Kāpēc inovācijas publiskā pārvaldē ir tik nepieciešamas un jēgpilnas? Atbilde ir pavisam vienkārša – lai publiskā pārvalde kļūtu vēl profesionālāka un sniegtu vēl labākus pakalpojumus. Tomēr, lai tā notiktu, cilvēkiem jeb uzlabojumu virzītājspēkam ir jābūt tam sagatavotam. Kā notiek šis process? Par to Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija uz sarunu aicināja Valsts administrācijas skolas projekta – programmas vadītāju Inesi Brokāni-Zarāni.
Kas, Jūsuprāt, ir inovācijas kompetences pamats?
Gan laikā, kad vadīju Valsts kancelejas Inovācijas laboratoriju, gan tagad, strādājot Valsts administrācijas skolā (turpmāk – VAS), es redzu, ka būtiskākais inovācijas kultūras izplatības šķērslis ir vienotas izpratnes trūkums par to, kas ir inovācija, par to, kā un kāpēc valsts pārvaldē strādājošajiem iesaistīties izaugsmes veicināšanas centienos.
Ir arī maldīgs priekšstats, ka inovācija noris tikai ārpus valsts iestāžu telpām. Neziņa vairo pretestību, attur no vienotas rīcības un, galu galā, palēnina iniciatīvu izpildi. Bet cilvēki savā būtībā ir inovatīvi – šī spēja vien mērķtiecīgi jāattīsta.
Rīcībpolitikas izstrādes un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu uzlabošanas kontekstā arvien biežāk dzirdam par dizaina domāšanu. Šī problēmrisināšanas pieeja un rīku kopums paredz aktīvu sadarbību starp dažādām problēmā iesaistītajām pusēm jeb kopradi ar mērķi izstrādāt inovatīvu, cilvēkam ērtu un lietojamu risinājumu. Tagad ar nepazīstamiem jēdzieniem, kā fasilitators, sastopamies ne tikai piedaloties inovācijas sprintā jeb intensīvā koprades darbnīcu ciklā, bet arī darba ikdienā kolēģu – inovācijas entuziastu – ierosmes dēļ.
Kā varam padarīt iesaisti inovācijas centienos pieejamāku ikvienam?
Jo vairāk publiskā pārvaldē būs cilvēku, kuri saprot inovācijas jēgu un iepazīst dizaina domāšanas jēdzienus, metodes un lietojuma situācijas, jo lielākas pārmaiņas sasniegsim. Es gribētu panākt, ka dizaina domāšanas zināšanas ir viena no publiskā sektorā strādājošo kvalifikācijas pamatprasībām.
Stimuls inovācijai kā nozīmīgam valsts pārvaldes attīstības virzienam radās 2017. gadā, kad Somijas speciālisti publiskās pārvaldes augstākā līmeņa vadītājiem sniedza ieskatu dizaina domāšanas potenciālā. 2018. gadā VAS organizēja Publiskā pakalpojuma dizaina treneru mācības, kuru laikā mācību dalībnieki apguva darbā lietojamus pakalpojuma dizaina rīkus un metodes. Vienlaikus treneri apguva komandu motivēšanas un darbnīcu vadīšanas praktiskās iemaņas. Lai nodrošinātu iespēju lielākam valsts pārvaldes darbinieku skaitam uzzināt par pakalpojuma dizaina mērķiem un metodēm, VAS 2022. gadā radījām e-kursu “Dizaina domāšanas pamati”, kura saturu tagad var apgūt jebkurš interesents.
Vai publiskās pārvaldes iestādēm un darbiniekiem ir interese par šīm mācībām?
Jā, noteikti! Tomēr, manuprāt, brīvprātības princips ierobežojis inovācijas izglītības nonākšanu visas valsts pārvaldes redzeslokā. Iestādes inovācijas kapacitāti audzējam, kad ikviens darbinieks kaut iesācēja līmenī izprot dizaina domāšanas principus, jo tikai tad varam sākt par pārmaiņām runāt vienā valodā. Kamēr tā nav, inovācija tiek uztverta kā spēle, ko mācās un izmanto tikai entuziasti.
Brīdī, kad vienbalsīgi uzsvērsim šo zināšanu un prasmju vērtību, arī pret inovāciju skeptiski noskaņotajiem radīsies iegansts un nepieciešamība audzēt savu kompetenci šajā sfērā, tādējādi stiprinot inovācijas kultūru valsts pārvaldē.
Kā mācībās gūtās zināšanas izmantot praksē?
Valsts pārvaldes darbiniekiem, kas apguvuši pakalpojumu un politikas dizaina metodi, VAS 2022. gadā organizēja mācības ”Dizaina sprinta organizēšanas un vadīšanas treneru programma”, kuru mērķis ir stiprināt spēju un uzņemties līderību organizēt un vadīt dizaina sprintu savā iestādē vai īstenot inovācijas procesu citā formātā, ar mērķi atrisināt kādu problēmu. Zinu pozitīvus piemērus, kad iestādes, kuru pieteikums nav ticis izvēlēts attīstīšanai Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā, ļoti praktiski sāk izmantot zināšanas un paši uzņemas vadīt sprintus. Turklāt vienmēr iespējams saņemt konsultatīvu atbalstu no Inovācijas laboratorijas un Valsts administrācijas skolas.
Kur un kā vēl var izmantot dizaina domāšanu?
