Cilvēki priecājas par iespēju pilsētas laukumā nopirkt mājražotāju saldējumu, iknedēļas tirdziņā no zemnieka – pašaudzētus labumus un gadskārtu svētkos – no amatnieka kādu saimniecībā noderīgu lietu vai skaistu rotu. Ražotāji, savukārt, ir priecīgi vaigā satikt savu pircēju un bez starpniekiem pārdot produkciju. Šāda andele kļūst aizvien populārāka, bet to regulējošie noteikumi, kas radīti pirms 15 gadiem – aizvien smagnējāki un apaudzēti ar tik daudz dažādām prasībām, ka mājražotāji un mazie un vidējie uzņēmēji, kam šie noteikumi savulaik tika rakstīti, tos vairs nevar izpildīt. Pašvaldību prasības pret publiskās ārtelpas izmantošanu tirdzniecībai ir nepieciešamas un laikmetīgas, bet tās būtu jārisina savrupi, ar specifiskiem pilsētas un, vēlams, reģiona līmeņa noteikumiem.
Netraucēt un palīdzēt
Ekonomikas ministrija (EM) ir apņēmības pilna sākt šo problēmu šķetināt Valsts kancelejas (VK) inovācijas sprinta ietvaros, lai rastu mūsdienām atbilstošu regulējumu, kas būtu ražotājiem ērtāks, vienkāršāks un caurskatāmāks. EM komandu vada Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe: “Šo izaicinājumu uzņēmāmies pēc savas iniciatīvas, meklējot iespēju samazināt nesaprātīgas un pārspīlētas prasības mazajam un vidējam uzņēmējam. Mums gribas palīdzēt tiem, kas ražo, grib pārdot un nopelnīt Latvijā ar savu īpašo produktu. Pašvaldību izdotie saistošie noteikumi pēdējos gados ir apauguši ar prasībām, kas nav saprotamas, un līdz mums nonāk uzņēmēju sašutums. Vai tiešām mēs būsim ieguvēji, ja regulējumā maksimāli aprakstīsim visus iespējamos variantus un detaļas?”
Iesaistīto pušu un klientu pieredze
Inovācijas sprinta ietvaros komanda veic padziļinātas intervijas ar iesaistītajām pusēm: mājražotājiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tirgu un tirdziņu operatoriem visā Latvijā, pašvaldībām un to pārraugošajām institūcijām. Uz Ministru kabineta “Noteikumu par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” bāzes katra pašvaldība izdod savus saistošos noteikumus, kas var regulēt visu no telšu krāsām un novietojuma detālplānojumā līdz pieļaujamajiem trauku veidiem. Noteiktas krāsas teltis ir pašvaldības prasība ainavu un vides aizsardzības ietvaros, bet ēdiena tirgotājiem varētu būt ērtāk un drošāk strādāt no sava treilera, kas aprīkots ar saldēšanas, gatavošanas, tvaika uztveršanas u. c. profesionālo ekipējumu, turklāt netiek pakļauts neparedzamām dabas stihijām, piemēram, vējam, kas var aizpūst vai sagraut teltis. Varbūt jāizskata citas vienojošu vizuālo elementu iespējas, ko var nodrošināt pasākuma vai tirgus rīkotājs, neuzliekot papildu slogu uzņēmējam, rosina inovācijas sprinta intervijās aptaujātie uzņēmēji.
Pašvaldību un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji intervijās komentē, ka cenšas atvieglot komersantu dzīvi, piedāvājot tipveida risinājumus, kā arī atbalsta vienotu regulējumu ar skaidrām un vienotām prasībām. “Ja 43 pašvaldībām ir atšķirīgs regulējums, ir briesmīgi,” pauž viens no interviju dalībniekiem.
“Skaidri redzam, ka visas iesaistītās puses uzskata, ka problēma ir aktuāla un tā ir jārisina. Ir jābūt vienkāršākam, vieglākam un saprotamākam veidam, kā panākt, ka vietējais ražotājs nonāk pie sava pircēja. Mūsu uzdevums – atrast samērīgu risinājumu, kad iegūst visas puses, un tas darbs vēl ir priekšā. Uzņēmēji ļoti vēlas, ka prasības tiktu padarītas vienkāršas, saprotamas un godīgas,” interviju atziņas komentē Marina. “Mums jāmazina administratīvais slogs uzņēmējam, lai viņam būtu saprotami un jēgpilni – kāpēc jāsaņem kāda atļauja, kāpēc jāsniedz kāda info, kāpēc tai ir jābūt tieši tādai, un lai viņa ieguldītais laiks un resursi ir samērīgi pret to, ko viņš iegūst. Esam pateicīgi visiem, kas inovācijas sprinta ietvaros dalījās ar savu pieredzi un paliksim atvērti arī turpmāk!”
Kā palikt uz sliedēm?
Inovācijas sprinta fasilitators Viesturs Celmiņš komentē izaicinājumus, mērogu un to, kā izdevies mērķi nofokusēt, lai problēmu gūzmā nesapītos un nenovirzītos no ceļa: “Kāpēc inovāciju sprinta mērķis mēdz būt izaicinājums – jo mēs darām to, kas vēl nav izdarīts. Galvenais ir mērogs – tu nezini, cik garš būs pakalpojuma uzlabojuma ceļš un process, vai tava problēma būs atrisināma piecās vai daudz vairāk tikšanās reizēs, un atbilde ir problēmas definējums. Vairumā gadījumu dalībnieku vidū notiek instinktīvs lēciens uz strauju risinājumu meklēšanu, un tas ir garantēts veids, kā noiet no sliedēm! Kā palikt uz sliedēm, jo tieksme pēc iespējami ātra risinājuma meklējuma ir tik cilvēcīga? Katram dalībniekam ir sava sāpe, bet tā jāpārbauda ar pakalpojuma gala saņēmēju, un tas ir tas, ko atrod sarunā ar pakalpojuma saņēmēju jeb klientu. Inovācijas sprinta procesā tās nozīmē padziļinātas intervijas un klientu pieredzes atsauksmju ievākšana, lai destilētu konkrētās problēmas.”
Viesturs pauž gandarījumu, ka inovācijas sprinta sesijās publiskais sektors vēršas ar skatu pret savu klientu, kas nav pašsaprotami un ir saistīts ar inovācijas darba kultūras maiņu, kļūstot horizontālākiem, sadarbīgākiem, jo arī pakalpojumi kļūst horizontālāki. “Mēs risinām pilsētvides ārtelpas organizēšanu tirdzniecības vajadzībām. Un 15 gadu laikā iedzīvotāju prasības pret publisko ārtelpu ir mainījušās. Esam kļuvuši prasīgāki pret estētiku, vidi, sasniedzamību un pieejamību bērniem, jaunajiem vecākiem, senioriem, pilsētas viesiem, un uzdodam jautājumus – vai telpa ir kļuvusi parocīgāka, ērtāk izmantojama. Tirdzniecība ir fundamentāla pilsētas daļa! Tās organizēšana ārtelpās ir atšķirīga no tā, kā to darām iekštelpās. Tirdzniecības centri ir izveidoti, izremontēti un pārtaisīti, bet ārtelpas bieži vien palikušas līdzšinējā veidolā. Par šo ir sprints – kā uzlabot un darīt parocīgāku ielu tirdzniecību gan no pārdevēja, gan pakalpojuma saņēmēja (pircēja) puses!”
Par inovācijas laboratoriju
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistītu ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
