Priekšpēdējais dokuments jeb medicīniskās apliecības par nāves cēloni digitalizācijas aprites uzlabošana

Dalies

Apliecība par nāves cēloni ir priekšpēdējais dokuments cilvēka dzīves ceļā (pēdējais ir miršanas apliecība). Ar to jāsaskaras gan ārstiem un slimnīcām, gan valsts iestādēm un ģimenes locekļiem. Šī dokumenta elektroniskās versijas digitālās aprites uzlabošanu kā Digitālo pakalpojumu inovācijas sprinta mērķi izvirzīja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), lai palīdzētu visām iesaistītajām pusēm, atvieglojot gan profesionāļu darbu, gan piederīgo rūpes.

“Tas ir dokuments, ar ko jāsaskaras pietiekami daudziem Latvijas iedzīvotājiem, zaudējot savu tuvinieku, tāpēc ir svarīgi, lai šis process būtu pēc iespējas ērtāks un pieejams visiem. Šobrīd tas ir gana sarežģīts, iesaistītas vairākas iestādes, ministrijas. Tāpēc mūsu galvenais mērķis bija panākt, ka pie viena galda sasēžas visas iesaistītās puses un izrunā savus sāpju jautājumus, lai mēs varētu saprast, kā padarīt šo procesu ērtāku visiem – gan iedzīvotājiem, gan profesionāļiem,” sprinta uzdevumu komentē SPKC Veselības aprūpes analītiķe un sprinta komandas dalībniece Eva Zvirgzdiņa. “Jau pašā sākumā izkristalizējās izaicinājums, kas svarīgs visām pusēm – dažādu iestāžu sistēmu savstarpēja savietojamība, lai nebūtu nepieciešama atkārtota datu ievadīšana. Tas palīdzētu samazināt kļūdu iespējamību un vienlaikus paātrinātu dokumenta aprites procesu.”

Pakalpojumu dizainere un fasilitatore Laura Volkonovska stāsta par darba norisi– izmantojot pakalpojumu dizaina metodes, komanda procesu sāka ar izpēti un beidza ar testēšanu, pa vidu izejot caur problēmu definēšanas, ideācijas un testēšanas soļiem. “Problēmu definēšanas fāze ir “Kā mēs varētu…?” jautājuma brīdis, kas ir viena no pakalpojuma dizaina metodēm, kas palīdz fokusēties uz lielajām problēmām un saprast, ko mēs konkrētajā laika sprīdī kopā ar iesaistītajām institūcijām varam atrisināt. Izmantojām arī iesaistīto pušu kartēšanas metodi, kur centrā ir tie, kas vistiešākā veidā ir saistīti ar problēmu, tālāk ir tie, kuri jūt izmaiņas, un visbeidzot ir lēmumu pieņēmēji, kas varbūt tiešā veidā nejutīs izmaiņas, bet bez viņiem nu nekā. Pašā kodolā ir septiņas-astoņas iesaistītās puses, sākot ar ģimenes ārstiem, patologiem, tiesu medicīnas ekspertiem – visi tie, kuri ir tiesīgi izveidot medicīnisko apliecību par nāves cēloni,” saka Laura. Viens no sarežģītākajiem aspektiem šajā procesā ir tas, ka iesaistītās puses ir tik dažādas, un jāspēj izveidot viena sistēma, kas apmierina pamatvajadzības visiem. Lietotāju pieredzes (UX) dizainers Edgars Žilde dalās ar sprinta galvenajiem virzieniem – izstrādāt kopējo sistēmas karti un lietotājiem draudzīgus digitālos risinājumus. “Ņemot vērā lietotāju profilus un izpētē iegūto un apkopoto informāciju, mēs soli pa solim būvējam saskarsmes punktus un tālāk digitālos prototipus, ko testēt.”

“Inovācijas sprinta rezultātā izstrādātā ceļa karte būs pamats tālākajam darbam,” saka Eva. “Pēc sprinta noslēgšanās mūs sagaida liels darbs – tai skaitā izmaiņu veikšana normatīvajos aktos un lietotāju testēšanas rezultātu iekļaušana dažādu tehnisko risinājumu uzlabošanā.

Šis ir labs sākuma punkts!”

SPKC Digitālo pakalpojumu Inovācijas sprints “Medicīnas apliecības par nāves cēloni aprites digitalizācija” notiek Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Inovācijas sprintu pamatā ir dizaina domāšanas metodoloģija un dizaina sprinta process, kas pielāgots publiskā sektora un valsts pārvaldes vajadzībām. Inovācijas sprintā tiek strādāts ar publiskā sektora institūciju digitālo pakalpojumu, produktu vai procesu veidošanu vai pārveidi. Tajā risina uz lietotāju orientētus problēmjautājumus, iesaistot lietotājus pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē. Procesu noslēdz ar augstas precizitātes prototipu, kurš atbilst lietotāju vajadzībām un ir inovatīvi un racionāli organizēts. 

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija attīsta inovācijas un dizaina kapacitāti valsts pārvaldē, kā arī uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.