“Brīvprātīgais darbs ir saturīga brīvā laika pavadīšana sabiedrības labā,” kodolīgu definīciju piedāvā projekta brivpratigie.lv vadītājs Ints Teterovskis. Šīs mājaslapas un ar to saistītās informācijas sistēmas uzdevums ir koordinēt informācijas apmaiņu starp cilvēkiem, kuri vēlas veikt brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgā darba organizatoriem. Tā darbojas Labklājības ministrijas (LM) paspārnē Nodarbinātības valsts aģentūras ietvaros, kopš izveidošanas ir pārdzīvojusi vairākus atjauninājumus, bet nu ir novecojusi, neefektīvi administrējama un vairs nepilda savas funkcijas, lietotāji to gandrīz neizmanto. LM komanda Darba tirgus politikas departamenta direktora Imanta Lipska vadībā Valsts kancelejas (VK) inovācijas sprinta ietvaros vēlas radīt konceptu lietotājiem draudzīgai informācijas sistēmai, ko mērķgrupas vēlētos izmantot – brīvprātīgie, lai atrastu sev interesējošus un piemērotus darbus, kur pielikt roku, savukārt organizatori (sabiedriskās organizācijas, valsts un pašvaldības iestādes, kultūras projektu rīkotāji u. c.) – informēt par pasākumiem, kuros nepieciešama brīvprātīgo palīdzība. Informācijas sistēmas pilnveidi paredz arī pērnā gada grozījumi Brīvprātīgā darba likumā.
Viena platforma visiem
“Lielisks sprinta rezultāts būtu, ja mēs visi vienotos, kā mūsdienīgai sistēmai jāizskatās no lietotāju viedokļa. Analizējam iepriekšējo pieredzi un esam šeit, lai kaut ko mainītu,” saka Imants Lipskis. Agnija Jansone inovācijas sprinta komandā pārstāv Latvijas Pilsonisko aliansi un viņai pašai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze gan brīvprātīgajā darbā, gan tā koordinācijā, tajā skaitā kā nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas vadītājai. “Ja mēs veidojam kādas informācijas sistēmas, jādomā par to lietotāju, jo viņš/viņa jau ir nodarbināti studijās vai pamatdarbā, un, kad viņi izvēlas, kur pavadīt dažas brīvās stundas, tad sistēmai, ko lieto, jābūt supervienkāršai.” Viņa ir optimistiska par brīvprātīgā darba tradīciju spēku Latvijā: “Brīvprātīgais darbs ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt sadarbību un uzticēšanos, un informācijas sistēma var to veicināt/papildināt vai padarīt iesaisti smagnēju. Jēga būtu no sistēmas, kur cilvēks viegli un ātri var atrast informāciju par iniciatīvām, kas viņus uzrunā un kur viņi var piedalīties, un tad kas viņus tālāk savieno ar iniciatīvas organizētājiem, un viņi tālāk savstarpēji vienojas.”
Lietotāju pieredze
Inovācijas sprinta sesijā notiek padziļināta un intensīva lietotāju vajadzību izpēte, ko vada fasilitatores Jeļena Solovjova un Madara Zelcāne. “Mūsu komanda strādā ar divām mērķauditorijām – brīvprātīgajiem un brīvprātīgā darba organizatoriem – un katrai no tām ir sava motivācija. Motivāciju pētīt ir svarīgi, jo komanda ir ieradusies ar saviem priekšstatiem par to, kas ir nepieciešams, bet arī, lai uzzinātu ko jaunu par savu lietotāju vajadzībām. Mūsu izpētes izejas punkts ir nevis pierunāt lietotājus izmantot konkrētu rīku, bet atkāpties soli atpakaļ un labāk saprast to, kas viņiem ir nepieciešams,” uzdevumus formulē Jeļena. Fasilitatores vada vairākas garas un padziļinātas lietotāju tiešsaistes intervijas, kuru laikā zīmē “lietotāja pieredzes emocionālu līkni”, klausoties viņa stāstu par piedzīvoto brīvprātīgajā darbā un to organizējot, bet komandas dalībnieki veic piezīmes. Intervijās izskan pieredzes stāsti un virzieni, par kuriem komanda, iespējams, nemaz nav domājusi. Daži piemēri: “Atgriezeniskā saite un pateicība ir svarīga. Brīvprātīgais darbs trenē sadarbību, māca jaunas prasmes, cienīt dažādību. Noturības un ilgtermiņa izaicinājums. Esmu vizuāls cilvēks, man vajag, lai ir smuki!” Turpinot lietotāju pieredzes izpēti, komandas dalībnieki veiks vismaz 10 intervijas, galvenās atziņas kartēs un sagrupēs, kas palīdzēs prototipa veidošanā inovācijas sprinta beigu daļā.
Par inovācijas laboratoriju
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistītu ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.)