Ideju izmantošanai ikdienas darba situācijās, piemēram, sapulcē apspriesta jautājuma formulēšanai veidā, kas veicina produktīvu viedokļu apmaiņu. Ja vēlies būt kādas iniciatīvas vēstnesis, jāmēģina pašam. Svarīgi pārliecināties, kā dizaina domāšanas metodes strādā dažādās situācijās un kādas pārdomas rada šie nelielie eksperimenti.
Ieteikumi no VAS pieredzes, kā vairot inovācijas kompetenci:
- mēs diskusijās iesaistām pēc iespējas vairāk kolēģu, lai nodrošinātu daudzpusīgu risināmā jautājuma izskatīšanu,
- mēs apsveram vārdu izvēli risināmo jautājumu formulēšanā un ideju apmaiņas procesā, piemēram, izvairoties no nolieguma, kā “tas nederēs”, tā vietā vaicājot “kā mēs to varētu?”,
- kad uzzinām ko noderīgu, dalāmies ar kolēģiem, piemēram, prezentējot atziņas sapulcē un tad tās apspriežam, lai izlemtu, ko no uzzinātā varam izmantot turpmāk,
- mēs aktīvi meklējam sadarbības partnerus, profesionāļus, ar kuriem iesaistīties zināšanu apmaiņā.
Pakāpeniski integrējot dizaina domāšanas principus darba procesos arvien vairāk pārliecinos, ka inovācijas kompetence nerodas vien mācību, spēļu un simulāciju ceļā – izšķiroša nozīme ir arī atbalsta mehānismam. Ja dalāmies ar savām atziņām un pieredzi, varam rast risinājumus un atbalstu, lai par dizaina domāšanas pievienoto vērtību pārliecinātu arī skeptiski noskaņotos.
Kā veicināt inovāciju, kad sastopamies ar pretestību?
Ikviens no mums piedzimst radošs, tomēr mūsu atvērtība inovācijai atšķiras un tas ir normāli. Daži no mums ir sprinteri, kuri paši vēlas panākt nākamo inovāciju; citi būs gatavi izmēģināt jauno, pat ja pastāv risks. Ir arī cilvēki, kuri pret nezināmo ilgstoši izturas ļoti skeptiski. Arī kritiski domājošie ir ļoti nepieciešami – viņi palēnina procesu, bet pamana trūkumus, kuru labošana, galu galā, noved pie labāka rezultāta.
Tomēr inovācijas entuziastam saskarties ar pretestību, protams, ir pārbaudījums. Kamēr dizaina domāšanas izpratne nav pamatprasība ikvienam, neziņa turpinās stāties ceļā izaugsmes izaicinājuma pieņemšanai. Tāpēc brīžos, kad šķiet, esi viens pret visiem, noder mērenāka pieeja – tā vietā, lai pieprasītu lielas pūles no cilvēkiem, kuriem dizaina domāšana ir sveša, neizvirzi augstus mērķus un prasības, bet mēģini integrēt jaunās metodes ikdienas situācijās.
Dizaina domāšanas metožu izmēģināšana praksē ļauj pārbaudīt pieejas vērtību un pārliecināt skeptiski noskaņotos, ka inovācija ir sasniedzama. Inovācijas laboratorijas organizētā sprinta “Nākotnes birojs” laikā VAS Valsts nekustamie īpašumi un citas sadarbības iestādes meklēja risinājumu mūsdienīga, darbinieku labbūtību veicinošu darba telpu dizainam. Atceros, ka sākotnēji diskutējot par koprades telpu plānošanu sprinta dalībnieki izteica nopietnas bažas par ideju īstenošanu praksē. Toties gada beigās, kad dalībnieki bija praktiski pārbaudījuši dažādu metožu efektivitāti un atbalsta mehānisma spēku, attieksme bija mainījusies un grūtības izrādījās pārvaramas. Dalībnieki atzina, ka apziņa, ka no problēmas līdz rezultātam dažkārt varam nonākt vien 3-4 stundu laikā, lika noticēt dizaina domāšanas spēkam.
Kā sākt veidot savu inovācijas kompetenci jau šodien?
Kamēr vēl izstrādājam strukturētu pieeju dizaina domāšanas iekļaušanai visu valsts pārvaldes darbinieku profesionālās attīstības komplektā, aicinu ikvienu inovācijas interesentu
- apzināties savu radošumu un to, ka pārmaiņas sākas ar tevi,
- gūt pirmās zināšanas un pārliecību, izejot e-kursu “Dizaina domāšanas pamati” – apgūt metodes un iepazīties ar pieredzes stāstiem, kuri apliecina teorijas lietojamību praksē,
- pieteikties Inovācijas entuziastu tīklam, interesi paužot ziņā inovacija@mk.gov.lv, lai iesaistītos zināšanu apmaiņā un nodibinātu kontaktus ar domubiedriem,
- dalīties ar mācībās gūtajām atziņām savā organizācijā, izmēģinot metodes efektivitātes uzlabošanai darba ikdienā,
- gūt strukturētu praktisko pieredzi un iemaņas, piedaloties inovācijas sprintā.
Lai īstenotu vīziju par inovācijas jautājumos kompetentu un rīcībspējīgu valsts pārvaldi, jānodrošina darbinieku iesaiste mācībās un praktiskā darbībā, jo zināšanas un prakse rada pārliecību.
E-kursa “Dizaina domāšanas pamati” mācību materiāli pieejami VAS Mācību pārvaldības sistēmā: