Par noziedzīgu nodarījumu piemērotā soda izpilde ir īpaši sarežģīts pārbaudījums bērniem un jauniešiem, kuri nonāk Valsts probācijas dienesta (VPD) redzeslokā. Starptautiskie pētījumi un Latvijas pieredze darbā ar šo vecuma grupu nevalstiskās organizācijās un izglītības iestādēs liecina, ka probācijas procesā ir nepieciešamas pārmaiņas. Lai jaunietis saņemtu nepieciešamo atbalstu savas nākotnes veidošanai un atkārtoti nenonāktu sodu izpildes sistēmā, tieši tādi sadarbības apstākļi, kas pielāgoti vecumposma īpatnībām, nodrošina veiksmīgu probācijas speciālista un probācijā esoša jaunieša sadarbību.
“Šobrīd sistēmā iesaistītie bērni un jaunieši nonāk vienā probācijas plūsmā ar pieaugušajiem, lai gan speciālistu pieejai un sadarbības fiziskajai videi jābūt īpaši pielāgotai šī vecumposma attīstības vajadzībām. Tas sekmētu probācijas programmu pozitīvo ieguldījumu bērnu un jauniešu nākotnes veidošanā,” stāsta VPD Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja Diāna Ziediņa.
VPD jautājumu par vides pielāgošanu bērnu un jauniešu vajadzībām risinās, izmantojot Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas piedāvāto inovācijas sprinta metodiku. Intensīvā darbnīcu ciklā, izmantojot dizaina domāšanas metodi, jautājuma pieteicēji izzina un definē risināmo problēmu, kā arī izstrādā un testē cilvēka vajadzībām atbilstošu risinājumu prototipus. Sprintā izpēte un risinājums ir vairāku jautājumā iesaistīto pušu kopdarbs, kurā galvenais apsvērums ir risinājuma mērķauditorijas pieredze. VPD sprinta centrā ir bērnu un jauniešu – VPD pakalpojumu saņēmēju – vajadzību apzināšana un apmierināšana.
Pieredzē balstīts risinājums
VPD priekšizpētes posmā pirms sprinta uzsākšanas veica izpēti, lai izzinātu bērnu un jauniešu pieredzi un gaidas, kā arī darbinieku vērtējumu par pakalpojumu sniegšanas kārtību. Sprintā veidotā risinājuma primārā mērķauditorija ir bērni un jaunieši, tomēr jau izpētes posms uzrādīja mijiedarbības nepieciešamību procesā ar nepilngadīgo ģimenes locekļiem, lietu vadītājiem, izlīguma speciālistiem, brīvprātīgā darba veicējiem un citiem probācijā iesaistītajiem profesionāļiem. Darba grupa secināja, ka īpaši svarīgi uzlabot jaunieša pirmo saskarsmi ar VPD, kad pakalpojuma saņēmējs iepazīstas ar viņa lietas vadītāju.
Jaunieši kopumā ir apmierināti ar probācijas darbinieku iedziļināšanos viņu lietā, tomēr darbinieki apzinās, ka laika ierobežojums var priekšlaicīgi pārtraukt nozīmīgo iepazīšanos reizi brīdī, kad jaunietis pamazām atveras atklātai sarunai. Turklāt probācijas speciālistam jāizvērtē, kad piesaistīt psihologu vai citu atbalstošu speciālistu kā papildspēku bērna vai jaunieša problēmu risināšanā.
Bailes un nedrošību, kas pavada jaunieti, pasliktina tikšanās konteksts – nonākšana vienā vidē ar pieaugušajiem, kuri izdarījuši noziegumu. Apzināta arī nepieciešamība mainīt tikšanās kabīnes izkārtojumu, lai veidotu atbrīvotāku gaisotni sarežģītā sarunu temata līdzsvarošanai. Turklāt norvēģu pieredze liecina, ka vēlams nodrošināt apstākļus probācijas speciālista un klienta iesaistei kopīgā aktivitātē, piemēram, pastaigā vai radošā darbnīcā, jo tas mazina spriedzi un vairo uzticēšanos. Tiek radīta iespēja neformālai sarunai, mazinot ar nopratināšanu saistīto pašaizstāvēšanos.
