Kā iesaistīt sabiedrību katastrofu seku likvidēšanā?

Dalies

Kad cilvēku piemeklē nelaime, daudzi grib palīdzēt. Kad notiek liela mēroga nelaime, līdzcilvēku palīdzība ir ne tikai vēlama, bet var būt izšķiroši svarīga profesionālo dienestu darbā. Kā valstij un pašvaldībai iesaistīt sabiedrību katastrofu seku likvidēšanā, lai atbalsts profesionālajiem dienestiem būtu jēgpilns, precīzs un labi koordinēts?

Atbildība, sadarbība, līdzdalība

Atbildes uz šo jautājumu inovācijas sprinta ietvaros meklē Iekšlietu ministrijas (IeM) vadīta komanda, analizējot līdzšinējo pieredzi un domājot par risinājumiem, kas būtu noderīgi nākotnē. Rezultātā plānots izstrādāt elastīgi pielietojamu algoritmu, kas piedāvās mūsdienīgu un skaidru iesaistīto pušu atbildību un pienākumu sadalījumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību dažādos līmeņos.

“Sabiedrības iesaiste civilās aizsardzības sistēmā ir starpnozaru jautājums, kam nepieciešama strukturēta, atvērta un radoša pieeja,” teikts IeM pieteikumā, tāpēc inovācijas sprinta darbā ir iesaistīts plašs profesionāļu un sabiedrības loks – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašvaldību un ministriju pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Izpētes procesā analizēti dati par līdzšinējo pieredzi, NVO un pašvaldību uzdotajiem jautājumiem, kā arī Valsts kontroles 2022. gada revīzijas ziņojums.

Foto: Gints Ivuškāns

Kā katrs var būt noderīgs

Gatis Švika, IeM Nozares politikas departamenta direktors un inovācijas sprinta komandas vadītājs, stāsta par inovācijas sprinta uzdevumiem: “Jau vairākus gadus mēs strādājam Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centra ietvaros, trenējot civilās puses spējas sadarboties ar armiju. Aktīvākais posms mums ir ikgadējās mācības “Namejs”, kurās tiek izspēlēti dažādu apdraudējumu scenāriji. Valsts pārvaldes pusē sistēma jau ir izveidota tuvu tam, kādai tai jābūt, bet vēl iztrūkst sabiedrības iesaistes. Tāpēc radās doma izveidot algoritmu jeb ceļa karti, kādā veidā iesaistīt visus tos cilvēkus, kas grib palīdzēt. Valsts kancelejas (VK) piedāvātā iespēja piedalīties inovācijas sprintā likās piemērots veids, kā paskatīties uz šo procesu no malas, izmantojot radošas metodes, kas šeit tiek pielietotas, un izveidot sistēmu, lai katrs no mums zinātu, kā būt noderīgam – vai tie būtu plūdi, ugunsgrēks vai citas nelaimes, tajā skaitā militārs apdraudējums, iesaistīt pieejamās darbarokas praktiskos uzdevumos, vai tā būtu zemes rakšana, vai maizīšu smērēšana (atceramies Barikāžu laiku!). Mums jānonāk pie konkrēta, taustāma rezultāta, kuru mums ir apņemšanās pārbaudīt mācībās, tajā skaitā šogad “Namejā”!”

Kultūras ministrijas Civilās aizsardzības vadītājs Vitālijs Rakstiņš komentē, kāpēc kultūras jomai ir svarīgi būt klāt šajā inovācijas sprintā: “Latvijā ir daudz kultūrvēsturiskā mantojuma objektu, un Ukrainas pieredze māca, ka to aizsardzības pasākumi nav īstenojami bez brīvprātīgo iesaistes, piemēram, izvietojot smilšu maisus, lai pasargātu objektus no šķembām, vai vērtīgo artefaktu evakuācija. Esošajai civilās aizsardzības sistēmai nav citu rezervju kā Nacionālo bruņoto spēku atbalsts, tādēļ būtu nepieciešams veicināt brīvprātīgo un sabiedrisko organizāciju iesaisti, veidojot sistēmisku pieeju, grozot regulējumu un piešķirot attiecīgos resursus.”

Foto: Gints Ivuškāns

Sāpīgās vietas

Pirmo pāris inovācijas sprinta sesiju uzdevums nav meklēt risinājumus (tas sekos vēlāk), bet iedziļināties problēmas izpētē, izrunāt sāpīgās vietas, vai, viena dalībnieka vārdiem runājot: “Šodien mēs uzplēšam brūci un tad skatīsimies, kā to varam sašūt.” Sāpīgo vietu ir daudz, un inovācijas sprinta fasilitatores Ilzes Salenieces vadībā dalībnieki tās izkartē datu safari matricā un empātijas kartē. Empātija nozīmē “iekāpt otra kurpēs”, lai papildus savai problēmas izpratnei censtos saprast to, kā jūtas citi sabiedrotie. Sāpīgās vietas atkārtojas – finanšu resursu pieejamība, ilgtspēja, komunikācijas trūkums visos virzienos, nespēja atrast savu vietu sistēmā, slikta sadarbība – kas gan dalībnieku ieskatā pēdējos gados uzlabojusies.

Foto: Gints Ivuškāns

Uzticēšanās

Biedrības LAPAS (Latvijas Platforma attīstības sadarbībai) direktore Inese Vaivare inovācijas sprintā pārstāv Latvijas pilsoniskās alianses darba grupu NVO iesaistei civilajā aizsardzībā. Viņas skats uz sabiedrības līdzdalību šādos gadījumos ir piesardzīgi cerīgs: “Mēs esam redzējuši, kā sabiedrība iesaistās krīzes situācijās ļoti lielos apjomos. Es ceru, ka pievienotā vērtība šim pasākumam būs savstarpējās uzticēšanās radīšana starp pārvaldi un sabiedrību, jo, lai sabiedrība varētu iesaistīties krīzēs, pārvaldei, iespējams, ir jāmaina atsevišķi rīcības modeļi, lai sabiedrība koordinēti var veikt konkrētus uzdevumus. Es domāju, ka tas ir tas, ko mēs šeit kopīgi meklēsim – kā sabiedrība var strukturēti iesaistīties, apzinoties arī plusus un mīnusus. Sabiedrības pluss ir milzīgs spēks īsā laikā, kad pārvalde varbūt nav spējusi noreaģēt, bet, lai šo sabiedrības spēku izmantotu lietderīgi, nevis traucējoši, pārvaldei vispirms jāapzinās, ka tā var šo spēku izmantot. Šodien ļoti cerīga likās jau pati vēlme atrisināt problēmu, tas, ka tik daudz svarīgu institūciju un dienestu sēž pie viena galda, lai pievērstos sabiedrībai. Tas nav tipiski, iespējams, tas ir pat unikāls gadījums, jo institūcijas sabiedrības iesaisti mēdz ignorēt, uzskatot to pat par traucējošu. Es ceru, ka mums kopā izdosies!”

Foto: Gints Ivuškāns

Par inovācijas laboratoriju

Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistītu ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu. 

Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).