Turpinot attīstīt projekta “Nākotnes birojs” praktisko pieeju, šodien, 7. aprīlī, tiek uzsākts sprints, kā ietvaros RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmas pārstāvji strādās pie ekosistēmu kopstrādes telpu prototipu izveides. Projekts ir kļuvis par modernas nākotnes darba kultūras idejisko platformas bāzi valsts pārvaldē, kura pamatā ir ne tikai ieplānoti, bet arī veiksmīgi aizvadīti nozīmīgi pasākumi. Pērn “Nākotnes biroja” konceptu izstrādāja Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija kopā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un citām sadarbības iestādēm.
No šodienas, 7. aprīļa, līdz 27. aprīlim norisināsies Valsts Kancelejas Inovācijas laboratorijas sprints, kurā Ekonomikas ministrijas izveidoto viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) vērtību ķēžu ekosistēmu pārstāvji – no privātā, publiskā un akadēmiskā sektora – strādās pie ekosistēmu kopstrādes telpu prototipu izveides. Sprinta ietvaros notiks divas klātienes darba sesijas, savukārt pārējo laiku komandas strādās patstāvīgi ar Inovācijas laboratorijas pārstāvju atbalstu, pilnveidojot kopstrādes telpu ideju un iespējas, kā to attīstīt nākotnē.
Pirmajā sesijas dienā tiks definētas vajadzības katrai RIS3 jomai, lai veidotu vienotu izpratni par unikālajām vajadzībām un visu trīs vērtību ķēžu ekosistēmu–fotonikas un viedo materiālu, biomedicīnas, viedās pilsētas – kopīgajām vajadzībām. Darbs notiks grupās, strādājot ar lietotāju vajadzību kartēm.
Lai uzsāktu idejošanu, sprinta fasilitators Miķelis Bendiks dalībniekiem vadīs vingrinājumus par labākajiem un sliktākajiem scenārijiem, proti, kādas būtu ideālās kopstrādes telpas un kādas telpas pavisam noteikti nebūtu piemērotas. Idejošanas posmā dalībnieki strādās ar strukturētu kopstrādes elementu karti. Šajā procesā dalībniekiem būs iespēja aprakstīt, skicēt un citādi atveidot nepieciešamos kopstrādes telpu elementus, lai tos saliktu vienotā formātā.
Savukārt pārējo laika posmu līdz 27. aprīlim paredzēts idejas atveidot fiziskos (ar papīru, Lego un citiem materiāliem) un digitālos modeļos, kas noslēgumā tiks arī prezentēti.
Vairāk par RIS3 jomām un vērtību ķēdes ekosistēmām
Viedās specializācijas stratēģija pētniecībai un inovācijai (RIS3) kā nacionālā pētniecības un inovācijas stratēģija Latvijā tika izveidota 2014. gadā, lai formulētu un veicinātu konkurētspējīgu ekonomikas transformāciju. Attiecīgi tika noteiktas piecas viedās specializācijas jomas ar vislielāko pētniecības un inovāciju potenciālu:
- zināšanu ietilpīga bioekonomika;
- biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
- fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
- viedā enerģētika un mobilitāte;
- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Integrētas viedās specializācijas stratēģijas reaģē uz sarežģītiem attīstības izaicinājumiem, pielāgojot politiku reģionālajam kontekstam. RIS3 atbalsta uz zināšanām balstītu darbavietu izveidi un izaugsmi ne tikai vadošajos pētniecības un inovācijas (P&I) centros, bet arī mazāk attīstītos un lauku reģionos. Publiskā sektora inovāciju un pētniecības puses institucionālā ekosistēma Latvijā kopumā aptver plašu iesaistīto un līdziesaistīto pušu loku – gan ministru prezidenta vadībā esošo Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģisko padomi (LPISP), gan politikas veidotāju (dažādas nozaru ministrijas: EK un IZM) un politikas ieviešanas (aģentūras, piemēram, LIAA, LZP, VIAA, Valsts Reģionālās attīstības aģentūra), gan finansēšanas institūcijas, piemēram, valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.
Lai uzņēmējdarbības atklājuma princips nodrošinātu RIS3 paredzēto specializāciju, tā īstenošanā uzsvars tiks likts tieši uz RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu ar augstu pievienoto vērtību identificēšanu un stratēģisku attīstības vadību, iesaistot publiskā, privātā un akadēmiskā sektora pārstāvjus.
Vērtības ķēžu būtisks uzdevums nacionālajā ekonomikā ir palīdzēt pēc iespējas ātrāk identificēt vērtības radīšanas procesu un tā galvenos dalībniekus, kas savukārt nodrošina iespēju saskatīt šķēršļus, kas traucē pāreja uz ienesīgākām aktivitātēm vērtību ķēdēs, kā arī uzsākt vai paplašināt piedalīšanos globālajās vērtību ķēdēs. Šādu vērtības ķēdes transformāciju var īstenot trīs galvenos aspektos: a) ražojot daudz izsmalcinātākus produktus ar augstāku pievienoto vērtību eksistējošajā vērtību ķēdē; b) palielinot pievienoto vērtību caur funkcionālu jauninājumu ieviešanu, izvērtējot veicamos uzdevumus globālo vērtību ķēžu mērogā; c) apgūstot jaunas vērtību ķēdes ar augstāku pievienoto vērtību īpaši attiecībā uz starpnozaru sadarbību.
RIS3 specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģijas un rīcības plānu izstrādes un ieviešanas procesu koordinēs LIAA. Lai nodrošinātu visaptverošu RIS3 koordinācijas un īstenošanas mehānismu, tas tiks iedalīts trīs līmeņos: RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu stratēģiskā vadība, inovāciju attīstība un eksporta veicināšana.