VPD sprinta komanda viesojās atbalsta centrā “Pērle” Cēsīs, kur speciālisti strādā ar bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura invaliditāti. Centra telpu un darbības principu iepazīšana, kā arī pieredzes apmaiņa ar centra darbiniekiem mudinājusi apsvērt bērnu, jauniešu un dienesta darbinieku fiziskās un emocionālās labsajūtas un drošības nodrošināšanu dienesta telpās. Sprinta dalībniecēm centra pieredzes iepazīšana raisīja pārdomas arī par konfidencialitātes nozīmi, nodrošinot skaņu necaurlaidīgas telpas, kā arī par bērniem uztveramas saziņas formas radīšanu, piemēram, vizualizējot noteikumus piktogrammu veidā.
Lai piedāvātu praksē ieviešamu risinājumu, sprinta komanda šobrīd vienlaicīgi apsver trīs pārmaiņu aspektus – fiziskās vides pielāgošanu vai radīšanu jaunās VPD nodaļās, attieksmi un metodes darbā ar mērķauditoriju, kā arī VPD bērnu un jauniešu probācijas zīmolu un tā komunikāciju.
Risinājumi rodas kopradē
Viena no inovācijas sprinta metodoloģijas priekšrocībām ir neitrāla fasilitatora iesaiste radošās sadarbības uzraudzīšanā un virzīšanā. Arī izmantotās metodes, kā 3D modeļu radīšana no Lego klucīšiem, ļauj vizualizēt pakalpojuma sniegšanas posmu trūkumus un iejaukšanās iespējas. “Fasilitatore spēj disciplinēt grupu, mudinot precizēt idejas un ierobežot risināmo jautājumu loku. Tas ļauj pievērsties būtiskajam un īsā laika posmā paveikt daudz,” uzsver VPD Resocializācijas departamenta vadošā eksperte Iveta Ādamsone.
“Kā fasilitatore atbildu par noklusētā izcelšanu, uzvedinošu jautājumu uzdošanu un atbilžu vadīšanu veidā, kas palīdz grupai nonākt pie problēmas, kuras risinājums attīstāms un pārbaudāms sprintā. VPD ir izveidojuši spēcīgu komandu, kurā apvienojas speciālisti probācijas, psiholoģijas, pedagoģijas, komunikācijas un citās jomās – dažādi cilvēki, kurus vieno darbs ar mērķa grupu un patiesa interese stiprināt sadarbības pozitīvo ietekmi uz jauniešiem,” grupas dinamiku vērtē sprinta fasilitatore Elīna Bušmane.
Nākamie soļi
Nākamajā darbnīcā sprinta komanda un fasilitatore tiksies Valsts probācijas dienesta telpās, kur vizualizēs un pārbaudīs fizisko risinājumu idejas, lai kopā ar iesaistītajiem izvērtētu iespējamos risinājumus. VPD bērniem un jauniešiem piemērotās telpas iedomājas kā draudzīgu vidi, kur vecuma grupas pārstāvji var vienuviet saņemt atbalstu un attīstīt sevi darbā ar psihologu, psihoterapeitu, atkarību speciālistu, darba devēju un citām pusēm, kuras iesaista probācijā esošos bērnus un jauniešus lietderīgās aktivitātēs.
“Lai sprintā apgūtās metodes un sadarbības veids būtu nevis vienreizīgs pasākums, bet VPD procesos iedzīvināta pieeja, jāuztur zinātkāre par risinājumu meklēšanas veidu. Radošums rodas tur, kur ir proaktivitāte un interese. Šajā grupā ir cilvēki, kuri jau panākuši pārmaiņas savā organizācijā, piemēram, pielāgojot darba laiku darba psihoemocionālajai intensitātei. Ticu, ka pieredze sprintā pavērs domāšanas redzesloku, ļaujot arī citās situācijās saskatīt to iespējas, nevis ierobežojumus,” komandai vēl fasilitatore.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
