, ka no jaunās sistēmas sagaida ērtāku un funkcionālāku lietošanu. Piemēram, iespēju ievadīt kadastra numuru vai augšupielādēt īpašuma kontūru un uzreiz iegūt pārskatu par visām teritorijā esošajām dabas vērtībām. Tāpat arī ātrāku piekļuvi informācijai un automātiskus kopsavilkumus apsaimniekošanas plāniem. “Ja tā turpināsies, “Ozols” kļūs ātrs, lietderīgs un draudzīgs gan profesionāļiem, gan sabiedrībai,” viņš atzinīgi vērtē topošo versiju.
DAP sprinta komandas vadītājs Jānis Kotāns uzsver, ka mērķis ir padarīt “Ozolu” ne tikai informatīvu, bet arī rīcībai noderīgu. “Tā vietā, lai lietotājs nonāktu sarežģītu noteikumu un karšu slāņu priekšā, viņam jāsaņem skaidra atbilde: ko drīkst darīt, kurā vietā un kā to paveikt pareizi,” viņš skaidro. Savukārt projekta vadītāja un dizaina komandas pārstāve Lelde Silava stāsta, ka lietotāju iesaiste palīdzēja noteikt, kādi dati un funkcijas jaunajā “Ozola” versijā būs prioritāras, jo līdz šim sistēma bieži vien nesniedza skaidrību par to, kā rīkoties pēc informācijas iegūšanas: “Lietotājs diemžēl neuzzina, ko ar iegūto informāciju no “Ozola” var darīt tālāk. Lietotāja iesaiste šajā sprintā bija nozīmīga, lai saprastu, kas ir tas, kas viņam ir nepieciešams, kas līdz šim ir trūcis un kā veidot sistēmu labāku.”
Projekta komanda izstrādāto prototipu izmantos kā pamatu jaunās sistēmas “Ozols” izveidei. Jānis Kotāns cer, ka risinājums mazinās pārpratumus, ietaupīs laiku un stiprinās uzticēšanos iestādei. “Labas pārmaiņas sākas ar spēju ieklausīties, sadzirdēt un vienkāršot – tieši šis ceļš ir izvēlēts turpmākajam darbam,” viņš uzsver.
Imants ir gandarīts par savu dalību inovācijas sprintā: “Patiesi sajutu ieklausīšanos. Process bija ļoti pozitīvs un profesionāli organizēts – katram dalībniekam bija iespēja izteikties, un viedokļi tika sadzirdēti.” Viņš ir pārliecināts, ka jaunais “Ozols” kļūs par uzticamu ceļvedi ikvienam, kurš vēlas apsaimniekot savu īpašumu saskaņā ar dabu.
Dabas aizsardzības pārvaldes Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints“ Brīvi pieejamas informācijas saņemšana par īpašuma izmantošanu informācijas sistēmā “Ozols”” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts.
Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.
