95% dienas cilvēks paļaujas uz pagātnes pieredzi, lai ātri un bez liekas piepūles pieņemtu lēmumus. Diemžēl atkārtošana nav inovāciju māte. Ja tiecamies pēc izaugsmes valsts pārvaldes darbībā, vērtīgi atpazīt un nepieļaut domāšanas kļūdas un aizspriedumus, kuri traucē rast nestandarta risinājumus.
Apstiprinājuma aizspriedums (confirmation bias) priekšroku dod informācijai, kas apstiprina mūsu pieņēmumus un pārliecību. Padodoties tā varai, ierobežojam ideju daudzveidību. Tā vietā varam dažādot izmantotos informācijas avotus un iesaistīties diskusijās ar cilvēkiem, kuri izaicina mūsu skatījumu.
Noenkurošanās efekts (anchoring) liek lēmumu pieņemšanā nesamērīgi paļauties uz kādu ideju. Visbiežāk nekritiski palielinām sākotnēji saņemtās informācijas vērtību, it sevišķi, ja ideju paudusi autoritāte. Darba grupās šo tendenci varam ietekmēt, piemēram, aicinot cilvēkus vispirms radīt idejas individuāli, tad balsot par tām anonimizēti un tikai pēcāk apspriest rezultātus kopā.
Nepatika pret neskaidrību (ambiguity bias) mudina izvēlēties paredzamo ceļu, jo jaunais mēdz iet roku rokā ar tik neērto neskaidrību. Ierastās takas mīšana nav savienojama ar inovāciju, tāpēc, lai izaicinātu paradumus un pierastu pie pārmaiņām, varam regulāri uzņemties nelielu risku un izmēģināt ko jaunu.
Inovācijas laboratorijas problēmrisināšanas darbnīcās dalībnieku pieņēmumu izaicināšanai noder fasilitatora – neitrāla procesa vadītāja – klātbūtne. Spēju pamanīt aizspriedumus var attīstīt ikviens no mums. Sāc ar lietišķās pētniecības organizācijas “Decision Lab” kognitivīto aizspriedumu kataloga iepazīšanu.